Doktors Filips Kārbers uzskata, ka amerikāņu karavīru klātbūtne ir simboliski svarīga, taču Baltijas valstu reālai aizsardzībai šeit būtu pastāvīgi jāizvieto smagā tehnika un aprīkojums trim ASV bataljoniem
Domnīcas The Potomac Foundation prezidents Filips Kārbers (Phillip A. Karber) nupat atgriezies no sava astoņpadsmitā brauciena uz fronti Ukrainā. (Sarunas gaitā bijušais ASV jūras kājnieks piemin, ka sava 15. brauciena laikā guvis ievainojumu Krievijas artilērijas apšaudē.) Pavaicāju, vai viņa ierašanās tagad Rīgā nozīmē, ka mums draud līdzīgas problēmas kā Ukrainā. Viņš atbild, ka ciemošanās mūsu Aizsardzības ministrijā esot drīzāk «preventīva, nevis indikatīva». Taču bijušais Pentagona stratēģijas plānošanas vadītājs ir pārliecināts – Ukrainā izpētītajam par Krievijas kara metodēm ir būtiska nozīme Baltijas valstu aizsardzības spēju pilnveidošanai.
Džordžtaunas Universitātes profesors Kārbers nav viena no publiski pastāvīgi redzamajām «runājošajām galvām». Viņš savulaik bijis augstos, taču ne politiskos amatos ASV aizsardzības resorā un NATO. Ir bijis Lielbritānijas premjerministres Mārgaretas Tečeres un NATO ģenerālsekretāra Manfreda Vernera padomnieks, vadījis pētījumus Vācijas Aizsardzības ministrijas uzdevumā, bet sarunas laikā kā garāmejot piemin savu jaunāko pētījumu prezentācijas te Pentagonā, te Lielbritānijas bruņoto spēku ģenerālštābā. 1988. gadā, kā pats saka, «palīdzējis izveidot» fondu, viņš vēlāk strādāja augstos biznesa amatos. Taču 2012. gadā atgriezās fondā un kļuva par tā prezidentu.
Fonds bijis viens no pirmajiem, kas pēc PSRS sabrukuma sāka vērtēt neatkarību atguvušo valstu iespējamo interesi pievienoties NATO, bet 2000. un 2001. gadā rīkoja apaļā galda diskusijas par Baltijas valstu iestāšanās procesu. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2014. gada pavasarī fonda pētnieku uzmanības centrā nonāca Krievijas tur lietotā hibrīdkara stratēģija un taktika, kuras plašāku izvērtējumu Kārbers pērn martā prezentēja Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrā (CSIS) Vašingtonā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.