Aicina ģenerālprokuroru respektēt mediju lomu demokrātijā • IR.lv

Aicina ģenerālprokuroru respektēt mediju lomu demokrātijā

17
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Foto: Evija Trifanova, LETA.

Mediji atklātā vēstulē prasa informēt sabiedrību par kriminālprocesu, kura ietvaros nopratināti žurnālisti

Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas televīzija un žurnāls “Ir” atklātā vēstulē aicina ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru sniegt skaidras atbildes par kriminālprocesu, kura ietvaros šonedēļ nopratināti LTV un “Ir” žurnālisti – lai kliedētu bažas, ka tiesībsargājošās iestādes nepamatoti vēršas pret iespējamas korupcijas izgaismošanu un neatkarīgiem medijiem.

“Aicinām jūs respektēt žurnālistu īpašo lomu demokrātiskā sabiedrībā, kuras tiesiskuma aizsargāšana ir jūsu tiešais pienākums,” teikts vēstulē, ko parakstījusi LŽA valdes priekšsēdētāja vietniece Inga Spriņģe, LTV Ziņu dienesta direktore Iveta Elksne un žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele.

Izmeklējot iespējamu valsts noslēpuma izpaušanu, Drošības policija pēc prokuratūras norādēm šonedēļ nopratināja žurnālistus – Indru Spranci no žurnāla “Ir” un Ivo Leitānu no Latvijas Televīzijas. Viņiem bija jāsniedz liecības kriminālprocesā, ko Ģenerālprokuratūra ierosināja 2016. gada jūlijā pēc Krimināllikuma 94. panta “Valsts noslēpuma apzināta izpaušana”. Žurnālisti tika iztaujāti par intervijām, kurās KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājs Juris Jurašs 2016. gada jūlijā informēja sabiedrību par miljona eiro kukuļa piedāvājumu viņam, lai izmeklēšanā esošo “Latvijas dzelzceļa” vadības kriminālprocesu (tā sauktā “Magoņa un Osinovska lieta”) no kukuļdošanas gadījuma pārvērstu par tirgošanos ar ietekmi, par ko paredzēti maigāki sodi.

Vēstulē Kalnmeieram norādīts – lieciniekam saskaņā ar Kriminālprocesa likumu ir pienākums liecināt par visu, “kas viņam zināms saistībā ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu”, taču žurnālistiem joprojām nav skaidrs, kas tad ir konkrētais noziedzīgais nodarījums, par kuru šis kriminālprocess ierosināts. Tāpat nav skaidrs, kāpēc šajā procesā tiek pratināti žurnālisti, kas veikuši savus profesionālos pienākumus – korekti atspoguļojuši informāciju, kuras patiesumu pats avots publiski apstiprinājis.

“Šie apstākļi rada bažas, ka tiesībsargājošo iestāžu resursi tiek tērēti, lai nepamatoti vērstos pret iespējamas korupcijas izgaismošanu un neatkarīgiem medijiem. Tāpēc aicinām jūs bez kavēšanās sniegt skaidras atbildes uz jautājumiem, kas šīs bažas varētu kliedēt,” teikts vēstulē.

Ģenerālprokurors aicināts sniegt atbildes uz šiem jautājumiem:

Par kāda valsts noslēpuma izpaušanu ir ierosināts šis kriminālprocess, ja saskaņā ar likumu valsts noslēpums nevar būt ziņas par korupcijas gadījumiem un amatpersonu nelikumīgu rīcību, bet tieši par to sabiedrību informēja Juris Jurašs un žurnālisti?

Kāpēc Ģenerālprokuratūra deva uzdevumu Drošības policijai nopratināt žurnālistus šajā lietā, ja pats informācijas avots ir atkārtoti apliecinājis publiskotās informācijas atbilstību, bet izpaust citas detaļas par savu darbu žurnālistiem liedz profesionālās ētikas un likuma prasība sabiedrības interešu vārdā aizsargāt savus avotus?

