Lietuvas prezidente bažījas par “nekonvencionāliem” draudiem no Baltkrievijā topošās kodolstacijas

Baltkrievijā topošā Astravjecas atomelektrostacija (AES) var tikt izmantota pret Baltijas valstīm “nekonvencionālā veidā”, Lietuvas sabiedriskajā radio paziņojusi Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite pirms otrdienas Zinātņu akadēmijas konferences par kodolspēkstacijas iespējamo ģeopolitisko un kodoldrošības ietekmi uz Eiropu, vēsta aģentūras LETA-BNS.

“Šī konference ir svarīga, tā notiek īpašā dienā, tā ir mūsu Baltijas ceļa diena, Molotova-Ribentropa pakta gadskārtas diena – lai neatkārtotos mūsu teritoriju sadalīšana bīstamos reģionos, nedrošos reģionos. Un Astravjeca ir viens no instrumentiem, ko var nekonvencionālā veidā pavērst pret Baltijas valstīm,” norādīja Grībauskaite.

“Astravjecu var izmantot, ja ir slikti nodomi, iepriekš plānoti vai neplānoti, kā nekonvencionālu līdzekli, jo, piemēram, ar Nemunas piesārņošanu vai ar citiem līdzekļiem var ietekmēt kaimiņvalstis,” otrdien Grībauskaite žurnālistiem sacīja Rīgā, kur viņa bija ieradusies uz Baltijas valstu prezidentu tikšanos ar ASV viceprezidentu Džo Baidenu.

Grībauskaite teica, ka četrpusējās tikšanās laikā tikusi apspriesta kodoldrošība Baltijas reģionā. “Mēs par to runājām, jo ASV ir viena no valstīm, kas var ietekmēt starptautiskās organizācijas, īpaši, ja ir runa par kodoldrošību, arī tādās stacijās kā Astravjeca,” sacīja Lietuvas prezidente, “tā Astravjeca kļūst par enerģētiskās un militārās drošības problēmu, par drošības problēmu attiecībā uz teritoriju, cilvēku veselību, ja to izmantos naidīgi noskaņota valsts,” piebilda Grībauskaite.

Viņa norādīja, ka, lai gan Astravjecas AES tiek būvēta Baltkrievijā, realitātē tā ir drauds, kas nāk no Krievijas. “To būvē Krievijas uzņēmums, diktē, kā to būvēt, un, bez jebkādām šaubām, šiem draudiem ir Krievijas raksturs, nevis Baltkrievijas,” teica Grībauskaite.

“Mūsu galvenais mērķis ir, lai starptautiskā sabiedrība zinātu, dzirdētu, kas notiek, būtu informēta par dažādām pēdējā laika avārijām un incidentiem, jo šis projekts, kas tiek īstenots paslepus, rada apdraudējumu ne tikai mums, bet visam reģionam,” viņa uzsvēra. Prezidente piebilda, ka Lietuvas politiskajām partijām būtu jāatrod kopīga valoda jautājumā, kā apturēt šīs spēkstacijas būvniecību.

Baltkrievija AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas – Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķirs aptuveni 110 kilometri.

Lietuvu satrauc neatbildētie jautājumi par to, kā notiks izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un kā tiktu nodrošināta Viļņas evakuācija iespējamas kodolavārijas gadījumā.

AES būvdarbu ģenerāluzņēmēja ir Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas “Rosatom” meitassabiedrība “Atomstrojeksport”. Jau ziņots, ka jūlijā topošās spēkstacijas būvlaukumā pārvietošanas laikā nogāzās AES reaktora korpuss. Tas ir līdz šim nopietnākais incidents AES būvniecībā. Baltkrievijas Enerģētikas ministrija informējusi Krievijas pusi par lēmumu nomainīt reaktora korpusu, un Krievijas valsts atomenerģētikas korporācija “Rosatom” apsolījusi to izdarīt.