Koncerta vietā — bēres

Var jau arī piebilst par tādiem “Konkursiem”, kuri tiek rīkoti apstākļos kad būtiski apgrūtināta bērnu ierašanās (ziema, tumsa, attālums). Ziemas apstākļos vest bērnus 400 km attālumā “lai gūtu konkursu pieredzi”… Kaut kas nav kārtībā tai karaļvalstī.
Atceros tās ministrijas sanāksmes, kas tika rīkotas reģionos, lai iepazītos ar kolēģiem “uz vietas”. Labi, ja vasarā – jauka ekskursija, bet ziemā – murgs. Bet te vēl bērnus ved.
Piedodiet, veca pensionāra čīkstēšana.

Un kādas funkcijas pilda skolēnu grupu pavadošie pieaugušie? Šoferim ir jābrauc, nevis jāpieskata bērni. Un pirms brauciena sākuma visiem jāatgādina par drošību un pienākumiem brauciena laikā sēdēt savās vietās. Kā lidmašīnā….Un paši sev pajautājiet – cik bieži piesprādzējaties braucot starppilsētu autobusos?

Ja pieminētajos gadījumos šoferis būtu uzstājis, ka jāpiesprādzējas, visticamāk, iznākums būtu cits. Kamēr likums paredz, ka par drošības jostu lietošanu atbildīgs ir transporta līdzekļa vadītājs, tas viņam vai viņai ir jādara! Un nevajag meklēt šoferiem attaisnojumu, pārāk augstas likmes neizdarībai.