Radot bērnu apģērbu zīmolu Hebe, Ingas Blumbergas ideja bija ērtas drēbes ar apdruku, kas veido stāstu. Māksliniecisko ideju Inga īsteno ar racionālu pieeju – izvirza mērķi, izstrādā plānu tā sasniegšanai un dzelžaini turas pie tā
Kad Ingas Blumbergas bērnu Terēzes un Jēkaba draugi dzimšanas dienas ballītēs izsaiņo dāvanas, to vidū nereti ir Hebes jaunākās kolekcijas krekli, legingi, bikses vai svārki. Hebes drēbēs aug ne tikai Ingas un viņas draugu atvases, tūkstošiem bērnu ikdienā valkā ērtas kokvilnas drēbes, ko rotā dziļdomīgas pūces, lāči un vilki ar caururbjošu skatienu, atpūtušās peldētājas un draudzīgi suņi. Mākslinieču Līgas Kitchen un Sanitas Simtnieces veidotie zīmējumi padara Hebes apģērbus īpašus – var droši teikt, ka tiem līdzīgu nav.
Lai radītu šādus tērpus, Inga sekojusi sakāmvārda ieteikumam – septiņreiz nomēri, pirms griez! Piecu gadu laikā, kopš uzņēmums Hebe strādā, Inga tam ik gadu veido darbības plānu. Izvirza augstus mērķus, kas liek pārvarēt sevi un izdarīt vairāk. «Galvenais iemesls, kāpēc esam veiksmīgs uzņēmums, ir mūsu nemitīgā tiekšanās uz izaugsmi,» Inga saka par sevi un kolēģēm, kas ikdienā šuj drēbes un gādā par to tirdzniecību Latvijā un vēl 14 valstīs. «Mēs gribam augt un gribam būt labākie.»
Šuva kleitas lellēm
Ideja par uzņēmumu, kas ražo bērnu apģērbu, Ingai radās, kad dēls Jēkabs vēl bija mazs puika un viņa bija meitas gaidībās. «Es gribēju radoši izpausties,» saka Inga. Pirms pasaulē nāca Terēze, Inga bija juriste-personāla atlases speciāliste telekomunikāciju uzņēmumā. Darbs ļoti patika, taču īstu gandarījumu tomēr nedeva.
«Es jau bērnībā šuvu lellēm kleitas,» saka Inga un pastāsta kādu atgadījumu, ko piedzīvoja četru vai piecu gadu vecumā, kad sēdēja autobusa pieturā kopā ar mammu un lelli, kurai bija pašas uzšūtā kleita. «Meitenīt, ja lellei uzšuj kleitu, tad arī maliņa jāatšuj,» aizrādījusi kāda cienījama vecuma dāma. «To brīdi laikam visu mūžu atcerēšos kā lielu kauna traipu,» saka Inga. Kopš tās reizes viņa cenšas izdarīt visu maksimāli precīzi un labi.
Tā kā Inga bija mācījusies Valmieras Mākslas vidusskolā, viņai bija doma padarīt sava bērnu apģērbu zīmola drēbes īpašas ar mākslinieku zīmētu apdruku. Bērni, lūkojoties uz zīmējumiem, varētu izdomāt savus stāstus par tiem. Inga atzīst, ka ilgi un nopietni apsvērusi, vai aiziet no darba, kas patīk, lai dibinātu savu uzņēmumu, vai tomēr neriskēt. Meita Terēze jau bija iemācījusies staigāt, kad Inga pagarināja bērna kopšanas atvaļinājumu, lai izsvērtu visus «par» un «pret». Galu galā tomēr izšķīrās par zīmolu Hebe, kas ir abreviatūra no vārdiem Happiness empowers beautiful emotions*. «Es nenožēloju, ka esmu izdarījusi izvēli par labu Hebei,» saka Inga.
Lai radītu skaistos zīmējumus apģērba apdrukām, Inga Blumberga izveidoja sadarbību ar māksliniecēm Sanitu Simtnieci un Līgu Kitchen, dažus zīmējumus veidojusi arī dizainere Kristiāna Kalniņa. «Darinot jaunu kolekciju, vienmēr piedomājam, lai apdrukas veidotu stāstu,» stāsta Inga. «Piemēram, peldētājas ir no kolekcijas Izgaršo vasaru! Tajā apdrukas vēsta par bērnu nodarbēm – viņi peld, ēd zemenes, laukos spēlējas ar suņiem. Kad zīmējam skices, vienmēr prasām bērniem, vai viņiem zīmējumi patīk. Viņi ir mūsu kritiķi.»
Ingas un Hebes darbinieku bērni mīļuprāt arī notestē jaunākās kolekcijas apģērbus. Tikai Ingas dēls Jēkabs, kuram drīz būs 11 gadu, dažus apģērba gabalus atzinis par pārlieku bērnišķīgiem. Bērnu un pusaudžu prasības un gaumes ir tik atšķirīgas, ka Inga nolēmusi pieturēties pie zināmā un ražot apģērbu bērniem līdz 12 gadu vecumam.
Galvenais, lai ērti
Hebe veikals, birojs un ražotne atrodas zem viena jumta Rīgas klusajā centrā Emiļa Melngaiļa ielā.
«Sākumā mēs ar Sanitu izstrādājām apģērbu dizainu, bet to šūšanai izmantojām ārpakalpojumu,» stāsta Inga. Tomēr, noslēdzot līgumu ar ražotni, kas šuj vairāk nekā viena zīmola apģērbu, nekad nevarēja droši paļauties, ka darbs būs pabeigts laikus. Hebe nevarēja garantēt, ka konkrētā mēnesī klientiem uz viņa veikaliem tiks nosūtīts pieprasītais produkcijas daudzums. «Sapratām, ka vajag savu ražotni, tikai tad varam garantēt, ka visa prece tiks piegādāta laikus. Bet līdzekļu ražotnes atvēršanai nebija. Ko darīt? Rakstījām projektu [biznesa atbalsta programmai] Atspēriens, 2013. gadā saņēmām 15 000 eiro, un tas mums ļoti palīdzēja – nopirkām 11 šujmašīnas un iekārtojām ražotni,» stāsta Inga. Kādu laiku šuvējas, Inga un māksliniece strādāja atsevišķi, līdz visas secināja, ka izdevīgāk strādāt plecu pie pleca, lai pēc iespējas ātrāk atrastu atbildes uz jautājumiem, kādi rodas darba procesā. Hebei vairākkārt piedāvāts ražot apģērbu Lietuvā un tālākās valstīs, bet Ingai ir ļoti svarīgi, lai šūšanas cehs atrastos Latvijā, kur viss ražošanas cikls ir kontrolējams, un tajā strādātu pašmāju cilvēki.
«Mēs nekad nešujam apģērbu, kas bērnam būs neērts,» uzsver Inga. Līdz ar to piegrieztnes veidotas tā, lai būtu pēc iespējas mazāk vīļu vai tās nebūtu jūtamas. Ne grauž, ne kož, ne ķeras. Hebe ir atteikusies no piegrieztnēm sarežģītiem apģērbiem, secinot, ka ne jau ar knifiem pārbagāti modeļi bērniem ir svarīgi. Spēlējoties, dauzoties un mācoties daudz būtiskāks ir komforts. «Katru jaunu apģērba gabalu notestējam, tas ir, palūdzam, lai bērni pavalkā un pasaka, cik ērti tas ir,» saka Inga. «Ņemam vērā ieteikumus, piemēram, legingiem veidot platākas jostas, jo šauras mazajiem spiež.»
Bērnu ērtības labad apģērbu izgatavošanā pārsvarā tiek izmantots kokvilnas audums, kurā ir 5% elastāna. Pēc Ingas un Maijas stāstītā, arvien vairāk pircēju, it īpaši jaunie vecāki ārpus Latvijas, jautā pēc apģērba, kas ražots no dabīgas kokvilnas. Tādēļ visas nākamās kolekcijas būs šūtas no kokvilnas, kurai ir starptautiskais GOTS (Global Organic Textile Standard) sertifikāts. Šāds audums esot vidēji par 10% dārgāks nekā parastais, tomēr Inga pieņēmusi lēmumu apģērbu nesadārdzināt. «Mēs to nevaram atļauties,» viņa paskaidro. Drēbes nedrīkst kļūt pārlieku dārgas ģimenēm, kurās aug mazi bērni. «Bet ceram, ka iegūsim daudz jaunu klientu.»
Bērni un viņu vecāki ir novērtējuši ērtās un stilīgās drēbes. Inga lēš, ka piecu gadu laikā ražošanas apjomi palielinājušies vismaz septiņas reizes. Pirmajā darbības gadā pietika, ja katram modelim un katram izmēram uzšuva pa pieciem apģērba gabaliem, bet pērn vairs nepietika ar 35-40, un decembrī Hebes noliktavā pat pietrūka drēbju, kuras nosūtīt uz veikaliem. Šogad ražošanas apjomi palielināti par 30%. «Septembrī skatīsimies, vai esam ietrāpījuši,» saka Inga.
No izstādēm uz veikaliem
Pagaidām Hebes zīmola drēbes Latvijā nopērk vairāk nekā ārzemēs. Taču Inga un Maija paredz, ka proporcija tuvākajos gados var mainīties, jo pēdējos divos gados ir strauji palielinājušies eksporta apjomi. Katrā starptautiskajā bērnu apģērbu izstādē, kurā piedalās Hebe, tiek noslēgti līgumi ar diviem trim jauniem klientiem, kas parasti ir bērnu apģērbu vai preču veikali. Drēbes ar mākslinieciskajām apdrukām nopērkamas desmit veikalos Latvijā un 27 veikalos 14 dažādās valstīs.
«Eksportēt nolēmām jau pirmajā gadā,» saka Inga. Viņa atzīst, ka tā bija kļūda, jo mazam un jaunam uzņēmumam tas bija neaptverami liels darbs. «Mans ieteikums citiem jaunajiem uzņēmumiem – vispirms paskatīties, kā veicas ar preces noietu Latvijā, aptvert, kas pašmāju pircējiem patīk, ko viņi novērtē, un tikai tad eksportēt. Bet mums ambīcijas bija lielas, tāpēc sākums bija ļoti grūts.»
«Kad atnācu uz šejieni strādāt, neiedomājos, cik tas ir sarežģīti. Tiklīdz uzņēmums ir pieteicis sevi eksporta tirgū, tā ir iegriezis sevi vāveres ritenī, no kura nav iespējams izlēkt,» skaidro Maija Helde, Hebe eksporta vadītāja. «Tikko viena izstāde aiz muguras, visi pasūtījumi izpildīti, jau jāgatavojas nākamajai sezonai – jāveido kolekcija, ko prezentēt esošajiem un potenciālajiem klientiem. Ja gribam piedalīties starptautiskās izstādēs un eksportēt, ik pēc pusgada jābūt jaunai kolekcijai.» Hebe tās gatavo un prezentē divreiz gadā Parīzē Playtime Paris un Kopenhāgenā CIFF Kids.
«Mums ir jāaug»
Uzņēmuma piecu gadu vēsturē šis ir pirmais gads, kurā Inga vairs necīnās par tā izdzīvošanu, un viņai beidzot ir sajūta, ka strādā biznesā, kura drēbi saprot. Zina, ka lielie modes nami nosaka katras nākamās sezonas krāsas un audumi jāizvēlas atbilstoši šim diktātam. Secinājusi, ka maza uzņēmuma grāmatvedības sakārtošanai labāk izmantot ārpakalpojumus. Labprāt konsultē jaunuzņēmumus par materiālu izvēli, piedalīšanos starptautiskās izstādēs, eksportu. Nākamais solis ir Hebes zīmola apģērbu tirdzniecība ASV lielveikalos.
Ja Hebe noslēgs līgumu ar ASV tirdzniecības centriem, Ingai būs vajadzīgas vairāk par četrām šuvējām, un, iespējams, ražotnei vairs nepietiks ar divām istabām. «Mums ir jāaug,» saka Inga. «Vajadzētu vēl vienu cehu, bet, lai iegūtu naudu tā izveidei, atkal vajadzētu startēt kādā grantu projektā. Visu laiku jādomā par attīstības iespējām. Man nepatīk, ja dzirdu kādu sakām: «Mēs nevarēsim!» Nē, mēs varēsim! Ja ticēsim, tad varēsim».
* Laime rada skaistas emocijas – angļu val.
Dzinējspēks, kas liek darboties biznesā
Ambīcijas un mērķtiecība, kas piespiež pabeigt katru iesākto darbu.
Lielākā kļūda, kas devusi mācību
Nevajadzēja jau pirmajā gadā sākt eksportēt. Vispirms vajag kārtīgi iešūpoties Latvijā un tad, kad prece atzīta par labu, var droši doties pasaulē.
Vērtīgākais padoms jaunam uzņēmējam
Nekad nepadoties, nezaudēt enerģiju cīnīties un neapstāties pie sasniegtā. Uzņēmumam vajadzīga izaugsme.
Komentāri (22)