fbpx

Kā mikrouzņēmējam ķiršu koku izaudzēt 13

Foto: pixabay.com
Reinis Jansons
Print Friendly, PDF & Email

Nākamais gads atkal nesīs pārmaiņas uzņēmējiem

Līdz ar zelta rudens iestāšanos Latvijā ne tikai kokiem krāsojas lapas, bet arī uzņēmēji steidz vērot un prognozēt, kādas pārmaiņas tos atkal sagaida nākamajā gadā. Teju katrs gads līdz šim nesis kādas jaunas izmaiņas mikrouzņēmējiem, kas prasa laiku, lai pierastu un piemērotos.

Arī nākamais gads nav izņēmums. No 2017.gada tā dēvētajiem mikrouzņēmumiem par katru darbinieku būs jāmaksā sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas apmēra, pretī saņemot zemāku mikrouzņēmumu nodokļa likmi.

Jāteic, ka šāda likuma korekcija ir samērā pamatota – lai nodrošinātu vismaz minimālu sociālo aizsardzību tiem darbiniekiem, kuriem šis nodokļu režīms nav vēlīgs. Neraugoties uz labojumiem, likumdevējs tomēr virza mikrouzņēmumu nodokļa režīma izbeigšanu ar 2019.gadu, pretī solot līdzvērtīgu vai pat labāku režīmu mazās uzņēmējdarbības atbalstam.

No vienas puses varētu šķist, ka likumdevējs aktīvi domā par tādas vides veidošanu, kas vairotu Latvijai tik būtisko uzņēmējdarbību. Tomēr jebkura šāda izmaiņa no uzņēmēja prasa lielas pūles piemēroties, kā arī pārplānot biznesa darbību un stratēģiju. Pie tam minētās darbības praktiski nenes pievienoto vērtību, jo šajā laikā uzņēmējs ir nodarbināts ar biznesu un peļņas gūšanu nesaistītiem jautājumiem.

Ja vēlamies izaudzēt kārtīgu ķiršu koku, tad to nevar katru gadu pārstādīt jaunā vietā un cerēt uz bagātīgu ražu.

Tieši nestabila vide ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kāpēc uzņēmēji kavējas ar investīcijām biznesa attīstībā.

”Swedbank” Finanšu institūta pētījums šogad rāda, ka katrs trešais cilvēks, kuram ir biznesa ideja, kā galveno šķērsli pārvērst to reālā uzņēmējdarbībā min tieši pārlieku lielo nodokļu slogu un birokrātiju.

Latvijas zemē nav apslēpta teju visa Mendeļejeva tabula, līdz ar to mums jābūt pietiekami radošiem, lai kļūtu turīgāki. Ir jāvērtē barjeras, kas iedzīvotājus attur no savu ideju īstenošanas dzīvē un apgrūtina esošos uzņēmējus attīstīties. Nestabilā nodokļu vide ir viena no tām, kas, līdzīgi kā lapsene ķiršu trauka tuvumā, uzdzen stresu, jo nevar zināt, vai un kur tā dzels.

Kā nodrošināt pietiekami stabilu nodokļu režīmu mazajam biznesam? Pirmkārt, ir svarīgi, lai nodokļu administrēšana būtu vienkārša un no uzņēmēja neprasītu pārlieku iedziļināšanos vai specifiskas zināšanas grāmatvedībā. Parasti biznesa sācējs ir eksperts jomā, kuru tas pārzina un kurā vēlas darboties, kamēr grāmatvedības un citi biznesa administrācijas jautājumi viņam ir pietiekami sveši.

Biznesa sākumposmā liela uzmanība jāatvēl piedāvājuma virzīšanai pie pircēja, līdz ar to administratīviem jautājumiem jābūt vienkāršiem.

Jāteic, ka esošais mikrouzņēmumu nodoklis ir pietiekami tuvs šim mērķim, piemēram, nosakot vienu nodokļa likmi no apgrozījuma un atvieglotus grāmatvedības nosacījumus, lai gan liela daļa izņēmumu un dažādu kritēriju ietekme to atkal padara sarežģītāku.

Otrkārt, izdevīgumu uzņēmējiem nevar nodrošināt uz citu, piemēram, darbinieku sociālo garantiju vai pašvaldību ieņēmumu rēķina.

Šāda pieeja nekad nebūs ilgtspējīga, jo būs kāds, kuram šāds nodokļu režīms būs nelabvēlīgs.

Tieši šis ir iemels esošā mikrouzņēmumu nodokļa nemitīgai raustīšanai, jo darba devēja ieguvums bija balstīts uz samērā maziem darbaspēka nodokļiem pretstatā vispārējai nodokļu nomaksas kārtībai.

Tas nozīmē zemākus ieņēmumus pašvaldībām no iedzīvotāju ienākuma un niecīgas sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas nenodrošina pienācīgu sociālo aizsardzību jeb dažādus pabalstus un pensiju mikrouzņēmumu darbiniekiem. Kā risinājums ir gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, gan iespēja iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikt kā minimālai algai piesaistītu, fiksētu maksājumu par katru darbinieku.

Treškārt, mazināt progresivitāti nodokļu likmēs, lai lieki nenodarbinātu uzņēmēju prātus nodokļu optimizācijas virzienā. Pie tam progresivitāte padara nodokļu administrēšanu sarežģītāku.

Reinis Jansons ir ”Swedbank” Finanšu institūta vadītājs.

Komentāri (13)

Absints 21.10.2016. 12.18

Ir divi veidi kā valstij iekasēt vairāk naudas: 1) mainīt nodokļus, pielikt jaunus un iekasēt vairāk no tiem, kas tos maksā. 2) nodokļus nemainīt, bet vairāk piespiest maksāt tos, kas to nedara.

Līdz šim valsts ir vairāk izvēlējusies pirmo ceļu. Citiem vārdiem- ja tu esi godīgs un nodokļus maksā, tad tu tiksi par to sodīts ar jauniem nodokļiem vai to palielinājumu. Tas izteikti ir celtniecībā, kur godīgo nodoķlu maksātāji nespēj konkurēt ar aplokšņu maksātājiem. Tas, ka tā ir, ir zināms visiem, iznemot Finanšu ministriju. Katram no mums ir kāds draugs vai paziņa, kas strādā šajā nozarē, un neslēpj to, kā tas tiek darīts. Arī medicīnā Zatlera legalizētās “pateicības” ir aplokšņu norēķinu paveids, lai kā Zatlers to savulaik mēģināja pamatot savādāk. Ļoti līdzīga situācija ir ar komunāliem maksājumiem. Liela daļa nemaksā un – nekas nenotiek. Atslēgt siltumu nevar, izlikt no dzīvokļa nevar..Valsts aizsargā īrniekus, denacionalizēto namu tantukus, padomju laiku bēgļus Rīgas guļamrajonos. Bet – telpas ta jākurina. Liktos, ja liela daļa nemaksā, siltumu ražojošajām organizācijām varētu būt problēmas ar gāzes vai cita kurināmā iepirkumu. Tā nav. Tātad tie, kas maksā, nosedz arī to izmaksas, kas to nedara. Tas ir ielikts tarifos, jo citādi jau kurināmajam neiznāktu.. Vēl vairāk – joprojām spēkā ir sociālisma piegājiens, ja kādi mājā nav samaksājuši, apkuri var nepieslēgt.. Tātad tas, kas to ir godprātīgi darījis, tiek šantažēts par kaimiņa grēkiem… Te būtu darbs tiesībsargam, bet viņam trokšņu līmenis Biķerniekos svarīgāks.

Kā Krištopāns teica par Latviju?

+2
-1
Atbildēt

3

    edge_indran > 21.10.2016. 16.34

    ———J.Biotops Neaizmirsīsim,…..

