Vēsturnieces Annes Aplbaumas grāmata – veltījums austrumeiropiešiem, kuri atteicās dzīvot melos
Pēc Otrā pasaules kara Eiropa tika sadalīta divās ideoloģiski atšķirīgās nometnēs, kuras vienu no otras nošķīra un izolēja PSRS kaltais dzelzs priekškars. Šo 20. gs. vēstures metaforu zina gan padomju laikmetu piedzīvojušās paaudzes, gan gados jauni vēstures interesenti.
Prestižās Pulicera prēmijas ieguvēja amerikāņu žurnāliste un vēsturniece Anne Aplbauma savā pirms četriem gadiem publicētajā pētījumā, kas nupat vēsturnieka Daina Poziņa tulkojumā laists klajā arī latviešu valodā, aprakstījusi komunistisko režīmu izveidi un to nostiprināšanu Polijā, Ungārijā, un Austrumvācijā laikposmā no 1944. līdz 1956. gadam. Jēdziens «Austrumeiropa» pēckara izpratnē bija kļuvis par politisku, ne vairs ģeogrāfisku terminu un ietvēra astoņas Padomju Savienības varā nonākušās visai dažādās Eiropas valstis – arī Rumāniju, Bulgāriju, Albāniju, Dienvidslāviju un Čehoslovākiju.
Grāmatā rūpīgi analizētie Centrāleiropas pakļaušanas procesi vēsturē iesvaidītam latviešu lasītājam apstiprinās, ka šā reģiona staļinizācija notika līdzīgi tam, kā vardarbīgi pārveidoja okupēto Baltijas valstu sabiedrības – īstenojot teroru un represijas, radot baiļu un draudu atmosfēru, demoralizējot, ieviešot visaptverošu kontroli un cenzūru. Atgādinās, ka vardarbīga, lai arī bezcerīga pretestība notiekošajam, tika izrādīta visās padomju okupētajās teritorijās Eiropā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.