Ieva Rācene.
Baletdejotājai Ievai Rācenei (25) jaunais baleta iestudējums Šeherezade un viņas stāsti prasīja ilgas darba stundas pat Lieldienās. Viņai sagādā prieku darbs mūsu baletā, un, kamēr tā būs, redzēsim viņu Latvijā
Bravo! - es saucu pāri visai skatītāju zālei no savas 17. rindas. «Bravo!» Blakus sēdošās lietuviešu tūristes sāka aplaudēt vēl sparīgāk. Mums pievienojās vīru balsis no partera ložām. Izrādot sajūsmu, priekšējās rindas dipināja kājām (kas ir īpašas atzinības zīme). Šeherezade - Ieva Rācene, kuras ķermeņa skaistumam - proporcijai un grācijai - aplaudētu pat grieķu dievi, klanījās ar prāvu liliju un rožu klēpi rokā. Mitriem matiem, jo pēdējās padsmit izrādes minūtes viņa dejo ūdens šaltīs.
Līdzīgi eiforisku atmosfēru pēdējoreiz piedzīvoju Sadler's Wells teātrī Londonā, kad tur pirms gada viesojās leģendārā Pīnas Baušas Vupertāles teātra trupa. Latvijas operā skatoties slovēņu horeogrāfa Leo Mujica iestudēto Šeherezadi, Pīna ienāca prātā nepavisam nejauši: viņas 2006. gadā radītajā Vollmond (Full Moon) dejotāji uz skatuves lietū ņemas kā traki, ūdens stihija ieskauj it visu - kostīmus, sejas, matus, scenogrāfijas elementus. Ieva būtu lieliska Vupertāles dejas teātra aktrise, es iedomājos, Rīgas izrādē redzot, cik ekspresīva viņa ir, kā organiski kustību partitūrā iekļauj skaņas - elsas, klusinātu iekliegšanos.
