Pagaidām eksports uz Krieviju atļauts deviņiem Latvijas uzņēmumiem – diviem gaļas ražotājiem, pieciem piena ražotājiem, vienam zivju miltu ražotājam un vienam dzīvnieku zarnu pārstrādātājam.

Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests “Rosseļhoznadzor” 21 Latvijas uzņēmumam liedzis tiesības eksportēt uz Krieviju, izslēdzot tos no uz Krieviju eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta. Vēl 44 Latvijas uzņēmumiem piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku. Šāds lēmums tiek skaidrots ar kārtības maiņu par eksportēt tiesīgo uzņēmumu uzskaiti, ziņo LETA.

Kā aģentūru LETA informējis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), no Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta ir saņemts ziņojums, ka ir mainīta kārtība, kādā tiek uzturēti eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksti. Jaunā kārtība nosaka, ka gadījumā, ja uzņēmums triju gadu laikā nav eksportējis produkciju uz Krieviju, tas automātiski tiek dzēsts no eksportēt tiesīgo uzņēmumu saraksta. Savukārt, ja produkcija uz Krieviju nav eksportēta no 18 līdz 36 mēnešiem, uzņēmumam tiek piemērots produkcijas ievešanas aizliegums uz laiku.

Līdz šim uz Krieviju eksportējošo uzņēmumu sarakstā bija kopumā 74 Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumi. No tiem no saraksta izslēgts 21 uzņēmums, tostarp seši gaļas produktu ražotāji, divi piena produktu ražotāji, 12 zvejas produktu ražotāji, viens olu produktu ražotājs. Savukārt apturēta sertifikācija ir 44 uzņēmumiem, tostarp astoņiem gaļas ražotājiem, deviņiem piena ražotājiem, 26 zivju ražotājiem, vienam olu ražotājam.

Pagaidām eksports uz Krieviju atļauts deviņiem Latvijas uzņēmumiem – diviem gaļas ražotājiem, pieciem piena ražotājiem, vienam zivju miltu ražotājam un vienam dzīvnieku zarnu pārstrādātājam. Kā norāda PVD, gadījumā, ja situācija ar eksportu uz Krieviju nemainīsies, tas ir laika jautājums, kad arī tie no saraksta tiks izslēgti.

Uzņēmumos, kuriem Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests “Rosseļhoznadzor” apturējis vai anulējis tiesības eksportēt produkciju uz Krieviju, pagaidām atturīgi vērtē lēmuma ietekmi uz biznesu, līdz Krievijas puse nav reaģējusi uz Briseles aicinājumu pārskatīt jauno kārtību un atjaunot eksporta tiesības.

“Uzņēmumam patlaban nav aktīvas sadarbības ar Krievijas Federāciju un eksports uz Krieviju vairs nav starp prioritārajiem “Balticovo” noieta tirgiem,” sacīja AS “Balticovo” komercdirektors Toms Auškāps.

Gaļas pārstrādātāja, AS “HKScan Latvia” pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš atzina, ka uzņēmums nav veicis eksportu uz Krievijas tirgu jau kopš 2014.gada, kad tika noteikts embargo, līdz ar Krievijas dienesta paziņojums uzņēmumu patlaban neietekmē.

“Protams, kad eksporta aizliegums beigsies, mēs būsim gatavi vēlreiz saņemt iepriekš minētā Krievijas dienesta atļauju atsākt mūsu produkcijas eksportu,” sacīja uzņēmuma pārstāvis.

Arī dzīvnieku barības eksportētāja AS “Tukuma straume” valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks atzina, ka pēc embargo noteikšanas pēdējo gadu laikā preces uz Krieviju nav eksportētas, līdz ar to šis lēmums patlaban uzņēmumu neietekmē.

“Taču tad, kad situācija mainīsies un šis tirgus atkal būs atvērts eksportam no Latvijas, domāsim par to, kā atkal varam tajā ienākt,” sacīja Podnieks.

Kā ziņots, saskaņā ar 2014.gadā Krievijas ieviesto Eiropas Savienības (ES) pārtikas preču embargo, daudziem Latvijas uzņēmumiem produkcijas eksports tika liegts un līdz šim nav atjaunots.

Šīs izmaiņas skar visas ES dalībvalstis, tādēļ ES nosūtījusi vēstuli Krievijas Federālajam veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienestam, kurā, norādot uz ieviesto aizliegumu pretlikumību, aicina esošo kārtību atcelt.

Šā gada 31.janvārī arī PVD nosūtīja vēstuli Krievijas dienestam, kurā tika sniegtas garantijas par vairāku uzņēmumu un to ražotās produkcijas atbilstību Krievijas Federācijas un Eirāzijas Ekonomiskās Savienības normatīvo aktu prasībām.

Pamatojoties uz sniegtajām garantijām, PVD lūdza atcelt ieviestos produkcijas eksporta aizliegumus un pauda gatavību pieņemt Krievijas dienesta inspektorus atkārtotā uzņēmumu pārbaudē.

Ne uz vienu no iepriekš minētajām vēstulēm nav saņemta Krievijas dienesta atbilde, tādēļ PVD pagaidām nevar sniegt informāciju par turpmākajām darbībām, kas saistītas ar attiecīgo ierobežojumu atcelšanu.

Kā ziņots, Krievija 2014.gada 7.augustā noteica embargo lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no ES un ASV. Aizliegums attiecas uz liellopu gaļu, cūkgaļu, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, saldētām zivīm un piena produktiem. Savukārt 2015.gada jūnijā tika noteikti ierobežojumi arī Latvijā ražoto zivju konservu ievešanai, skaidrojot šo lēmumu ar pārkāpumiem, kas konstatēti Krievijas pārtikas uzraudzības inspekciju laikā Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos.