Dažādās krīzes mums cieši kaimiņos parāda, ka ES ārpolitikā jāpieturas pie kopēja viedokļa un pašai jārūpējas gan par savu iekšējo, gan ārējo drošību
Gandrīz it visur mūsu kontinentā dzirdamas šaubas, vai Eiropas Savienības valstis ir spējīgas vienoties par kopēju rīcību. Daudzviet panākumus gūst populistiskas partijas, kuras mudina novērsties no Eiropas vienotības un rīkoties kā patstāvīgām nacionālajām valstīm. Nevar noliegt, ka Eiropas līmenī starp vēlmēm un to kopēju īstenošanu bieži vien pastāv dziļa plaisa, kas nenāk par labu Eiropas apvienošanās projektam. Jo sevišķi bēgļu krīzes risināšanā Eiropas Savienība nav spējusi paveikt to, kas nepieciešams. Bet – vai tas varētu kalpot par iemeslu, lai pieprasītu samazināt Eiropas Savienības ietekmi?
Terora akti, kas pašā Eiropas centrā tika plānoti pāri valstu robežām, pierādīja, ka rīkošanās tikai kādas atsevišķas zemes ietvaros nenovedīs pie problēmas risinājuma. Starptautiskais terorisms, konflikti, kas burtiski mums kaimiņos rada cilvēku ciešanas un nedrošību, kā arī bēgļu straumes, kas nonāk Eiropā, liek saprast, ka neviena dalībvalsts viena pati nespēj tikt galā ar šiem izaicinājumiem. Taču – kādi varētu būt problēmas risinājumi Eiropas mērogā?
Neraugoties uz pretējiem dalībvalstu uzskatiem bēgļu jautājumā, redzam, ka Eiropas valstu kopīgi organizēta robežu un piekrastes aizsardzība ir problēmas optimālais risinājums. Atbildību par ES ārējām robežām un vienlaikus arī par visas Eiropas Savienības aizsardzību nedrīkst uzvelt tikai atsevišķu valstu institūcijām, kas jau tagad ir daļēji pārslogotas. 18. martā ar Turciju noslēgtais ES līgums pierāda, ka mēs kā Eiropas Savienība tikai kopā ar nozīmīgām kaimiņvalstīm varam meklēt reālus problēmu risinājumus. Ir nepieciešams steidzami spert papildu soļus, pārskatot Dublinas regulu, lai patvēruma meklētāji starp ES dalībvalstīm tiktu sadalīti taisnīgi. Bēgļu jautājumā visā Eiropā jāizvirza vienādi principi, pienākumi un noteikumi. Risinājums būtu rodams tikai turpmākā vienotā patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmas attīstībā. Ir taču skaidrs, ka globalizētā pasaulē, kurā Eiropai pašlaik ir un arī turpmāk saglabāsies nozīmīga loma, mums neatkarīgi no Sīrijas konflikta vēl ilgi būs jānodarbojas ar bēgļu un migrācijas jautājumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.