Viņam jau tagad būtu jāsēž – par Maxima ēkas būvinženieri saka arhitekte Sintija Vaivade. Šogad Arhitektūras gada balvas žūrijā viņa vērtēja nozares jaunās pērles
Nosalusi un priecīga Sintija Vaivade ierodas uz sarunu Fazendā. Tikko no izstādes atklāšanas Splendid Palace, kur skatāmi 2015. gada labāko arhitektūras darbu attēli. Arhitekte berzē rokas, lai sasildītu tās, un sniedz katalogu, kurā apkopotas 16 labākās pērnā gada būves. «Bagātīgs gads. Brīnišķīgi darbi! Daudz lielu objektu – pils, muzejs, divas koncertzāles,» viņa saka. Interesanti, ko domās ārzemju žūrija, kas pirmdien ieradusies Rīgā un braukā pa Latviju, iepazīstot nominētās ēkas. Labākie arhitektu biroji tiks paziņoti balvas pasniegšanas ceremonijā šoceturtdien. Tāpēc Vaivade var runāt tikai par to, ko dzirdējusi no citiem žūrijas locekļiem, kopīgi iepazīstot objektus. Darbu vērtēšanas laikā žūrija tikusies ar visiem autoriem viņu objektos. Tas bijis laikietilpīgi, taču vērtīgi.
Žūrijas neformālajā līderu trijniekā ir Dzintaru koncertzāle, Villa Rota un Nacionālais mākslas muzejs. Un nevis koncertzāle Lielais dzintars Liepājā? «Lielais dzintars ir spēcīgs, interesants, iederas pilsētvidē, ar labu akustiku, bet man ir iebildumi pret ieejas mezglu un citiem sīkumiem,» Sintija saka un uzsver, ka tie tiešām ir sīkumi. Detaļas. «Mans favorīts ir mākslas muzejs. Koncepcija nodalīt jauno no restaurējamā izdevusies ļoti labi. Eleganta mijiedarbība,» saka arhitekte un uzslavē arī lielo, balto un gludo laukumu otrpus muzeja fasādei. Ļoti labs esot Mārtiņa Ķibilda LTV raidījums Adreses, kas arī pretendē uz gada balvu, jo ik gadu tiek nominētas ne tikai ēkas, bet arī procesi.
Pavisam Arhitektu savienība saņēma 51 pieteikumu balvai. Pērno gadu raksturo daudzas un labas rekonstrukcijas un nebijis fakts, ka divu lielu sabiedrisku objektu arhitekti nav latvieši. Lielā dzintara autors ir austrietis Folkers Gīnke, mākslas muzeja – lietuvietis Vītauts Biekša. «Tas nav ne labi, ne slikti, ka konkursos neuzvarēja latviešu arhitekti. Konkurss paliek konkurss,» saka Vaivade.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.