Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskās baznīcas draudze nolēma izstāties no Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas uzreiz pēc tam, kad tā aizliedza mācītāja amatā ordinēt sievietes. Vai mācītājam Mārtiņam Urdzem un draudzei nu jāšķiras no baznīcas un diakonijas telpām, kas pieder LELB?
Klusums un vienkāršība, kas mājo Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskajā baznīcā, šķiet pretmets saspīlētajai atmosfērai un skaļajām diskusijām, ko pēdējās nedēļās izraisījusi luteriskās baznīcas sinode, lemjot par aizliegumu mācītāja amatā ordinēt sievietes. Par to 3. jūnijā nobalsoja 77% sinodāļu. Pēc baznīcas konservatīvajam spārnam tīkamā balsojuma kungi apkampa cits citu priekā par lēmumu. Viņu ieskatā Svētie Raksti vēsta, ka mācītāji drīkst būt tikai vīrieši.
Savukārt luteriskās baznīcas liberālā spārna mācītājiem tā bija skumja diena. Starp tiem, kuri todien balsoja pret grozījumiem baznīcas satversmē, bija arī Liepājas Krusta evaņģēliski luteriskās draudzes gans Mārtiņš Urdze. Sirsnīgs četrdesmitgadnieks, kas dzimis un uzaudzis Vācijā, latviešu kara laika bēgļu ģimenē. Abi Mārtiņa vecāki ir mācītāji. Tēvs Pauls Urdze līdz aiziešanai pensijā kalpoja Oldenburgas apkārtnē Vācijā. Māte Gita Putce aizvien ir mācītāja Bredfordas, Līdsas un Mančestras draudzēs Anglijā.
Neilgi pēc neatkarības atjaunošanas Mārtiņš kopā ar citiem jaunajiem trimdas latviešiem pārcēlās uz Latviju, lai strādātu šeit diakonisko darbu. Citiem vārdiem – sociālās aprūpes darbu ar kristīgu ievirzi, rūpējoties par līdzcilvēku garu, dvēseli un miesu. Studējis teoloģiju Berlīnē un Nirnbergā, jaunais cilvēks bija ideālu un apņēmības pilns. Apguvis zināšanas arī diakonijas darbā, dažus gadus nostrādājis šajā jomā Vācijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.