Vai Ģenerālprokuratūra ir ierosinājusi kriminālprocesu, lai izmeklētu kukuļa piedāvāšanas gadījumu, par kuru sabiedrību informējis Juris Jurašs? Ja nē – kādi tam ir iemesli?

Kāds ir progress “Magoņa un Osinovska lietas” kriminālizmeklēšanā, kāpēc tā joprojām nav nodota tiesai un kad tas gaidāms?

Atklātās vēstules kopijas nosūtītas arī Saeimas Nacionālās drošības komisijai un Nacionālās drošības padomei, jo konkrētais kriminālprocess nav pirmais gadījums, kad Ģenerālprokuratūras rīcību var uztvert kā apzinātu vēršanos pret žurnālistu profesionālo darbību.

Piemēram, pagājušajā rudenī ģenerālprokurors uzdeva uzraudzības kārtībā izvērtēt izbeigšanas pamatotību un likumību kriminālprocesam, kurš 2015. gadā tika uzsākts pret Latvijas Televīzijas raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” žurnālisti Sanitu Miķelsoni. Tas notika vairākus mēnešus pēc Valsts policijas lēmuma izbeigt kriminālprocesu par nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem, jo netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. Turklāt tobrīd jau bija labi zināms, ka krimināllieta bija sākta par žurnālistisku eksperimentu.

Komentāri (17)

jurisml_inbox_lv 17.02.2017. 16.19

bijušais ģenerālprokurors Skrastiņš atklaati tv intervijā pateica , ka viņam ir zināmi griesti , par kuriem augstāk viņa ietekme beidzas, taatad virs tiem ir muusu likumiigie zagļi , pahani , kuri konkrēti pasaka kurš buus prezidents , kurš premjers , kurš prokurors , bet pērkamie tiesneši paši par sevi lai rūpējas , Skrastiņu no amata noņeema pedofiilijas skandāla dēļ , kurš taa arii palika Adamzona liimenī, šis ģeneraalis ir sabremzējis vairumu lietu , kaadēļ vel nav noņemts? atbilde , viņš nelien paari griestiem un mieriigi gaida vecumdienas.

+7
-1
Atbildēt

3

    robotron > 17.02.2017. 16.48

    Ebenemezers

    Skrastiņu no amata noņeema pedofiilijas skandāla dēļ , kurš taa arii palika Adamzona liimenī

    Kāc būtu skandāls, ja Sončiks un LC virspidars, Birkavs, būtu iesēdināti!

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Anonīms > 17.02.2017. 22.40

    Kā būtu, ja robotroneli pabrīdinātu par sekām, kādas ir dreaudu izteikšanai? Skandāla nebūtum, bet audzinošs efekts…

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Es > 17.02.2017. 16.43

    Un izdala dunkas tiem (žurnālistiem), kuri lien “pāri griestiem”, nevis gaida rāmas vecumdienas

    +4
    0
    Atbildēt

    0

dzeris49 17.02.2017. 22.04

Muļķuzeme gan prokuratūra, gan tiesas ir tikai “elites” apkalpojošais pwrsonāls ar att. sekām.

+4
-1
Atbildēt

1

    Anonīms > dzeris49 17.02.2017. 22.39

    dzeris49 ir muļķis vai nav? Ja nav, kāpēc?

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

Es 17.02.2017. 15.44

Nez, vai Kalnmeiera kugs atriebja žurnālistiem kā tādiem par kādām sāpēm un neērtībām, kuras tam cunftes biedri nodarījuši pagātnē, jeb piedalās vienā organizētā pasākumā, lai ieviestu žurnālistu sabiedrībai skaidrību – kuras lietas un cilvēkus drīkst aizskart, bet kurus vairs ne.

+5
-4
Atbildēt

1

    Anonīms > Es 17.02.2017. 22.42

    Šajā sakarā jautājiens – vai nesenā operas lieta ir atsevišķs notikums vai saistīts ar šo?

    Katrs, kuru mācīja par izlūku, zina – tas, kas notiek vienu vai divas reizes, ir nejaušība. Tas, kas notiek regulāri, jau ir sistēma.

    (c) Viktors Suvorovs

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu