Okupācijas muzeja komplekss jāuzbūvē līdz Latvijas simtgadei 32

Okupācijas muzeja pārbūves vizualizācija.
Print Friendly, PDF & Email

Saeima nodod Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukciju VARAM pārvaldībā

Saeima ceturtdien, 8.septembrī, novērsa šķēršļus Latvijas Okupācijas muzeja pārbūvei, atbalstot nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu muzejam, vēsta sabiedrisko mediju portāls lsm.lv. Tas paātrinās Okupācijas muzeja rekonstrukciju, jo tagad likumā noteikts, ka memoriāla kompleksa būvniecība jāpabeidz līdz Latvijas valsts simtgadei.

Memoriāla kompleksa būvniecības projekts ietver muzeja ēkas Strēlnieku laukumā 1 pārbūvi, tostarp jaunas piebūves – Nākotnes nama – būvniecību, kā arī Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecību.

Pirms Saeimas sēdes daži desmiti cilvēki ar plakātiem pie Saeimas ēkas mudināja deputātus atbalstīt grozījumus Latvijas Okupācijas muzeja likumā, lai paātrinātu muzeja pārbūvi. Starp piketētājiem bija gan represētie, gan muzeja darbinieki.

“Okupācijas muzejs ir ļoti svarīgs atgādināt mūsu ciešanas. Es redzu pie Okupācijas muzeja tik daudz cilvēku, kas nāk no kuģa nost un ieiet iekšā. Tātad viņiem interese ir,” teica Modris, viens no piketa dalībniekiem.

Muzeja darbinieks Kārlis Krēķis norādīja: “Pats strādāju muzejā, un es redzu to situāciju, kāda mums ir, ka mums ir vajadzīga vieta, kur mēs varētu normāli strādāt. Pirmkārt, mums ir vajadzīgas telpas, kur mēs varam kādus seminārus vai lekcijas novadīt. Nāk skolēnu grupas, un īpaši ziemā, kad ir daudz pieteiktas grupas, telpu skaits nav pietiekams, lai to varētu kvalitatīvi izdarīt.”

Muzeju pārbūvēt bija paredzēts jau sen, taču vienmēr gadījušies šķēršļi. Vispirms plānus izjauca krīze, taču šā gada sākumā projektu apturēja Rīgas pilsētas būvvalde, kas atteica būvatļauju. Būvvalde pamatoja savu lēmumu ar trūkumiem dokumentos un Rīgas pilsēta galvenā arhitekta Gvido Prinča atzinumu, kurā norādīts, ka iecerē ir nepieņemami arhitektoniskās kvalitātes principi.

Visbeidzot iejaucās Saeima, kas ceturtdien, atbalstot Latvijas Okupācijas muzeja likuma grozījumus, vienbalsīgi nodeva Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas kontroli Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbildībā.

Arī Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksam noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Tā paredzēts paātrināt muzeja pārbūvi, lai paspētu muzeju atjaunot līdz Latvijas simtgadei. Pēc likuma grozījumiem būvatļauja no Rīgas būvvaldes vairs nebūs vajadzīga.

Kā stāsta muzeja direktors Gunārs Nāgels, rekonstrukcijai bijusi nepieredzēta pretestība, kas pārbūvi kavējusi vairākus gadus. Tikai ar Saeimas lēmumu projekts atkal atdzīvināts. Muzejam trūkst telpas mainīgajām izstādēm, jo vietas pietiek tikai patstāvīgajai ekspozīcijai. Jaunais projekts gan muzeja platību ievērojami paplašinās, stāsta Nāgels.

“Tad būs šis te stāsts par tumšo pagātni, gaišo tagadni, un Grēcinieku ielas pusē būs stikla siena, kas būtu apgaismotā nākotne. Šai piebūvei divstāvu izstāžu zāle, tur būs semināru telpas, tur būs bibliotēka darbiniekiem, lasītavas,” stāstīja Nāgels, piebilstot, ka pagraba telpās būs arī daži biroji un krātuves.

Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības projekts jāīsteno līdz 2018.gada 1.oktobrim divās kārtās. Pirmā kārta paredz muzeja ēkas pārbūvi, tai skaitā Nākotnes nama būvniecību, otrā kārta – Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla būvniecību. Plānots, ka viss projekts kopā valstij izmaksās aptuveni 7,5 miljonus eiro. Ziedotāji jaunajai ekspozīcijai savākuši pusotru miljonu eiro.

“Valsts pilnībā pārņem gan būvatļautas sniegšanu būvprojektiem gan par Okupācijas muzeju, gan par komunistiskā režīma upuru piemiņas memoriālu, un šim objektam ir jābūt nodotam līdz 2018.gada 1.oktobrim, lai valsts simtgadē cilvēki visā Latvijā redzētu muzeja jauno ekspozīciju un represētajiem, sabiedrībai būtu memoriāls, kur pieminēt upurus,” teica Saeimas deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība).

Latvijas Okupācijas muzejs ir valsts akreditēts privāts muzejs, kas dibināts 1993.gadā. To uztur un pārvalda Latvijas Okupācijas muzeja biedrība. Muzejs atspoguļo Latvijas okupācijas vēsturi no 1940. līdz 1991.gadam, tās priekšvēsturi un sekas.

Jau ziņots, ka vēl aptuveni pirms gada Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekts galvenokārt bija arhitektu diskusiju objekts. Viens no strīdīgākajiem jautājumiem bija – vai ir pieļaujama muzeja ēkas pārveidošana un vai no pilsētas vides viedokļa ir pieņemama Vecrīgas teritorijas pārveidošana par memoriālu.

