Remigrējušo jauniešu programmu, visticamāk, neturpinās • IR.lv

Remigrējušo jauniešu programmu, visticamāk, neturpinās

22
Jekaterina Romaņenko. Foto: reemigracija.wordpress.org

Jauno profesionāļu iesaiste valsts pārvaldē esot pārāk dārga

Remigrācijas programma, kurā darbs valsts pārvaldē tika piedāvāts jauniešiem, kuri atgriezušies no ārzemēm, netiks turpināta, trešdien vēstīja LNT raidījums “900 sekundes”. Pēc Valsts kancelejas pārstāvju paustā, šis projekts vairs neesot budžeta prioritāšu sarakstā – tas esot pārāk dārgs.

Līdz ar to otrā kārta, visticamāk, būs pēdējā. Pagājušajā gadā programmai “Darbs valsts pārvaldē” pieteicās vairāk nekā 140 cilvēki, no kuriem darbu ar atalgojumu 1000 eiro mēnesī ieguva seši. Šogad pieteikumu bija gandrīz piecas reizēs mazāk, dalībai programmā izvirzīti septiņi cilvēki.

Kaut gan interesentu skaits ir samazinājies, Valsts kancelejā norāda, ka ir uzlabojies pretendentu zināšanu un kvalifikācijas līmenis. “Šiem jauniešiem ir labas analītiskās domāšanas prasmes, stratēģiskā domāšana, elastība, radošums pat un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanas prasmes, līdz ar to valsts pārvaldē savā ziņā iegūst tādu gatavu ierēdni,” komentēja Valsts kancelejas valsts pārvaldes politikas departamenta cilvēkresursu nodaļas vadītāja Baiba Medvecka.

Viena no septiņiem šī gada programmas dalībniekiem ir Jekaterina Romaņenko, kura darbu Laikmetīgās mākslas muzejā Parīzē nomainīja pret darbu Valsts administrācijas skolā Rīgā.

“Biju piecus gadus dzīvojusi un strādājusi Francijā. Strādājusi lielākoties privātajā sektorā, un tieši biju domājusi nedaudz mainīt savas karjeras virzienu un strādāt Latvijas labā, varbūt Briselē [Eiropas] Komisijā, [Eiropas] Parlamentā vai varbūt vēstniecībās. Tieši šī pieredze mani motivēja iegūt pieredzi valsts pārvaldē, kas varētu pēc tam ietekmēt manu tālāko karjeru,” stāsta Jekaterina, Valsts administrācijas skolas mācību daļas starptautiskā koordinatore.

Starptautiskā pieredze gan palīdzot, gan traucējot valsts pārvaldes darba ikdienā, savukārt par iemeslu tam, ka ierēdņu reputācija sabiedrības acīs ir negatīva, Jekaterina uzskata pārlieku lielu birokrātiju. “Ir cilvēki, par kuriem saka, ka viņi ir roboti, nesmaidīgi un birokrātiski. Cilvēki ir ļoti aizņemti ar dokumentiem strādājot, uz telefonzvaniem atbildot, dažreiz mēs aizmirstam par to, ka ir cilvēciskā saikne, kura zūd, ja mēs tikai domājam par darbu, par darbu, par darbu, Cilvēki kļūst par darbu, bet cilvēki nevar būt darbs. Cilvēki paliek cilvēki,” sacīja Jekaterina.

Patlaban Jekaterina un citi programmas dalībnieki aktīvi strādā pie alternatīva projekta, kurā jauniešiem ar Latvijā iegūto izglītību tiks piedāvāta iespēja strādāt valsts pārvaldes iestādēs.

No sešiem programmas dalībniekiem, kas projektā iesaistījās pērn, trīs darbu turpina valsts pārvaldē, savukārt pārējie ir atraduši darbu privātajā sektorā. Galvenais ieguvums – visi ir palikuši Latvijā. “Jauniešiem primārais ir patriotisma jūtas, jo dziļi iekšēji tad, kad aizbrauc, joprojām ir vēlme atgriezties. Tā ir iespēja strādāt, pielietot savas teorētiskās zināšanas praksē, un valsts pārvalde ir lieliska vieta. Nevar arī noliegt atalgojuma jautājumu,” norādīja Medvecka.

Komentāri (22)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu