Arkadinas lomā Maija Doveika, Sorins — Edmunds Freibergs.
Infantilisms ir bīstams, nolasāms Elmāra Seņkova iestudētajā Kaijā Nacionālajā teātrī
Savulaik Maijas Lūsēnas dziedātā savādā šūpuļdziesma iešaujas prātā, raugoties, kā šiverīgam rūķim līdzīgais Kostja Trepļevs (Uldis Siliņš), pasīks čalītis adītā micē, kopā ar draugu ģitāristu (Mārtiņš Zariņš) un draudzeni Ņinu (Alise Danovska) tepat no kaimiņiem gatavojas ballītei, domājams, nupat uz ātru roku saklapētajā āra skatuvītē: pārbauda skaņu aparatūru, iedzied kaut ko nesakarīgu. Tad jau arī pārējie radi un kaimiņi sanāk un danco, katrs kā māk.
Kāpēc tomēr tā dziesmiņa par šmuli maisās pa galvu? Ak tā, pirms vēl strādnieki darbmācības skolotāja Seņas Medvedenko (Arturs Krūzkops) vadībā aizvāca jaunbūvei priekšā aizliktās finiera plāksnes, Nacionālā teātra Jaunajā zālē minūtes desmit vai vairāk skanēja daktera Zālīša īpatnējā balss, hipnotiski vilinot migt ciet un solot ciešu miegu. (Kāda sagadīšanās! Pirms dažiem mēnešiem Laura Groza-Ķibere tieši tā sāka izrādi 51. fotogrāfija Liepājas teātrī, tikai tad dr. Zālītis suģestēja atslābināties pirms jauna darba cēliena.) Kur miegs, tur šūpuļdziesma.
