Rīgas apgabaltiesai prasa pārskatīt kukuļņemšanā pieķertās tiesneses Bērziņas lēmumu

Advokāts: tiesnese Bērziņa nedrīkstēja piedalīties “966 Freecom” lietas izskatīšanā

Rīgas apgabaltiesā iesniegts pieteikums par jaunu lietas skatīšanu civilstrīdā, kura izskatīšanā savulaik piedalījusies bijusī tiesnese Iveta Bērziņa, kas no uzņēmēja Gulama Gulami šajā lietā bija saņēmusi kukuli vairāk nekā 7000 eiro apmērā un to piesavinājusies, ziņo LETA.

Šo jaunatklāto apstākļu dēļ pieteikumu tiesā 10. februārī iesniedza SIA “966 Freecom” pārstāvis zvērināts advokāts Indulis Balmaks. Apstākļi ir konstatēti ar pagājušā gada novembrī spēkā stājušos spriedumu krimināllietā par kukuļdošanu Bērziņai.

Pieteikumā norādīts, ka lieta tikusi skatīta nelikumīgā sastāvā, jo tās izskatīšanā piedalījusies tiesnese, kura iepriekš vienai no pusēm apsolījusi “sakārtot” lietas iznākumu un saņēmusi 5000 latu (7114 eiro) lielu kukuli, kā arī devusi padomus šīs puses juristam par lietā iesniedzamajiem paskaidrojumiem. Turklāt attiecīgie tiesu nolēmumi, ar ko atteikts izsniegt izpildu rakstu šķīrējtiesas sprieduma izpildei, ir pieņemti klaji pretēji likumā noteiktajam un Augstākās tiesas tiesnešu kopsapulces lēmumam par likuma piemērošanu šāda veida lietās.

Kā skaidro advokāts, likums liedz tiesnesim piedalīties lietas skatīšanā, ja “viņš ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti”, un krimināllietā noskaidrotie fakti par kukuļošanu nerada nekādas šaubas, ka tiesnese Bērziņa nedrīkstēja piedalīties konkrētās lietas izskatīšanā pat tad, ja kukuli viņa piesavinājusies par vēlamo iznākumu pirmās instances tiesā.

Ja lietu skatījusi tiesa nelikumīgā sastāvā, saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem tā skatāma no jauna. Konkrētā gadījumā attiecīgs pieteikums iesniedzams tiesā trīs mēnešu laikā no sprieduma stāšanās spēkā krimināllietā, ar kuru par vainīgu noziedzīgās darbībās atzīta tiesnese, norādīts apgabaltiesā iesniegtajā pieteikumā.

Tāpat iesniegtajā pieteikumā arī norādīts uz to, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencija garantē tiesības uz lietas izskatīšanu “taisnīgā un objektīvā tiesā”. Lūgums lietu izskatīt no jauna ir pēdējais pieteicēja rīcībā esošais tiesiskais līdzeklis, lai novērstu minētās konvencijas normas pārkāpumu Latvijā.

“Ja tas neizdosies, pieteikums par konvencijas pārkāpumu tiks iesniegts Eiropas Cilvēktiesību tiesā Strasbūrā,” uzsver Balmaks.

Kā iepriekš žurnālam “Ir” atzinis uzņēmuma “966 Freecom” valdes loceklis Uldis Skudra, Latvijas valsts šajā lietā nav nodrošinājusi viņa tiesības uz taisīgu tiesu. “Tā ir absolūta ņirgāšanās par tiesiskumu,” atzina Skudra. Viņš jau pērn vērsies Augstākajā tiesā, Ģenerālprokuratūrā, Tieslietu ministrijā un pie valsts augstākajām amatpersonām, norādot uz valsts amatpersonu bezdarbību un iespējamām noziedzīgām darbībām, piesedzot noziedzīgu grupējumu darbību, kā rezultātā investoriem nozagti īpašumi vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā, kā arī palikusi līdz galam neatklāta pasūtījumu slepkavības organizēšanu pret viņu. 

Skudra uzsver –  tiesnese Bērziņa pati pieņēma lēmumu lietā, par kuru Gulami maksāja, un šis tiesas lēmums uzņēmumam joprojām rada zaudējumus, jo faktiski tas uzņēmumam nozīmē, ka “966 Freecom ir liegta iespēja izmantot sev piederošo četrzvaigžņu viesnīcu Vecrīgā Hotel Garden Palace.” Tiesas lēmums nav pārsūdzams un kopš 2013. gada tas uzņēmumam radījis jau vairāk nekā miljona eiro zaudējumus.

Jau ziņots, ka pērn rudenī tiesa Bērziņai un uzņēmējam Gulami piemēroja ar reālu brīvības atņemšanu nesaistītus sodus, jo tika panākta vienošanās ar prokuratūru. “Ir” vēlāk atklāja, ka kriminālprocesā pret Bērziņu un uzņēmēju Gulami izmeklēšanā bija iegūti pierādījumi vēl par divām epizodēm, tomēr valsts apsūdzība par tām netika uzturēta.

Valsts nav uzturējusi apsūdzību divos kukuļošanas gadījumos, kas bija saistīti ar Gulami vadītā uzņēmuma SIA “Terahouse Maxcapital” prasību pret SIA “Homeland”. 2013.gada aprīlī un augustā tiesnese Bērziņa klātienē personīgi saņēmusi no Gulami naudu, lai viņa labā izlemtu biznesa civilstrīdu, ko tiesnese pati arī skatīja Rīgas apgabaltiesā.

Izmeklēšanā fiksēts 5000 latu (7114 eiro) kukulis aprīlī un 10 000 eiro kukulis augustā. Par to liecinājis gan pats Gulami, gan viņa dienasgrāmatā veiktie pieraksti un kukuļošanas līdzzinātāja eksprokurore Irina Bogdanova, kura izgājusi arī melu detektora pārbaudi un viņas liecības atzītas par patiesām.

Tāpat “Ir” rīcībā esošā informācija liecina, ka epizodē par lielākā kukuļa – 34 000 eiro – pieņemšanu izmeklētāji bija savākuši pierādījumus kukuļņemšanā, nevis kukuļa piesavināšanā, kā to vēlāk traktēja prokuratūra, paredzot daudz maigāku sodu tiesnesei. “Ir” pārliecinājās, ka visos gadījumos, kur Gulami maksājis kukuļus, tiesa lēmusi tieši tā, kā uzņēmējs pasūtījis.

Kopumā izmeklēšanā fiksētas četras kukuļdošanas epizodes trīs lietās, ko skatījuši pieci tiesneši. Taču tā kā prokuratūras izvirzītajā apsūdzībā tiesnesei Bērziņai tika inkriminēta nevis kukuļa ņemšana, bet tikai citiem tiesnešiem domātu kukuļu piesavināšanās, savukārt pārējiem tiesnešiem vispār nekādas aizdomas vai apsūdzības nav izvirzītas, tad visi Gulami apmaksātie spriedumi joprojām tiek uzskatīti par likumīgiem un spēkā esošiem.

Kā ziņots, 2016. gada rudenī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa apstiprināja vienošanos par sodu Gulami un Bērziņai. Gulami par kukuļdošanu piemērota brīvības atņemšana uz gadu nosacīti, kā arī naudas sods 9250 eiro apmērā. Tāpat viņam kā papildsods noteikta tiesību ierobežošana ieņemt noteiktus amatus uz vienu gadu. Bērziņai par kukuļa piesavināšanos noteikts naudas sods 11 100 eiro apmērā.