Aicina atsaukties iedzīvotājus, kuru rīcībā varētu būt liecības un atmiņas par patlaban gandrīz nezināmo pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes krūšutēla izcelsmi
Valsts prezidenta kanceleja turpina iekārtoties Rīgas pilī, pārceļoties no Melngalvju nama. Trešdien no Rīgas Kuģniecības un vēstures muzeja uz Rīgas pili nogādāts Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes krūšutēls un pilī atgriežas restaurētās vēsturiskās mēbeles.
Valsts prezidenta kanceleja Rīgas pils iekārtošanai deponēs dažādus mākslas priekšmetus no kopumā piecu Latvijas muzeju krājumiem, aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā.
Pils ugunsgrēkā stipri cietušais bīdermeijera stila sarkankoka mēbeļu komplekts restaurācijas gaitā atguvis agrāko spozmi un atkal tika uzstādīts Zaļajā zālē. Tāpat pilī pēc restaurācijas atgriezies pēc arhitekta Eižena Laubes metiem gatavotais mēbeļu komplekts Svētku zālei un kāpņu telpu soli.
Tāpat pašlaik notiek restaurēto gleznu rāmēšanas darbi. Divas vecmeistara Vilhelma Purvīša gleznas, kas agrāk atradās Valsts prezidenta darba kabinetā, turpmāk greznos Čakstes piemiņas kabinetu. Pils Dorotejas istabā atgriezīsies Johana Heinriha Šrēdera 18.gadsimta pirmajā pusē gleznotais Kurzemes hercogienes Dorotejas portrets, savukārt pils Rīgas istabā – Daniela Brusena 18.gadsimta beigās gleznotās Rīgas panorāmas restaurētā kopija.
Prezidenta kanceleja un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs aicina atsaukties iedzīvotājus, kuru rīcībā varētu būt liecības un atmiņas par patlaban gandrīz nezināmo pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes krūšutēla izcelsmi un sākotnējo atrašanās vietu, liecina kancelejas mājaslapā publicētais aicinājums.
Pašlaik nav zināms nedz krūšutēla autors, nedz tā sākotnējā atrašanās vieta. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā krūšutēls nonāca 1996.gada oktobrī kā dāvinājums no Rīgas Latviešu biedrības.
Krūšutēlu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas un Rīgas Latviešu biedrības nama atgūšanas atrada kādā no nama telpām kopā ar citiem mākslas priekšmetiem. Citu ziņu par tā izcelsmi un agrāko atrašanās vietu nav.
Valsts prezidenta kanceleja un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs būs pateicīgs ikvienam, kura rīcībā ir liecības, piemēram, fotogrāfijas un atmiņas, par krūšutēla izcelsmi un atrašanās vietu pirms nonākšanas Rīgas Latviešu biedrības namā un kurš būs gatavs ar tām dalīties.
“Ja jums ir zināmi pētniekiem un kancelejai nezināmi fakti par Čakstes krūšutēlu, lūdzam informēt Valsts prezidenta kanceleju vai Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju,” teikts aicinājumā.
Valsts prezidenta kanceleja darbu Rīgas pilī atsāks līdz augusta beigām, iepriekš apliecināja prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis.
Viņš teica, ka pieņemšanas un nodošanas akts ir parakstīts un Valsts prezidenta kancelejas un Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) starpā nav nekādu pretenziju.
Rīgas pilsētas būvvalde pagājušā gada 18.decembrī pieņēma ekspluatācijā rekonstruēto Rīgas pili. VNĪ skaidroja, ka 1.kārtas darbiem bija paredzēti 34,9 miljoni eiro, bet reāli izlietotā summa ir 34,2 miljoni eiro – izdevies ietaupīt 0,7 miljonus eiro.
VNĪ uzdevumā Rīgas pils priekšpils un austrumu piebūves restaurācijas un rekonstrukcijas darbus veica pilnsabiedrība SBRE, kurā iekļautas būvfirmas “Skonto būve” un “Re&Re”. Tehniskā projekta autors ir pilnsabiedrība “Pils projekts”, bet galvenais arhitekts – Artūrs Lapiņš. Būvuzraudzību veica SIA “Būvalts”.
Vēl par Rīgas pils atjaunošanu lasiet “Ir” rakstā šeit.
(papildināta ar lūgumu palīdzēt noskaidrot Čakstes krūšutēla autoru)
Komentāri (20)