Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sadžans par to, kāpēc kanādieši ieradīsies sargāt Latviju un kāpēc pats karojis misijās Afganistānā
Ziemeļatlantijas alianes NATO sabiedroto valstu klātbūtne Latvijā pieaug. Šovasar alianse Varšavas samitā nolēma trijās Baltijas valstīs un Polijā izvietot no vairāku valstu bruņotajiem spēkiem veidotas kaujas grupas. Polijā šīs vienības virsvadību uzņēmusies ASV, Lietuvā – Vācija, Igaunijā – Lielbritānija, bet Latvijā tā sauktā ietvarvalsts būs Kanāda. Tāpēc pagājušajā nedēļā Rīgā viesojās Kanādas aizsardzības ministrs Hardžits Sings Sadžans, kuru Ir bija iespēja intervēt.
Kā Kanāda kļuva par atbildīgo valsti, kas koordinēs NATO sabiedroto papildspēkus Latvijā?
Kanāda ir viena no alianses dibinātājām. Kad sākās diskusijas par pāreju no iedrošināšanas (reassurance) uz atvairīšanas (deterrence) misiju, mums bija loģiski pieteikties. Turklāt tā ir lieliska iespēja stiprināt un padziļināt attiecības ar Latviju.
Citas Latvijā iesaistītās valstis būs Slovēnija, Albānija, Itālija un Polija. Vai Kanādai bija kāda loma šo valstu izvēlē?
Kad premjerministrs Trudo paziņoja [par Kanādas gatavību kļūt par ietvarvalsti] Varšavas samitā, patiesībā gandrīz uzreiz pieteicās arī citas valstis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.