Vladimiram Putinam nav nekāda cita stratēģiska plāna, kā tikai saglabāt popularitāti Krievijas tautā, uzskata neatkarīgais žurnālists Mihails Zigars
Pērnā gada nogalē izdevis par bestselleru ātri kļuvušo grāmatu Visi Kremļa vīri, kurā raksturota Putina valdīšana, Mihails Zigars (35) atstāja neatkarīgā telekanāla Doždj galvenā redaktora amatu, lai pievērstos neatkarīgai Krievijas vēstures pētniecībai. Pagājušajā nedēļā viņš pēc Rīgas Ekonomikas augstskolas mediju centra uzaicinājuma uzstājās Rīgā ar publisku lekciju, kurā Krievijas politiku ironiski salīdzināja ar Zvaigžņu kariem – Putins kā pēdējais džedajs cīnoties pret ASV imperiālistiem un pildot kosmiskā spēka gribu.
Kurp šī sekošana «spēkam» novedīs, nav zināms, jo racionāla plānošana nenotiek. Piemēram, Putina vēlme «nepazaudēt Ukrainu» izvērtās asiņainā karā, kas iepriekš šķita neiespējams. Kremlī daudzi esot neapmierināti ar šo neloģisko rīkošanos, taču klusē, jo Putins vairs neklausās tajos, kuri viņam iebilst. Taču Zigars iet vēl tālāk un savā grāmatā apgalvo – arī pats Putins vairs nevarot pretoties mītiskajam «kolektīvajam Putinam» jeb varas tieksmei izdabāt pūlim. «Es neredzu cerību. Neesmu džedajs,» par neskaidro Krievijas nākotni saka Zigars.
Kas šobrīd pārvalda Krieviju? Parasti cilvēki atbild: Putins. Arī prezidenta administrācijas ideologam Vjačeslavam Volodinam pieder slavenā frāze, ka Krievija bez Putina nepastāv, taču jūs savā grāmatā runājat par «kolektīvā Putina» mītu. Varas lēmumi tomēr ir konkrēti – kurš tad, jūsuprāt, tos pieņem?
Kļūst arvien skaidrāks, ka runa tiešām ir par «kolektīvo Putinu» – tas nav viens cilvēks un pat ne konkrēta cilvēku grupa, tā ir ideja, kas attīstās procesa gaitā. Piemēram, pēdējo dienu galvenais politiskais notikums ir Ramzana Kadirova izteikumi Instagram un avīzē Izvestija par «piekto kolonnu» un to, ka vajag iznīcināt nodevējus. Tā nav paša Kadirova ideja – tās ir sarunas, kas prezidenta administrācijā notikušas pēdējo mēnešu laikā, it īpaši pēc Krievijas [militārās] lidmašīnas notriekšanas virs Turcijas. Viņi [Kremlī] jau sen runāja, ka amerikāņi uzbrūk Krievijai, un sprieda – ja sāksies īsts karš, kaut ko vajadzēs darīt ar iekšējiem ienaidniekiem. Kadirovs tik rupji un agresīvi sāk runāt, jo to visu ir dzirdējis. Vai tas ir Putina lēmums? Nē, tas nav Putina lēmums. Vai tas ir kāda cita lēmums, kurš visu to Kadirovam lika pateikt? Nē, viņš pats saprata, ka pašreizējā situācijā tā var runāt. Tas ir viņa personiskais lēmums, bet principā ir turpinājums visam, kas notiek. Tā ir ideja, kas dzīvo pati savu dzīvi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.