Skolu tīkla optimizācija ir visas valsts interesēs un te nav vietas egoismam, šodien, Saeimā atskaitoties par valdības paveikto un turpmākajām iecerēm, uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Viņš atgādināja, ka izglītības reformās pirmais lielais solis ir sperts — ir notikusi pedagogu algu reforma, kas gan raisījusi daudz neskaidrību, neapmierinātību un protestus. Tomēr tas atkārtoti izgaismojis labi zināmo — skolu tīkla uzturēšana ir neadekvāti dārga attiecībā pret skolēnu skaitu un nespēj nodrošināt ne mūsdienu prasībām atbilstošu kvalitāti, ne labam skolotājam atbilstošu darba samaksu, — par premjera teikto ziņo aģentūra LETA.
Skaidrs esot arī nākamais solis — skolu tīkla optimizācija, kur premjers atbalsta ideju par skolu skaita mazināšanu. “Te ārkārtīgi būtiska ir pašvaldību spēja sadarboties, jo viss fokusējas uz finansiālajām attiecībām. Tās ir valsts intereses, visu nodokļu maksātāju intereses, te nav vietas egoismam. Jāmācās sadarboties,” uzrunā pauda premjers.
Kučinskis deputātiem arī atgādināja, ka ne mazāk svarīga ir izglītības kvalitātes nodrošināšana visos sistēmas līmeņos, kas nozīmē, ka ikvienam skolēnam ir jābūt iespējai iegūt tādu izglītību, kas ļautu iestāties augstskolā. Premjera ieskatā nav pieļaujama izglītības kvalitātes nevienlīdzība reģionālajā līmenī.
Komentāri (18)
Absints 01.12.2016. 12.49
Latvijā visbagātākā nozare ir Izglītība, tā kā pēc Eirostat datiem Latvija izglītībai tērē 15,8% (2016. gads) no sava budžeta. Ar šo skaitli esam pirmajā vietā Eiropā. PIRMAJĀ! Neviena cita Eiropas valsts tik daudz izglītībai tērēt neatļaujas. Un tagad jautājums, kā tas var būt, ka valstī, kura visvairāk tērē izglītībai, ir viena no viszemākajām izglītības kvalitātēm? Atbilde ir – vaina ir tās organizācijā. Izglītības sistēma ir pārvērsta par sociālā atbalsta fondu skolotājiem, ministriju interesē tikai kvantitatīvie, ne kvalitatīvie rādītāju (pēdejā reformā visvairāk cieta labākie skolotāji) utt. Jau rakstīju, ka, piemēram, Čehijā, ja tai būtu tāda pati skolnieku/skolotāju proporcija kā Latvijā, vidējā samaksa skolotājam būtu drusku vairāk kā 600 eiro mēnesī. IZM neatkarības laikā nav izvedusi nevienu (!) pozitīvu reformu (ja jums ir kāds piemērs, nosauciet to). Pie IZM stūres ir tantuki, kas ir labi ierēdņi, bet nav spējīgi realizēt praktiskas lietas. Šadurkis, balstoties uz pozīciju, “es zinu, ka visi mani ķengās”, nespēj atšķirt racionālo no emocionālā. Utt, varētu te turpināt bezgalīgi, bet fakts ir tāds, ka nozare ar vislielāko finansējuma ir novesta vissliktākā stāvoklī, un nez vai tas ir par spīti funkcionāru profesionalitātei, drīzāk otrādi, tās nav…
Kā te iepriekš rakstīju, Medicīnas tēriņos esam 6 vietā no beigām. Gan izglītībā, gan medicīnā ir vislielākais bardaks, kas nozīmē, ka vaina nav naudā, bet tās izlietojumā.
Saeima spēj izlemt par neplānota Līvu diska finansējumu, bet nerisina Latvijai būtiskas lietas, pie kam nav nu nekādas garantijas, ka nākošā Saeima būs labāka…
Ja kāds šaubās par manis teikto, pats var paskatīties Eirostat datus:
http://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php/Government_expenditure_by_function_%E2%80%93_COFOG
4
andrejs > 01.12.2016. 13.08
neesi taču jocīgs, mēs tur neko nelemjam.
——
krievu propagandoni to pašu saka arī par ASV kongresu un valdību. Ka Vašingtonā kongresmeņi un senatori neko nelemj, bet visu nosaka cionisti no Federālo rezervju bankas.
0
TT > 04.12.2016. 04.34
Tomēr vērtēt cik % no budžeta ir tērēti izglītībai nav pareizi.
Objektīvs rādītājs būtu % no IKP, un te Latvija ar 5.9% ieņem zemāko vietu nekā Zviedrija ar 6.6%, Dānija ar 7.2%, Somija ar 6.4, Portugāle ar 6.2% un Beļģija ar 6.3% .
