Olga un pērļvistiņas

  • ir.lv
  • 30.03.2016.
  • IR
Mašas lomā Ieva Segliņa, Veršiņins — Juris Žagars.

Mašas lomā Ieva Segliņa, Veršiņins — Juris Žagars.

Izrāde Trīs māsas - garlaicīgi nav tiem, kas pazīst Antona Čehova lugu

Antona Čehova Trīs māsas bija ar nepacietību gaidīta pirmizrāde. Diez vai nopelni te slavenajai lugai, kas Dailes teātra repertuārā pēdējo reizi bijusi pagājušā gadsimta 50. gados. Drīzāk publikai patīk asiņu garša, un Andreja Žagara pāreja uz dramatiskā teātra režiju piedāvā retu izdevību vērot - izpeldēs vai noslīks. Rezultāts, baidos, sarūgtinās gan labvēļus, gan Žagara režijas noliedzējus: par triumfu Trīs māsas nenosaukt, bet arī sezonas sliktākā izrāde tā nav.

Bet sākt gribas ar Kristīnes Nevarauskas atveidoto vecāko no trim māsām Olgu - labāko izrādes aktierdarbu, par spīti tam, ka viņas tēls režisoram aizvirzījies dibenplānā. Lugas centrā ir trīs māsu liktenis. Pirms gada miris tēvs, uz provinci norīkots ģenerālis, un māsas sapņo par atgriešanos Maskavā. Dzīve rit kaut kā ne tā - Maša nelaimīgi precējusies ar skolotāju Kuliginu, tikko pilngadīgā Irina nespēj atrast sev vietu un mokās ar pielūdzējiem, bet neprecētajai Olgai «draud» skolas direktores postenis, ko viņa nez kāpēc nicina. Pat armijas garnizons, kas māsām ilgstoši bijusi vienīgā pazīstamā vide, drīzumā tiks pārcelts.

Jaunākajā žurnālā

Kļūdas labojums

Noklusējuma ilustrācija: cilvēks ar datoru

Ir iesaka

Radars Latvijā

  • Recenzija
  • 19.11.2026.

Starp mierinājumu un nemieru

Kautkaili. Visas pasaules jūtas.
Kritiķa vērtējums: 4 no 5

Radars pasaulē

Aculiecinieku attēli liecina, ka atkārtotā gaisa triecienā ukraiņi otrdienas naktī sagrāvuši Krimu un Krieviju savienojošā Kerčas tilta arku virs autosatiksmei paredzētās daļas. Cietusi arī brauktuve, un satiksme ir slēgta. Otrdienas naktī arī Krievijas armija mērķēja pa diviem lieliem tiltiem Kijivā, kā arī energoapgādes uzņēmumiem, atkal izraisot elektrības un ūdenspadeves traucējumus.
  • Recenzija
  • 19.11.2026.

Virsotnes bez patosa

Teodors Ķirsis ekspedīcijā 1987. gadā. Publicitātes foto
Aivars Ozoliņš