Matemātika vai Математика 36

Foto: Lita Krone, LETA.
Gunārs Nāgels
Print Friendly, PDF & Email

Krievu valodas nezinātājam ir liegtas iespējas piedalīties vispārsteidzošākās vietās.

Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā.

Mūsu valodas izredzēto vietu apliecina šī gada sākuma ažiotāža par prasību augstskolu rektoriem pārvaldīt latviešu valodu augstākajā līmenī. Arī Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) rektoram, kaut arī starptautiski augsti vērtētā augstskola ir dibināta, balstoties uz starpvalstu līgumu, un mācības notiek tikai angļu valodā.

Bet kā tad paliek ar krievu valodu? Ja tā noraidīta kā valsts valoda, tad tomēr jāprasa, cik vēl aktuāla ir Friča Rokpelņa un Jūlija Vanaga (“Ķeksis”) šodien aizliegtās dziesmas izteiktā klanīšanās: Vien biedros ar diženās Krievzemes tautu / Mēs kļuvām par spēku, kas pretvaru veic.

Patiešām — diženās Krievzemes tautas valoda ir tā iesakņojusies ne tikai privātā biznesā, bet arī valsts pārvaldē, ka krievu valodas nezinātājam ir liegtas iespējas piedalīties vispārsteidzošākās vietās.

Spilgts piemērs: Valsts izglītības satura centrs ir izsludinājis iepirkumu „Centralizēto eksāmenu vērtētāju pakalpojumi” (iepirkuma identifikācijas Nr. VISC 2017/03) ar iesniegšanas termiņu 20. februāris (http://vertetaji.visc.gov.lv).

Tā kā es vairākus gadus biju viens no nedaudzajiem vidusskolas 12. klases centralizēto valsts matemātikas eksāmenu vērtētājiem Viktorijas pavalstī Austrālijā, tad, intereses pēc, palūkojos, kā šīs lietas notiek Latvijā. Tūlīt sapratu, ka tas var būt tikai intereses pēc, jo, kaut arī vērtētāju kandidātiem uzdotais tests, kā arī pieteikuma anketa un visas instrukcijas bija valsts valodā, es uzreiz pieteikuma anketā atdūros uz prasību matemātikas eksāmenu vērtētājiem: „Apliecinu, ka protu latviešu valodu un krievu valodu teicamā līmenī” ar instrukciju: „Lūdzu, izvēlēties!” — „Jā” vai „Nē”.

Instrukcijās vērtētājiem visos priekšmetos ir arī skaidri norādīts: „8.2. Prasības attiecībā uz 1.-14. iepirkuma pozīcijā minēto pakalpojumu sniegšanā iesaistīto vērtētāju kvalifikāciju, izglītību un profesionālo pieredzi:8.2.3. augstākā izglītība iegūta latviešu valodā vai latviešu un krievu valodu zināšanas ir augstākā līmeņa 2. pakāpē (izņemot valodu eksāmenus);

„Latviešu valoda nav ķēķa valoda,” teicis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Tomēr paši savā ķēķī savārījuši tādu putru, ka pat matemātikā nedrīkstam iztikt bez diženās kaimiņtautas valodas. Bēdīgi.

Gunārs Nāgels ir laikraksta “Latvietis” redaktors.

Komentāri (36)

jurisml_inbox_lv 21.02.2017. 16.01

bēda jau tur ka valsts finansee apmācību skolās ar krievu valodu , sen jau vajadzeeja finansēt izglīitiibu valsts valodā , ka tas notiek visās civilizētās suverēnās valstīs , tad nebūtu nekaadu pretrunu , krievi var savus bērnus māciit pie savas ticības un valodas svēdienas skolaas , kaa to dariija un dara latvieši svešumā

+15
-1
Atbildēt

2

Kalvis Apsītis 22.02.2017. 09.24

Centralizētajiem eksāmeniem ir labi saprotams nolūks – nodrošināt, ka vidusskolu beidzēji visā valstī ir ar līdzīgām zināšanām, visi vienlīdz sagatavoti strādāt vai turpināt izglītību Latvijā. Tādēļ arī centralizēto eksāmenu noformējumam ir jābūt valsts valodā.

Lai nebūtu uzreiz jāķeras pie aizliegumiem, var paskubināt skolas ar maigākiem līdzekļiem. Ja, teiksim, kādas mācību iestādes absolventi N centralizēto eksāmenu darbus iesnieguši krieviski, tad šīs pašas mācību iestādes skolotāji bez atlīdzības šos N darbus tulko VISC komisijai. Skolotāji tikai tulko – atzīmes izliek VISC komisija. Krievu skolu skolotājiem būtu iespēja ar brīvprātīgu darbu pierādīt savu uzcītību un savas latviešu terminoloģijas prasmes. Pēc dažiem gadiem var pāriet uz rakstīšanu tikai latviski.

Praksē tas strādā labi, jo matemātika nav pļāpu priekšmets: ja darbā kaut kas nav ierakstīts, matemātiskās izteiksmes visu skaidri parāda. Tulkotājs neko neesošu nevar padarīt par esošu. Esmu labojis “Baltic Way” (starptautiska olimpiāde, kurā piedalās Baltijas reģiona valstu skolēnu komandas) – varu apliecināt, ka tulkošana strādā pietiekami uzticami arī tad, ja darba atzīmi liek cilvēks, kurš valodu nemaz nesaprot.

+6
-1
Atbildēt

0

andrejs 22.02.2017. 12.52

Latviešu valoda nav ķēķa valoda,” teicis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

—————-

ļoti labi. Gaidām turpmāko rīcību.

+6
-1
Atbildēt

1

    edge_indran > andrejs 22.02.2017. 13.01

    —————

    Ļoti labi strādā šadurskieši un nāgelieši?

    Process turpinās……

    Līdz 2016./2017.mācību gadam paredzēts likvidēt:

    Mežotnes internātvidusskolu Bauskas novadā; Daukstes pamatskolu Gulbenes novadā; Zlēku pamatskolu Ventspils novadā;Saldus 1.vidusskolu;Saldus 2.vidusskolu;

    Nīgrandes pamatskolu Saldus novadā (pievienos Kalnu vidusskolai);

    Nīgrandes pirmsskolas izglītības iestādi “Griezīte” (pievienos Nīgrandes pirmsskolas izglītības iestādei “Straumīte”);

    Saldus 1.vidusskolas struktūrvienību “Sātiņu pamatskola” (izglītības programmu īstenos Saldus pirmsskolas izglītības iestādē “Sienāzītis”);

    Kalnezeru Katoļu pamatskolu Rēzeknes novadā; Kalniešu pamatskolu Krāslavas novadā; Skaistas sākumskolu Krāslavas novadā.

    Līdz jaunajam mācību gadam slēgs 16 skolas

    http://zinas.nra.lv/_mm/photos/2014-12/540px/106356_2908d91da7.jpg

    http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/lidz-jaunajam-macibu-gadam-slegs-16-skolas.a175800/

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu