Pareizrakstības speciāliste Guna Kalniņa aicina katru izdomāt jaunu vārdu
Katru gadu janvāra nogalē valodnieki pievērš uzmanību latviešu valodas kultūrai, nosaucot gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu. Taču arī citos gada laikos jādomā par pareizu latviešu valodu, un tā ir gan ikdiena, gan dzīves aicinājums Gunai Kalniņai, kura jau vairāk nekā 20 gadus strādā par korektori ļoti sarežģītā valodnieciskā vidē – žurnālā Rīgas Laiks. Lielu atsaucību guvušas viņas lekcijas par pareizu un modernu rakstu valodu, tāpēc Ir devās viņu intervēt par valodu, pareizrakstību, tās nepieciešamību un sarežģījumiem.
Agrāk bija goda lieta zināt, kur jāliek komati. Tagad internetā un īsziņās daudzi raksta, kā pagadās. Kāpēc ir svarīgi zināt par komatiem?
Manā pieredzē tie, kas ir saglabājuši iepriekšējās tradīcijas, ir arhitekti. Viņiem joprojām ir goda lieta zināt, kur likt komatus un kā rakstīt pareizi. Tie ir mani mīļākie klausītāji, jo viņu arguments ir tāds – mēs tik rūpīgi taisām savus projektus un pievēršam uzmanību niansēm, ka neuzskatām par iespējamu aprakstu, pieteikumu un visu pārējo tekstu, kas saistīts ar projektiem, rakstīt sliktā latviešu valodā. Bet visi tādi nav.
Kursos sastapos ar dažādu attieksmi pret pareizrakstību. Neesmu objektīva, jo es satikos ar tiem, kas tagad, pieaugušā vecumā, grib uzlabot savu latviešu valodu. Mazais bizness, mājražotāji prasīja, kā pareizi rakstīt vārdu «zapte», jo viņu nosaukumi un produktu apraksti ir ļoti tuvu vienkāršrunai. Ierēdņi teica – nelieciet domāt, nesakiet, lai izdomā pareizo. Pasakiet vienu pareizo atbildi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.