Miljards dzelzceļā

Valdība devusi zaļo gaismu pēdējo gadu lielākajam Eiropas Savienības fondu projektam –  dzelzceļa elektrifikācijai. Ko tas paredz?

No vienas puses, simtos miljonu mērāmi ieguldījumi, no otras – vēlme uzturēt dzelzceļa tranzīta koridora konkurētspēju reģionā. Šāda ir galvenā izšķiršanās valdībai saistībā ar dzelzceļa elektrifikāciju, lielāko Eiropas Savienības līdzfinansēto Latvijas projektu jaunajā plānošanas periodā. Papildus tam notiek sīva cīņa par projekta īstenošanu Latvijas iekšienē, kam var būt tālejošas sekas reģionālo ostu darbībā.

Valdība pagājušajā nedēļā aiz slēgtām durvīm atbalstīja dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmo kārtu posmos Daugavpils-Krustpils-Rīga un Rēzekne-Krustpils-Rīga. Šajās līnijās šobrīd kravu pārvadājumos ir lielākais noslogojums. Vienkāršiem vārdiem – elektrifikācijas projekts nozīmē, ka pēc 2023. gada šajos dzelzceļa posmos kravas varēs pārvadāt ne tikai ar pašreiz izmantotajām dīzeļlokomotīvēm, bet arī ar elektrolokomotīvēm, kas ir lētākas, jaudīgākas un videi draudzīgākas.

Latvijas tranzītbiznesam tas ir nozīmīgs infrastruktūras projekts konkurences cīņā par kravām. Lietuva, kas ar Klaipēdas ostu jau labu laiku min Latvijai uz papēžiem, apņēmusies dzelzceļa posmu no Baltkrievijas līdz Klaipēdai elektrificēt par saviem līdzekļiem, neizmantojot ES fondus. Tas viss notiek apstākļos, kad Krievija arvien vairāk kravu pārvadājumus virza caur savām ostām – pēdējos gados apgrozījums Ustjlugā daudzkāršots, pārsniedzot jau 90 miljonus tonnu. Tikmēr Latvijas ostas pērn zaudējušas gandrīz desmito daļu kravu apjoma – Rīgā tas noslīdējis līdz 37 miljoniem, Ventspilī līdz 19, bet Liepājā turas zem sešiem miljoniem tonnu. Turpretī Klaipēda pēdējos trijos gados augusi, sasniedzot 40 miljonu līmeni. Kopējais kravu apjoms Baltijas jūras austrumkrasta ostās sasniedz 350 miljonus tonnu.