Melnā, melnā pilsēta • IR.lv

Melnā, melnā pilsēta

5
Liena Šmukste, Reinis Boters, Ivars Krasts un Edgars Samītis izrādē Rīga. Urbānie mīti.

Rīga. Urbānie mīti Jaunajā Rīgas teātrī – smieklīga un skumja groteska

Bērnu folklora vēsta par melnu, melnu pilsētu, pa kuras melnajām, melnajām ielām kursē melni, melni tramvaji un klīst melni, melni briesmoņi. Vai varbūt briesmonis ir viens, un klausītājam ar patīkamām trīsām nākas minēt, vai tieši viņš ir izredzētais, kam briesmonis lavās klāt. Melnā, melnā pilsēta nule atdzīvojusies atkal – Jaunā Rīgas teātra Mazajā zālē to ienesis režisors Mārcis Lācis, kopā ar supergrāvēja Jelgava 94 autoru Jāni Joņevu iestudējot pašu sacerēto izrādi Rīga. Urbānie mīti.

Taisnību sakot, Urbāno mītu saistība ar folkloru ir visai formāla. Iestudējums sola stāstīt apslēptos pilsētas stāstus, un visiem no bērnības ir pazīstama nojausma, ka zem realitātes glazūras burbuļo biedējoša, neizzināta dzīve. Urbānie mīti šo sajūtu iedzīvina: varoņi baida cits citu ar «īsto zināšanu» stāstiem (daļa tiešām pieder Rīgas folklorai – līķi ūdensapgādes caurulēs un tramvajos, Iļģuciema velns, sarkanās kurpītes, kas gan nav tikai mūsu pilsētas stāsts), bet nobīstas paši, atklājot, ka robeža starp iztēli un realitāti kļūst trausla. Izrāde ir nepretenciozs joks, kas kļūst nozīmīgāks, ja to skata Mārča Lāča teātrī Dirty Deal Teatro iestudēto izrāžu kontekstā. Urbānie mīti papildina Lāča un Joņeva pirmo kopdarbu Bārdas un režisora šāgada izrādi Gruzona ehinokaktuss, ko (nevaru atturēties!) gribas sirsnīgi ieteikt (bezgala asprātīga, paradoksāla komēdija par de-presiju, aizejiet!). Urbānajiem mītiem piemīt tā pati vērtība, kas abiem pārējiem darbiem, – paradoksos balstīts groteskais stils.

Izrāde patiks tiem, kuriem tuvs melnais humors, – tā ir rupja, infantila, naiva un ciniska un, kā lasāms sašutušajos sociālajos tīklos, piemērota ļaudīm, kuri psihoseksuālajā attīstībā (pēc Freida) nav tikuši pāri anālajai stadijai. Tāpēc, pirms pirkt biļetes, der izvērtēt, kas jums ir un nav pieņemams teātrī – lai nesanāk vakaru beigt ar nervus nomierinošiem līdzekļiem. Savukārt tiem, kam bērnišķīga zirgošanās neliekas noziegums, iestudējums sagādās prieku, jo tā tomēr ir brīnišķīga sajūta: smieties līdz asarām, bez aiztures ļaujoties joka burvībai.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu