Saeimas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisija otrdien konceptuāli atbalstīja jauno likumprojektu par pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos.
Apakškomisija rosināja pilnveidot vairākas likuma grozījumu normas, un tad virzīs to izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumā nosaka pašvaldību apvienošanas kārtību. Lēmumu par apvienošanos pieņems ieinteresētās pašvaldības dome. Pēc šī lēmuma to izvērtēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), tad to izskatīs arī valdība.
Likumprojekts paredz, ka galīgo lēmumu pieņems Saeima, izvērtējot valsts un pašvaldību iedzīvotāju intereses, valdības atzinumu un ieinteresēto pašvaldību lēmumus. Apakškomisija arī rosina likumprojektā paredzēt iespēju rīkot ārkārtas vēlēšanas apvienotajā pašvaldībā, ja tas nenotiek gadu pirms vai pēc notikušām kārtējām vēlēšanām. Iecerētos likuma grozījumus pilnveidos darba grupa, un tad tas tiks skatīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
Kā ziņots, janvāra beigās apakškomisija aicināja VARAM sagatavot iesniegšanai parlamentā likumprojektu par pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos.
12. Saeimā pašlaik izskatīšanā ir 11. Saeimā jau skatītais likumprojekts “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kurš paredz arī pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās mehānisma ieviešanu.
Taču šim “vecajam” likumprojektam ir iesniegti arī vairāki priekšlikumi, kuru aktualitāte varētu jau būt mainījusies, tāpēc apakškomisija vēlas izskatīšanai Saeimā virzīt atsevišķu likumprojektu, kurš būtu saistīts tikai ar pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās ieviešanu. Tas ļautu šo jautājumu izskatīt ātrāk nekā tagad uzreiz atsākot skatīt “veco” likumprojektu, izriet no apakškomisijā šodien notikušajām debatēm.
Komentāri (18)
Kamielis 15.03.2017. 08.15
Man nav īstas izpratnes par pašvaldību būtību. Šķiet, ka tās pēc būtības ir tādas pašas valsts institūcijas, kas dzīvo no mūsu (iedzīvotāju) maksātajiem nodokļiem (~20%), tikai šos nodokļus tiesīgi izmantot mazāk kontrolētā un caurspīdīgā veidā. Vai tas mums ir vajadzīgs?
Rezultātā, kā apgalvo pašvaldību nemirstīgie Kaščeji viss, kas ir slikts – tas nāk no valsts, bet vienīgie tautas aizstāvji esot pašvaldības.
0
jurisml_inbox_lv 14.03.2017. 19.19
kāda jēga pieņemt likumu , kurš kā zināms netiks pildīts , kur šodien atradīs idiotu kurš brīvprātīgi gribēs pievienoties citam? vajag dot laiku , piemēram 6 mēnešus brīvprātīgi un pēc tam ar varu , lielākais 26 novadi , vairāk valstij nevajag , piemeram Rucavas novads , nu sovhoza territorija , kas tad vellos katram kolkozam pa novadam , tas ir apsmiekls, vienkārši tagad lembes kabatas padauzām ir teikšana vecajos kolkozos un tas šai padarīšanai par pamatu , jo vairāk kolkozos ir šie komunistu pērkļi , jo lielākas cerības tikt saemā ar lielāku %
1
edge_indran > 15.03.2017. 00.04
—————–
Nekād liberālā vara nevarēs brīvo tirgu kontrolēt! Pieņem likumus un pārzīmēt kartes var bezgalīgi.
Brīvajam tirgum nav vajadzīga trešdaļa Latvijas novadu
http://www.bauskasdzive.lv/uploads/thumbnails/680×455/articles/2015/10/139125__562f87cac5cb1.jpg.jpg
http://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/203038-brivajam-tirgum-nav-vajadziga-tresdala-latvijas-novadu.htm
0