    =======================================================================================

    “Kas maksā – tas mūziku pasūta!” Atcerēsimies tautas gudrības, lai elementāras lietas apjēgtu. Baņķieri un viņu finansu analītiķu jau labi zina, ka uz kredītu “adatas” uzsēdinātos, uz tās arī jāatstāj. Kas cits baņķieriem tādu superpeļņu nodrošinās, ja ne pilnīgi “atkarīgie”:

    “Latvijas Banka ir sadrukājusi 3,8 miljardus eiro, bet šī nauda stāv komercbanku kontos un vienkārši gaida, kad beidzot valstī sāks saimniekot kārtīgi, neraustīs nodokļus, atbalstīs uzņēmējus, īstenos reformas, sakārtos arī veselības nozari, intervijā LTV “Rīta panorāmai” sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.”

    http://www.nozare.info/wp-content/uploads/2010/05/rim.jpg

    http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/rimsevics-nauda-stav-banku-kontos-un-gaida-kad-valsti-saks-kartigi-saimniekot.a202910/

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Miervaldis > 02.12.2016. 18.09

    komunistu idiottrollis edge-indran aizmirsa pateikt, ka par kredītu viņš saņem preci, piemēram, mājokli! Bet vipār raksts ir par citu tēmu!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > 21.10.2016. 12.49

    Neaizmirsīsim, ka visu sugu nemaksātājiem ir ne tikai cilvēktiesības, bet arī balsstiesības. Pie tam relatīvi augsta aktivitāte. Tiesībsargi to zina un ievēro, politikāņi – vēl vairāk. Jau dienu pēc ievēlēšanas ķeras pie galvenā uzdevuma – rūpēties par atkārtotu ievēlēšanu. Demokrātija.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Skaistule 21.10.2016. 08.41

Valsts alojas, ja domā, ka visi nu skries un maksās šos nodokļus. Alojas. Vienkārši, likvidēs firmas. Lai darbinieki paši rūpējas par sevi. Atlaidīs, lai iet pašnodarbinātajos. Viss un basta. Zaudētāji – valsts. Šeit nodokļu dēļ, nav ko elpot. Valsts ar ierēdņu armiju, nesaprātīgiem tēriņiem trallina. Izbrauks vēl cilvēku.

+2
-1
Atbildēt

3

    edge_indran > Skaistule 21.10.2016. 11.45

    ———

    [Valdis] Dombrovskis: Mēs pārāk aizrāvāmies ar liberālisma virzienu ekonomikā

    (Diena, 3.05.2012.)

    =======================================================================================

    Baņķieri un finansisti nealojas – viņi labi saprot, ka 25 gados izveidoto liberālo attīstības modeli LV nemainīs – nekādu “ķiršu dārzu” te reāli izaudzēt nav iespējams. Un baidēt ar likvidēšanu un izbraukšanu liberāļus ir veltīgi, jo LV pārvaldošais aparāts šai gadījumā zaudētājos nepaliks:

    “IKP pieaugumu uz vienu iedzīvotāju īslaicīgi var veicināt, izspiežot no valsts grupas ar zemu produktivitāti – lauku iedzīvotājus, mazizglītotas etniskas minoritātes, kā arī veicinot mazāku bērnu skaitu ģimenēs utt.”

    Iznīdēt nabagus ārā no Latvijas! http://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/188784-iznidet-nabagus-ara-no-latvijas.htm

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Miervaldis > Skaistule 02.12.2016. 18.11

    Bet tu, Kremļa trolli, nebaidi. Brauc uz etnisko dzimteni jau rīt. Neviens tevi uz Latviju nav saucis un Latvijā ar varu netur!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Miervaldis > Skaistule 02.12.2016. 18.13

    Pastāsti, idiottrolli edge-indran, kā valsts veicina mazāku bērnu skaitu tavā ģimenē? Premjers lien pa logu un rauj tevi nost no sievas?

    Un vēl, idiottrolli. Kurā valstī tu tāds lūzeris esi vajadzīgs? Un kā tu svešā zemē muti palaidīsi? Tur patriotiskā jaunatne tev ātri un saprotami paskaidros, ka vazaņķa pretenzijas debesīs nekāpj!

    0
    0
    Atbildēt

    0

รีไฟแนนซ์ 08.10.2019. 01.00

… [Trackback]

[…] There you can find 65342 more Info to that Topic: ir.lv/2016/10/21/ka-mikrouznemejam-kirsu-koku-izaudzet/ […]

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu