Profils, “Like”, personas dati un īpašuma tiesības 22

Foto no pixabay
Anna Vladimirova-Kryukova
Print Friendly, PDF & Email

Vai “Facebook” ievietotā informācija pieder man vai sociālajam tīklam?

Sociālie tīkli ir mūsdienu komunikācijas infrastruktūra, kuru mēs izmantojam ne tikai saziņai ar draugiem. Pēdējā laikā sociālos tīklus izmanto arī komerciāliem mērķiem, kāda produkta, tēla, zīmola, ideju vai pat personu popularizēšanai. Kad sociālo tīklu politika skar personu komerciālās intereses, attiecīgajām personām ir liela vēlme izprast, kādas viņām ir tiesības sociālajos tīklos.

“Facebook” izmantošana komerciālos nolūkos var būt gan finansiāli izdevīga, gan nest zaudējumus. Tātad, ja personai “Facebook” ir profesionālās vai komercdarbības daļa, dažreiz vērts zināt datu regulējuma īpatnības sociālajā tīklā. Īpašuma tiesības uz datiem, profilu un “Like” “Facebook” ir vienas no tādām īpatnībām.

Dati īpašumā

Mēs esam pieraduši uzskatīt, ka personas dati ir mūsu īpašumā. Līdzīgs viedoklis attiecas arī uz komersanta datiem. Tiem, sevišķi biznesā, ir vērtība. Tāpēc personai, kura nodarbojas ar biznesu, ir interese kontrolēt vērtīgus datus. Faktiski tas nozīmē būt par šo datu īpašnieku vai saglabāt sev tiesības pelnīt ar šo datu palīdzību.

“Facebook” piedāvā ērtu un lētu iespēju popularizēt sevi, savas intereses, produktu vai pakalpojumu. Protams, ka vienīgais veids, kā to var izdarīt sociālajā tīklā – publiskot noteiktus datus. Tomēr tajā brīdī, kad persona sāk izmantot “Facebook” pakalpojumus, viņu attiecības regulē līgumi un vienošanās ar “Facebook”. Diezgan reti mēs pievēršam uzmanību elektroniskajā veidā noslēgtajiem dokumentiem. Taču tie ir spēkā. Šo dokumentu kopa (turpmāk – “Noteikumi”) arī regulē īpašuma tiesības uz “Facebook” ievietotiem datiem.

Saskaņā ar Noteikumiem lietotājam pieder visa informācija, kuru viņš publisko “Facebook”. Lietotājam arī ir tiesības kontrolēt, kā šie dati var tikt izplātīti. Tomēr šim nosacījumam ir liels un nopietns izņēmums attiecībā uz intelektuālo īpašumu: kad esat “Facebook” ievietojis jebkuru informāciju, kura var būt intelektuālā īpašuma objekts (piemēram, visas fptpgrāfijas, videoieraksti, zīmējumi), jūs automātiski bez atlīdzības nodevāt “Facebook” neierobežotas mantiskās tiesības (intelektuālā īpašuma licenci) uz šo savu intelektuālo īpašumu visā pasaulē. Šo licenci ir iespējams atsaukt, tikai dzēšot savu profilu vai attiecīgo informāciju, kuru publicējāt. Tomēr to nevar izdarīt vispār, ja jūs pārsūtījāt trešajām personām informāciju caur “Facebook” jeb to šērojat.

Ņemot vērā to, ka vairākums no “Facebook” biznesa profilos publicētā satura ir saistīts ar intelektuālo īpašumu, šī ziņa ir nepatīkama.

Nepatīkams ir arī tāds fakts, ka, nošērojot šādu informāciju (kas ir pēc būtības publicēšanas mērķis), persona zaudē kontroli pār tiem datiem, ar kuru palīdzību viņa pati varētu nopelnīt. Vienīgais drošais veids, kā aizsargāt savu intelektuālu īpašumu pret tādiem riskiem, ir neizmantot “Facebook” un līdzīgus servisus. Tomēr šis padoms ir līdzīgs ieteikumam sēdēt visu mūžu mājās, lai būtu drošībā. Tātad jāizvērtē katra konkrētā situācija un jāminimizē riski.

Papildus izņēmums ir tāda informācija kā vārds, profilā publicētie attēli, saturs un informācija. Šos datus “Facebook” var izmantot komerciālos nolūkos. Tas praksē nozīmē to, ka “Facebook” apstrādā šo informāciju, lai rādītu jums konteksta reklāmu, kā arī nodod jūsu informāciju trešajām personām reklāmas nolūkos. Pozitīvs moments ir tas, ka šo trešo personu loku ir iespējams sašaurināt iestatījumos. Parasti tas vairāk uztrauc fiziskās personas, tomēr, ja jūs negribat sniegt informāciju par savu biznesu visiem “Facebook” lietotājiem, ir laiks to mainīt.

Pat, ja izvietojat reklāmas informāciju, kura nav jūsu profilā un nav intelektuālais īpašums, “Facebook” ir tiesības to arī apstrādāt un izmantot pēc sava uzskata mārketinga mērķiem.

Profils kā pase?

Profilā norādīta datu kopa, kuru tikai pati persona ievieto “Facebook”, lai aprakstītu sevi, savas intereses, biznesu vai citu savu informāciju, kas ļauj saistīt šos datus ar konkrētu personu. Ja informāciju par profilu vai personu nošēroja trešā persona, šī informācija vairs nav profila daļa saskaņā ar Noteikumiem.

Vai profilu var uzskatīt par atsevišķu vienību, kura ekskluzīvi pieder tai personai, kura to izveidoja vai atrodas aiz šī profila? Vai tomēr personas “Facebook” lapa šai personai nepieder, līdzīgi kā pase, kura apliecina identitāti, bet pats dokuments pieder valstij? Vai šajā gadījumā digitālajā vidē “Facebook” ir līdzās valstij?

“Facebook” Noteikumi neko nesaka par to, kas ir “Facebook” profils. No vienas puses, to var interpretēt kā informācijas kopu. Šajā gadījumā uz to attiecas vispārīgs “Facebook” datu regulējums, kurš tika minēts iepriekš. No citas puses, ir iespējams interpretēt profilu kā infrastruktūru datu izvietošanai. Infrastruktūra pieder “Facebook” (kā pase valstij) un dati – lietotājiem (kā personas dati pilsoņiem). To var secināt arī no Noteikumu konteksta, jo tie stingri regulē, kādu informāciju un kādā kārtība drīkst norādīt profilā.

Sanāk, ka visiem lietotājiem (gan fiziskām, gan juridiskām personām) ir lokālā digitālā pase, un dažas lietas praktiski neatšķiras no “reālās dzīves”. Piemēram, ja juridiskai personai ir lapa “Facebook”, to var pārvaldīt tikai pilnvarotais uzņēmuma pārstāvis.

Prakses ir diezgan maz, jo lietotāji lēni un pakāpeniski saprot, ka virtuālo pasauli arī nepieciešams ņemt vērā, attīstīt, aizsargāt un rūpēties par to, jo tas varētu atnest bonusus. Piemēram, maksātnespējas lietās. ASV maksātnespējas tiesa Teksasā vienā lietā atzina, ka biznesa sociālo tīklu profili ir aktīvs, kuru var iekļaut likvidējama uzņēmuma mantā un uz to attieksies vispārīgs maksātnespējas regulējums. Protams, šis precedents nav pasaules mēroga, un tas nav saistošs Latvijā. Tomēr tam ir loģisks pamatojums, kuru nākotnē var izmantot arī vietējās tiesas vai likumdevēji. Ja komersanta profilu var atzīst par tā īpašumu, tas nopietni ietekmēs tādu lapu pārvaldīšanu. Piemēram, to vajadzēs norādīt grāmatvedībā.

Vai mums ir tiesības uz “Like”?

“Like” un līdzīgas “Facebook” pogas ir vienas no mistiskākajam un bieži apspriestajām “Facebook” īpatnībām. Bez tādām pogām “Facebook” vide nebūtu tik pievilcīga lietotājiem. “Facebook” Noteikumi “Like” atsevišķi nekādi neregulē. Tajā pašā laikā pats “Like” fakts noteikti satur dažu informāciju par lietotāju, lietotāja interesēm un, kas ir ļoti svarīgi komersantiem, par lietotāja popularitāti. Jo vairāk “Like”, jo lielāka lietotāja (vai viņa piedāvājuma, produkta un citas informācijas) vērtība. Vienlaicīgi lietotājs, kurš saņēma “Like”, nevar ar to brīvi rīkoties kā ar savu īpašumu, savukārt to var darīt cits lietotājs, kurš nospieda “Like”.

No iepriekš teiktā izriet, ka “Like” var būt tāda lietotāja profila daļa, kurš nospieda “Like”, jo šī darbība apraksta viņa intereses. Šajā gadījumā “Like” var arī izskatīt kā aktīvu. Tad “Like”, kurus lietotājs “savāca” pie savām publikācijām “Facebook”, būtu vienkārši viņa sekmju rādītājs, kuru varētu ņemt vērā viņa digitālās mantas vērtēšanas ietvaros.

Par šo jautājumu vienprātīgas interpretācijas nav arī ASV tiesās: vienā lietā tiesa atzina, ka profila uzturētājiem (šova fanu lapai) nav tiesību uz “Like” šajā profilā, savukārt citā lietā tiesa norādīja uz to – neskatoties uz to, ka profila uzturētājs nekā nevar rīkoties ar “Like”, tiem ir finanšu vērtība un tos var izskatīt kā profila lietotāja īpašumu.

Skaidrs, ikdienā šis jautājums nav tik svarīgs, bet tomēr var kļūt aktuāls uzņēmuma reorganizācijas vai maksātnespējas gadījumā. Tāpat tas var būt jutīgi fanu lapu gadījumos, kad var atklāties, ka personām, grupām, produkta īpašniekiem vai uzņēmumiem, kuru reklamē fani, nav īpašuma tiesību uz to informāciju un “Like”, tas ir, uz tiem aktīviem, kuri padara viņus par populāriem.

Daudzi no mums izmanto sociālos tīklos diezgan ilgi, bet nepamana to rūkumus līdz brīdim, kamēr tas nepadara produktu par neērtu. Jo vairāk “Facebook” izmanto komerciālos nolūkos un jo sekmīgāk tas darbojas, jo vairāk atklājas konflikti. Šo konfliktu rezultāts var būt negatīvs, jo mēs nezinām savus Noteikumos norādītos pienākumus, bet arī tos var būt neiespējami atrisināt regulējuma neesamības dēļ. Prakses ir maz, bet tā pakāpeniski veidojas. Šo iespēju vērts izmantot, lai savlaicīgi organizētu savu digitālo dzīvi pēc iespējas drošāk, vai arī, lai veicinātu jaunas prakses attīstību.

Autore ir juriste, kiberdrošības speciāliste, “Law Office Spridzāns”

 

Komentāri (22)

Austras koks 18.08.2016. 07.21

Kādā valodā ir šis – “Anna Vladimirova-Kryukova”?

Latviešu valodā nav “y” burta. Kārtējais krievs, kas neciena valsti un tautu, kuras vidū dzīvo.

+7
-5
Atbildēt

3

    Imants > Austras koks 18.08.2016. 11.50

    “Latviešu valodā nav “y” burta. Kārtējais krievs, kas neciena valsti un tautu, kuras vidū dzīvo.” Raksts nav par to:D

    +1
    -6
    Atbildēt

    0

    es-edgars > Austras koks 18.08.2016. 15.27

    @Austras koks , šis necienošais cilvēks ir uzrakstījusi veselu rakstu valsts un tautas valodā, kuras vidū dzīvo. Lai vai arābu valodā autora vārds rakstīts būtu, kāda tam nozīme? Beidz kasīties par maznozīmīgiem sīkumiem, ej labāk izdari ko vērtīgu valsts un tautas labā! Sīkumaina kasīšanās noteikti nebūs pareizais līdzeklis.

    Autorei paldies par rakstu! Un nevajag ņemt nopietni tādus agresīvus komentētājus.

    +2
    -6
    Atbildēt

    0

    fretka > Austras koks 18.08.2016. 07.35

    .

    “neciena valsti un tautu, kuras vidū dzīvo|

    —–

    Un te ir tās personas, kuras šo necieņu pieļauj, atbalsta un veicina

    http://www.irlv.lv/par

    +5
    -3
    Atbildēt

    0

… [Trackback]

[…] Here you can find 94884 additional Information to that Topic: ir.lv/2016/08/18/profils-like-personas-dati-un-ipasuma-tiesibas/ […]

0
0
Atbildēt

0

british dragon sustanon 350 15.06.2020. 19.59

… [Trackback]

[…] Find More Information here on that Topic: ir.lv/2016/08/18/profils-like-personas-dati-un-ipasuma-tiesibas/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu