Sena gudrība māca, ka veselību nevar nopirkt. Taču senči nezināja, ka mūsdienās farmācijas bizness pelna miljardus un valstu veselības budžeti aug līdzi nodokļu maksātāju prasībām un tehnoloģiju iespējām. Ja esi saslimis, nav izredžu izveseļoties bez naudas. Reizēm tik lielas, ka diagnoze līdzinās nāves spriedumam.
Iedomājieties – jūsu ģimenes budžets ir ap 1000 eiro. Un pēkšņi mēnesī jāatrod 2500 eiro zālēm, kas var glābt dzīvību. Un tā divus trīs… sešus mēnešus! Šādā situācijā ir pacienti, kuriem vēzi atklāj vēlīnā stadijā, kad ķīmijterapija neglābj un nepieciešamas modernas zāles, taču valsts to iegādi neapmaksā. Tādu sirdzēju ir daudz, jo Latvija atšķirībā no daudzām ES valstīm nekompensē vairumu šo inovatīvo zāļu, kas citur glābj dzīvības jau vismaz desmit gadus. Kāpēc tā – šajā žurnāla numurā sadarbībā ar Re:Baltica šķetinām medicīnas kārtējo absurdu.
«Naudas nav!», protams, ir tipiskā atbilde. Un kāpēc tās nav? Savs viedoklis ir nupat demisionējušajai VID vadītājai Inārai Pētersonei, kura intervijā mums saka – politiķu runas par ēnu ekonomikas apkarošanu ir muļkības. Tukša čaula. Jo darbi neseko.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.