Ilzes lomā Ieva Segliņa (pa kreisi) un Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Ieva).
Izrāde Mana māsa - smags stāstsun neatbildēti jautājumi
Neilgi pirms Dailes teātra Kamerzālē pienāk beigas izrādei Mana māsa, skatītājiem tiek izdalīti papīra kabatlakatiņi. Žests ir personisks un arī provokatīvs. Raudāsi? Laidīsi sevī iekšā? Skatīties dramaturga Jāņa Baloža, režisora Mārtiņa Eihes un divu izcili talantīgu Dailes teātra aktrišu Ilzes Ķuzules-Skrastiņas un Ievas Segliņas kopdarbu patiešām nav ne viegli, ne vienkārši. Autori izvēlējušies fokusēt skatuves gaismas uz cilvēkiem ar smagu garīgu atpalicību. Mērķis ir cienījams, bet arī riskants, jo ļoti smalka mēdz būt robeža, kurai vienā pusē ir patiesas rūpes celt gaismā slēpto, meklēt risinājumu problēmai, bet otrā - prieks par savu drosmi un uzdrīkstēšanos. Neesmu pārliecināta, vai tā tomēr nav pārkāpta.