Bet protams terīni uz izglītību Latvijā ir augsti, tāpēc pievienojas viedoklim, ka tie ne pa tuvu nav efektīvi, un tos vajadzētu pirmkārt racionālāk sadalīt pirms palielināt jau tā neracionālus tēriņus.
0
dzeris49 > 01.12.2016. 13.05
Saeima var lemt tikai to, ko tai atļauj “sponsori”, mūsu Saeima ir iebiedēto un nopirkto deputātiņu bariņš, kas ir tikai parodija uz parlamentu.
Atkal pateikšu to, ko man teca bijušais deputāts no Aizputes, ko labi pazīstu, kad viņam jautāju, kāpēc tā vai citādi – neesi taču jocīgs, mēs tur neko nelemjam.
0
DD1 > 01.12.2016. 13.25
> Ķīps
“Izglītības sistēma ir pārvērsta par sociālā atbalsta fondu skolotājiem”
Svēta patiesība šis un viss pārējais, ko sakāt.
0
Absints 01.12.2016. 13.03
Un vēl atsevišķi par skolu slēgšanu. Tās ir jāslēdz, taču ne mazās, bet sliktās.
Ja mazā skola nodrošina labu izglītības kvalitāti, konkurētspējīgus absolventus, tad tieši otrādi – tā būtu papildus jāfinansē.
Ir jābūt pavisam citiem kritērijiem , kas būtu balstīti uz rezultātiem, novērtējumu, ne uz kvantitatīviem rādītājiem – skaitu, slodzēm un vēl to, “ka tur vēl arī vajag kurinātāju..”
Spriedumos par mazajām skolām bieži vien figurē teksti – “pēdejais kultūras centrs ciemā”, “ja skolu slēgs, visi aizbrauks”, “tik un tik iedzīvotāju paliks bez darba…” aizmirstot pašu galveno – to, ka skolai ir jānodrošina kvalitatīva izglītība skolniekam.
Un kā tādu var nodrošināt, ja dziedāšanu un ķīmiju māca kurinātājs? Var? Tāpēc bieži vien sliktās skolas ir mazās skolas, tomēr tas nav viens un tas pats.
Un vēl – IZM domā melnbaltās kategorijās- “skola strādā”, “skola slēgta”. Kāpēc šīs mazās skolas nevar piesaistīt lielajām taisot apmācību punktus, no, uz skolu vadājot ne tikai skolniekus, bet skolotājus (nu piemēram, pirmdien, otrdien trešdien apmācība notiek uz vietas, no pilsētas skolas tiek pievest skolotāji, ceturtdien, piektdien skolnieki tiek vesti uz “lielo” skolu- uz peldbaseinu, laboratorijām..
IZM tagad domā par mācību gada pagarināšanu, uz konceptiem bāzētu apmācību sistēmu, bet varbūt vajadzētu sākt ar to, ka sakārtot esošo sistēmu? Es gan domāju, ka nevis IZM to negrib, bet nemāk, jo, kā saka krievi – zarna par tievu.
2
DD1 > 01.12.2016. 13.28
> Ķīps
“Kāpēc šīs mazās skolas nevar piesaistīt lielajām taisot apmācību punktus, no, uz skolu vadājot ne tikai skolniekus, bet skolotājus (nu piemēram, pirmdien, otrdien trešdien apmācība notiek uz vietas, no pilsētas skolas tiek pievest skolotāji, ceturtdien, piektdien skolnieki tiek vesti uz “lielo” skolu- uz peldbaseinu, laboratorijām”
Jūsu jau pieminētie IZM tantuki nav spējīgi tik revolucionāriem jauninājumiem.
0
Ēriks > 01.12.2016. 14.25
Skolas varētu izvietot tāpat un turpat,kur slimnīcas pēc pasaules bankas priekšlikumiem.
0
ierados 01.12.2016. 11.11
“Skolu tīkla optimizācija ir valsts interesēs”
Diezgan dīvains apgalvojums, ja tas tiešām nāk no valdības vadītāja. Atmetot birokrātijas “gudro” runu, jāpasaka skaidri un gaiši – tukšās skolas jālikvidē. Tas tukšums radies ne jau uz Mēness, bet šeit pat, kur saimnieko šī valsts. Kur tad palika “valsts intereses”? Latvijai īstenībā pietiktu ar vienu, divām valsts uzturētām skolām ar internātu, lai nebūtu jāatrod mājokļos pamesti vieni paši pusizbadējuši bērni. Par luksus izglītību lai gādā paši biezie, kas tagad arī jau faktiski notiek.
0