Debatēs aizvien aktīvāk iesaistās politiskās partijas, tāpēc muzeja projekts kļuva arī par politiskās cīņas arēnu. Šīm debatēm sparu iedeva Rīgas pašvaldības būvvaldes lēmums atteikt būvatļaujas izsniegšanai būvniecības iecerei. Daļa deputātu to uzskatīja par Rīgas domē valdošās partijas “Saskaņa” pretestību muzeja rekonstrukcijai.

Okupācijas muzeja rekonstrukcijas aizstāvjiem bija bažas, ka domstarpību dēļ iecerēto pārbūvi varētu nepabeigt līdz Latvijas simtgadei. Arī tāpēc nolemts projektam piešķirt nacionālo interešu objekta statusu, kas ļautu projektu virzīt straujāk.

Komentāri (32)

andrejs 08.09.2016. 23.10

Lūk īsta Latvijas patriota, bijušā leģionāra Gaida Graudiņa rīcība

lsm.lv:

“Labie darbi vienmēr atmaksājas. Un tā nebūt nav nauda, kas cilvēku dara priecīgu. Ja tu labi nopelni, kāpēc neatvēlēt kādu daļu Latvijai?” saka mecenāts Gaidis Graudiņš, kurš nupat ziedoja 200 000 eiro Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.

Labi, ka ir tādi cilvēki, kas cenšas aizstāvēt latviešu intereses

+13
-7
Atbildēt

9

    veesumS > andrejs 08.09.2016. 23.50

    ….cienījama rīcība un…veiksmīgi izvēlēts citāts – “Ja tu labi nopelni, kāpēc neatvēlēt kādu daļu Latvijai?”…

    …un kāds tam visam sakars ar Tevis piekabināto “aizstāvēt latviešu intereses”, ja Graudiņa kungs novēl Latvijai?…

    +6
    -14
    Atbildēt

    0

    Ēriks > andrejs 09.09.2016. 07.52

    Jā,kas tā par dīvainu izrunāšanos,nekādiem latviešiem nav jāpalīdz,nekādas latviešu intereses,jātaisa augšā multikulturāla Latvija,liberasti pieprasa.

    +4
    -8
    Atbildēt

    0

    veesumS > andrejs 09.09.2016. 10.56

    …Riņķī apkārt…nu, ko tur lai saka – ja Tev vajadzīgs špikeris no Satversmes, Preambulas un Bībeles, lai apzinātos savas vērtības – Tevī tomēr tas padomju gēns dziļi iesūcies…arī tolaik tika nodiktēts kā jādomā un kā jārunā…bez priekšrakstiem jūties pazudis un nepasargāts?…

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

    Ēriks > andrejs 09.09.2016. 12.02

    It kā latviešu interesēs nebūtu labi zināt savu,savas valsts vēsturi 🙂

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    veesumS > andrejs 09.09.2016. 11.15

    ….andrejam – robu aizpildīšanai izglītībā:

    …Latvijas Nacionālais vēstures muzejs: – “G.Graudiņa kolekcija aptver laika posmu no 16. gs. līdz 20. gs. 80. gadiem un sastāv no daudzveidīgām priekšmetu grupām – Latvijas Republikas apbalvojumi (1918 – 1940), Latvijas armijas pulka zīmes (1919 – 1940), medaļas (16. gs. – 20. gs. pirmā puse), monētas un papīra naudas zīmes, fotogrāfijas, dokumenti, iespieddarbi.”

    …kā Tev šķiet, cik latviešiem tika piešķirtas medaļas 16.gs – 19.gs. laika posmā?…ja to Tu uzskati par latviešu interešu aizstāvību, ko darīsi ar tiem, kuri nav latvieši?…

    …dāvinājums bija LATVIJAI!…

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    andrejs > andrejs 09.09.2016. 10.24

    cik sačakarētam ir jābūt prātam, lai vārda “latvieši” pieminēšana izraisītu tādu nepatiku? Vai arī tas ir tikai teātris?

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    Valdis Eiserts > andrejs 09.09.2016. 10.01

    Marksisma kursos zanEi nestāstīja, ka pastāv neiznīcināta latviešu kultūra.

    +6
    -5
    Atbildēt

    0

    andrejs > andrejs 09.09.2016. 13.31

    Kādā veidā Nacionālā vēstures muzeja krājumu papildināšana ir pretrunā ar latviešu tautas interesēm?

    “arguments” par 16. gadsimtu vispār ir smieklīgs… 🙂

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    rinķī apkārt > andrejs 09.09.2016. 09.08

    zanE .Vari formulēt, kas Tev ir Latvijas Republika? Man tas ir vienkāršāk, man Satversmē, tās pielikumā viss rakstīts priekšā :))

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

rinķī apkārt 08.09.2016. 21.23

Priecīga ziņa, un, lai arī nokavēts, bet ļori svarīgs un atbildīgs lēmums.

+13
-8
Atbildēt

1

    lno > rinķī apkārt 08.09.2016. 21.43

    rinķī apkārt. Jā, laba ziņa. Nebūtu ārzemju latviešu ziedojumu, vēl šodien tāda OM nebūtu…

    +10
    -7
    Atbildēt

    0

Valdis Eiserts 08.09.2016. 19.08

Šodien parlaments ar nepārprotamo lēmumu kalpojis latviešu tautai.

+13
-11
Atbildēt

10

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu