Šaubas par NEPLP reputāciju – nepamatotas 23

NEPLP vadītājs Ainārs Dimants. Foto: Kaspars Krafts, F64
Ainārs Dimants
Print Friendly, PDF & Email

NEPLP deputātiem skaidro savus lēmumus un darbību

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nosūtījusi izsmeļošu informāciju Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurā atbild uz Saeimas deputātu iesniegumu par NEPL padomes locekļu atbrīvošanu no amata.

Izvērtējot Saeimas deputātu iesniegumā minētos argumentus, NEPLP nesaskata nedz pierādījumus, nedz iemeslus pamatotām šaubām NEPLP locekļu reputācijas zudumam kopš 2012. gada 2. februāra, kad NEPLP locekļi tika apstiprināti amatā ar Saeimas lēmumu. NEPLP darbība elektronisko mediju uzraudzības jomā ir bijusi mērķtiecīga un pārdomāta, jo savus lēmumus mēs esam pieņēmuši pēc konsultācijām ar nozari un skaidri apzinoties savu atbildību Latvijas sabiedrības priekšā.

Iepazīstoties ar atsevišķu Saeimas deputātu iesniegumu, redzams, ka deputātu ierosinājums atlaist NEPLP tiek pamatots ar it kā konstatētiem tādiem normatīvajos aktos noteiktiem apstākļiem, kas liedz attiecīgajai personai būt par Padomes locekli, un šajā konkrētajā gadījumā ar labas reputācijas trūkumu. Savukārt labas reputācijas trūkums tiek pamatots ar Valsts kontroles ziņojumā konstatētajiem trūkumiem, grozījumu veikšanu SIA “Radio Skonto Vidzeme” izsniegtajā apraides atļaujā un Latvijas Radio programmas “Latvijas Radio 5 – Pieci.lv” ēterā izskanējušajiem raidījumiem, kas saturēja necenzētu leksiku.

NEPLP skaidrojums par katru no trim minētajiem jautājumiem.

1) Par elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim SIA “Radio Skonto Vidzeme” izsniegtās apraides atļaujas darbības termiņa atjaunošanu un grozījumu apstiprināšanu.

NEPLP uzskata, ka lēmums par izmaiņām SIA “Radio Skonto Vidzeme” izsniegtajā apraides atļaujā ir pieņemts, vadoties no nacionālo interešu aspekta, rūpējoties par nacionālajām interesēm atbilstošas informācijas pieejamību svešvalodā runājošiem Latvijas iedzīvotājiem, līdz ar to nav ne mazākā pamata apšaubīt NEPLP locekļu kompetenci un spēju pieņemt kompetentus, Latvijas valsts interesēm atbilstošus lēmumus.

NEPLP locekļi, pieņemot lēmumu par izmaiņām SIA “Radio Skonto Vidzeme” izsniegtajā apraides atļaujā, padziļināti vērtēja informatīvā kara radīto risku un konstatēja sekojošus apstākļus, kas bija par pamatu šā lēmuma pieņemšanai likumā noteiktajā kārtībā:

• SIA “Radio Skonto Vidzeme” ir Latvijā reģistrēts un Latvijas pilsoņiem piederošs elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kurš ir SIA “Radio Skonto” grupas uzņēmums (īpašnieks SIA “RS Media” – Ivars Embrekts – 40%, Edijs Akolovs – 20% un Baiba Vāvere – 40%);

• SIA “Radio Skonto Vidzeme”, veidojot programmu “Radio Skonto Plus”, paredz ilgtermiņa attīstību un investīcijas apmēram 100 000 eiro apmērā. Ņemot vērā Radio Skonto grupas uzņēmumu augsto kompetenci un pieredzi, kā arī stabilas pirmās vietas klausītāko radio programmu sarakstā, nav šaubu par programmas “Radio Skonto Plus” reitingiem un darbības ilgtspēju;

• ņemot vērā to, ka programma “Radio Skonto Plus” tiks sagatavota Latvijā, līdz ar to tiktu sagatavots konkurētspējīgs produkts – Latvijā ražota programma ar Latvijā ražotām ziņām;

• programma “Radio Skonto Plus” veicinātu integrāciju un cilvēku, kuru dzimtā valoda ir svešvaloda, piederības sajūtu Latvijai;

• programma “Radio Skonto Plus” spētu konkurēt un izkonkurēt tās radio programmas svešvalodās, kuru veidošanā tiek izmantoti ārvalstu elektronisko plašsaziņas līdzekļu gatavotie raidījumi, tādējādi samazinot propagandas rakstura informācijas daudzumu un veicinot Latvijai labvēlīga sabiedriskā viedokļa veidošanu;

• pašlaik Rīgā ir dzirdama 31 radio programma, no kurām 7 programmas ir krievu valodā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz 2014.gada sākumu Rīgā dzīvo 643 368 iedzīvotāju, no kuriem 45,7% ir latvieši un 38,3% krievi. Līdz ar to šādas krievu valodā raidošas radio stacijas darbība veicinātu Rīgas iedzīvotāju integrāciju;

• programmā “Radio Skonto Plus” tiks izmantotas kvalitatīvas ziņas, kuras nodrošinās profesionāls ziņu dienests;

• ņemot vērā 2014.gada 23.oktobrī pieņemtos likuma grozījumus, no 2016.gada 1.janvāra palielināsies elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri veido un izplata radio programmas latviešu valodā, reklāmas tirgus dalībnieku skaits. SIA “Radio Skonto Vidzeme”, raidot programmu “Radio Skonto Plus”, saglabātu esošo tirgus daļu un varētu turpināt raidīt Latvijā ražotu saturu;

• SIA “Radio Skonto Vidzeme” pēdējā gada laikā nav ar spēkā stājušos tiesas spriedumu konstatēti likuma pārkāpumi.

2) Par Valsts kontroles Revīzijas ziņojumu “Par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2014. gada pārskata sagatavošanas pareizību”.

NEPLP norāda, ka Valsts kontrole neefektīvu rīkošanos ar finanšu līdzekļiem EUR 1 843 070 apmērā saskata sekojošos apstākļos, par kuriem seko secīgi paskaidrojumi:

1. “Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas rīcībā uz 31.12.2014. ir avansā samaksāti valsts budžeta līdzekļi 1 771 072 euro, kas 2014.gadā bija noteikti konkrētām valsts vajadzībām saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu”;

2. “Nav nodrošinājusi pietiekamu kontroli pār komerctelevīzijām piešķirtās valsts dotācijas izlietojuma uzraudzību par sabiedriskā pasūtījuma izpildi, kā rezultātā veikta samaksa par neizpildītu pasūtījumu 54 834 euro apmērā”;

3. “Noslēdzot līgumus par pakalpojumiem 10 007 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa) apmērā neveicot iepirkuma procedūru, nav ievērojusi Publisko iepirkumu likuma prasības, tādējādi nav nodrošinājusi iepirkuma procedūras atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem”;

4. “Noslēdzot līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas darbinieku pienākumos, nav tiesiski un efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem 7157 euro apmērā.”

Attiecībā uz (1) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas rīcību ar finanšu līdzekļiem darām zināmu, ka Latvijas Radio un Latvijas Televīzija nav valsts pārvaldes iestādes vai klasiski ražošanas uzņēmumi, tādēļ Eiropas Savienības valstu labajā praksē sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir noteikta speciāla, adekvāta finansēšanas kārtība, atbilstoši sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu definīcijai, nevis vispārējai valsts iestāžu finansēšanas kārtībai, uz ko NEPLP ir vairākkārt norādījusi lēmumu pieņēmējiem (2013. gada 7. janvārī NEPLP apstiprinātā Koncepcija par jauna Latvijas elektroniskā sabiedriskā medija izveidi).

Latvijas Radio un Latvijas Televīzija minētos līdzekļus nebija iztērējusi uz 2014. gada 31. decembri. Atsevišķi maksājumi par 2014. gadā īstenotiem ilgtermiņa projektiem (seriāliem u.tml.) ir veikti 2015. gada sākumā, savukārt atsevišķi projekti tiek un tiks īstenoti līdz 2015. gada beigām, 2016. gada sākumam. Vienlaikus NEPLP saprot un respektē Valsts kontroles burtisko pieeju likuma prasībām – gada ietvaros piešķirtais finansējums ir jāiztērē konkrētā kalendārā gada ietvaros, tomēr pašreizējā situācijā piešķirtie līdzekļi nav iztērēti neefektīvi – tērēšanas pēc, bet atbilstoši labas pārvaldības principam rezervēti plānoto projektu īstenošanai/maksājumu veikšanai attiecīgajā brīdī – pēc rēķinu saņemšanas, pēc iepirkumu procedūras beigām, lietderīgi, efektīvi, atbilstoši radošā procesa vajadzībām un piešķirtajam mērķim.

Attiecībā uz (2) nepietiekamu kontroli pār komerctelevīzijām piešķirtās valsts dotācijas izlietojuma uzraudzību norādām, ka NEPLP atzīst Valsts kontroles uzrādītās nepilnības un jau ir ieviesti jauni kontroles mehānismi. Konkrētajā situācijā būtiski uzsvērt, ka valstij nav radīti zaudējumi, veiktie maksājumi ir atzīti par avansu, kas pašlaik jau ir dzēsts.

Attiecībā uz (3) noslēgtajiem līgumiem bez iepirkuma procedūras NEPLP daļēji piekrīt Valsts kontroles secinājumiem. NEPLP atzīst kļūdu viena līguma noslēgšanā par EUR 4000 pieļaujamo EUR 3999,99 vietā, bet gadījumā par divu līgumu ar kopējo summu EUR 6007,- sasaistīšanu NEPLP nepiekrīt, jo katrs līgums pēc būtības un satura ir ar dažādu līguma priekšmetu – dažādi pakalpojumi, kas savstarpēji nav tieši saistāmi. Turklāt attiecīgie lēmumi tika pieņemti operatīvi, informācijas kara apstākļos (runa šajā gadījumā ir par “Rossija RTR” retranslācijas pārtraukšanu).

Attiecībā uz (4) Valsts kontroles norādīto neefektīvo rīcību, noslēdzot līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst attiecīgās institūcijas darbinieku pienākumos, norādām, ka NEPLP administratīvā kapacitāte tika samazināta 2010. gadā, bet kopš tā laika ir būtiski palielinājušās NEPLP funkcijas un pienākumi. Problēmas risināšanai jau kopš 2013. gada esam prasījuši budžeta līdzekļus papildu darbiniekiem un atalgojumam, bet atbalstu neesam saņēmuši, līdz ar to, lai nodrošinātu NEPLP funkcijas kā pakalpojumu sniedzēji ir piesaistīti papildu darbinieki. Ņemot vērā, ka papildu piesaistīto darbinieku pienākumi sakrīt ar sekretariāta darbinieku pienākumiem (juridiskā funkcija), formāli Valsts kontroles atzinums ir pamatots, bet, ņemot vērā NEPLP nepieciešamību pēc papildu darbiniekiem funkciju nodrošināšanai, konkrētā rīcība bija lietderīga un vienīgā iespējamā šādos apstākļos.

Pārējās Valsts kontroles konstatētās nepilnības NEPLP atzīst, bet arī tās nav radījušas valsts finanšu līdzekļu zaudējumus, to novēršanai ar Valsts kontroli ir saskaņotas veicamās darbības – ieteikumu ieviešanas grafiks.

Valsts kontroles konstatētie pārkāpumi nav ļaunprātīgi vai apzināti, tie arī nav radījuši negatīvas sekas. To konstatēšana un attiecīgo trūkumu novēršana ļauj pilnveidot NEPLP darbību, bet tas nerada pamatu apšaubīt NEPLP padomes locekļu kompetenci, spēju efektīvi rīkoties ar tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, kā arī spēju kontrolēt finanšu līdzekļu izlietošanu.

3) Par Pieci.lv raidījumu “Pieliec punktu!”

Latvijas Radio izplatīto programmu satura pārbaude pakļaujas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam, Administratīvā procesa likumam un NEPLP normatīvajos aktos noteiktajām procedūrām, termiņiem pārkāpumu konstatēšanā un turpmākajā lietvedībā – ierakstu pieprasīšana, monitorings, juridiskais atzinums, lēmums par lietvedības uzsākšanu, paskaidrojumu pieprasīšana u.c.

Nekavējoties, pēc pirmās sūdzības saņemšanas 2015.gada 10.jūnijā NEPLP pieprasīja visus raidījuma “Pieliec punktu!” ierakstus, kā arī Latvijas Radio satura izvērtēšanas komisijas atzinumu atbilstoši NEPLP 2012.gada 4.oktobra nolikumam “Par sabiedriskā pasūtījuma veidošanas principiem”.

Pēc ierakstu un Latvijas Radio Satura padomes un Ētikas komisijas atzinumu par Pieci.lv projektu “Pieliec punktu!” saņemšanas (attiecīgi 2015.gada 15. un 25.jūnijā) ir veikts programmu monitorings un sagatavots detalizēts juridiskais atzinums, kurā konstatēti iespējamie Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārkāpumi, un uz kura pamata 25.jūnijā ir uzsākta administratīvā lietvedība.

Ņemot vērā līdz šim veiktās darbības, Saeimas deputātu norādītais, ka NEPLP nav veikusi un neveic nekādas normatīvajos aktos paredzētās darbības, neatbilst patiesībai.

 

Komentāri (23)

Skumjais Bruņinieks 01.07.2015. 11.21

Dimants jau, protams, nav nekāds enģelis, bet aiz šīs Kaimiņa iesāktās jezgas ir skaidri saredzama Lemberga Sistēmas kroplā ēna.

Pamazām, ar sīkiem solīšiem mēs virzāmies kontrolētā demokrātijā.

Drīz parādīsies pirmie disidenti. Aitas un auni, kā tālajos padomjlaikos, virtuvē čukstus varēs kritizēt Lembergu un Āboltiņu.

Tie, kuri piedalījās Lemberga vislatvijas kaujā pret Sistēmas ienaidnieku ” sarkano līniju” un palīdzēja smagos noziegumos apsūdzētajam atgriezties( arī klusējot ), patiesībā ielika pamatus valsts nozadzēju triumfa gājienam.

Ar visādiem ” likumiem ” par partijām, medijiem un vēlnezko Sistēma nostiprina savas pozīcijas.

Tos žurnālistus , kas gārgdami ar siekalainu sajūsmu piedalījās ” sarkanās līnijas” dzēšanā, tagad pašus patrieks no sabiedriskajiem medijiem, ja viņi nekalpos smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga un viņa reģentes Āboltiņas Sistēmai.

Un visas pārmaiņas tiks ” iepakotas ” nacionālā iesaiņojumā.

Jā, un, protams ” vārda brīvība” un valsts līdzekļu izšķērdība netiks aizmirsti.

Mūsu nozagtajā valstī, kur visi strēbj no siles uz nebēdu, piesiet ” valsts līdzekļu nelietderīgu izmantošanu” var dajebkuram. Tas ir kā Dāmokla zobens, kas var nokrist jebkurā brīdī uz jebkuru, kas negrib iekļauties Lemberga sistēmā.

Vai nav liela līdzība ar Krieviju, kur jebkuram, kas neatbalsta Putinu, atradīsies ” pants ” ?

+9
-4
Atbildēt

0

dzeris49 01.07.2015. 07.30

Lemberga labajai rokai Brigmanim un nu jau kreisajai rokai Āboltiņai, kura pat Saeimā tika ētiski apšaubāmā veidā, šaubas par NEPLP reputāciju.

Šiem abiem gan ar reputācioju viss kārtībā.

Tāpat, kā vairākumam mūsu politiķu.

Kuri nespēj tikt galā ar tiem krievu kanāliem, un ir tik tizli, ka gatavi te piereģistrēt pat visodiozāko no tiem.

Toties gatavi atspēlēties uz Latvijas kanāliem, ievēlot kādu paklausīgu pārraugu, un ietekmējot raidāmo informāciju, lai ierobežotu sevis, mīļo, kritiku.

Īstenībā, tas ir kārtējais solis Krievijas tipa “demokrātijas” virzienā un uzbrukumas demokrātijai vispār, jo mēdiju neatkarība taisni no politiķiem ir demokrātijas pamatu pamats.

+8
-4
Atbildēt

2

    rinķī apkārt > dzeris49 01.07.2015. 08.19

    NEPLP – Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.Tā tulko šīs mistiskās organizācijas pilnu nosaukumu. Tā tad tā ir padome, kura pārrauga praktiski visu, kas notiek LR info telpā, arī info telpas uzticamību utt, Krievijas meli Latvijas ēterī, tas pirmām kārtām ir NEPLP kompetence. NEPLP vajadzētu būt tam ” uguns mūrim” kurš filtrē ārā kremlinu melus, bet tā vietā viņi tik vien, kā skaita patntiņu par brīvību 🙂

    Tu Dzeri pareizi satraucies par Krievijas un ne jau tikai Krievijas meliem, arī Latvijas krieviski strādājošajos medijos melu pietiek, bet šī ir tā situācija, kura lieliski parāda – ko patiesībā nozīmē, pie kā var novest pārprasta vārda brīvība. Latvijā beidzot ir jāievieš tāda kārtība, ka jēdziens brīvība tiek lietots paralēli ar jēdzienu atbildība. Tāds ir šī NEPLP galvenais uzdevums, bet viņi to līdz šim nav sapratuši 🙂

    +8
    -7
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > dzeris49 01.07.2015. 10.11

    Un kāds Krievijas TV propagandai sakars ar vārda brīvību, vai tad es pats nebļauju, ka tie jāklapē ciet?

    Bet, to politiķi nedara, toties vēlas kontrolēt Latvijas MM.

    Un, pats saproti, ka lēmumam par Krievijas kanālu translācijas slēgšanu jābūt politiskiem, tāpat, kā politiķiem jāpieņem to lēmumu par Kiseļova nereģistrāciju vai reģistrāciju, NEPLP tur neko reāli nelemj.

    Vislielākais apdraudējums valstij ir tad, kad politiķi sākt ieviest cenzūru, ko drīkst, ko nedrīkst rādīt, tad iestājas zelta laiki korupcijai, patvaļai, utt., utt.

    Visbagātākās valstis ir arī ar visaugstāko preses brīvības indeksu un vismazāko korupciju, starp to visu pastāv tieša sakarība.

    +6
    -3
    Atbildēt

    0

lno 01.07.2015. 09.34

Dimants tikpat neatbilstošs savam amatam kā Āboltiņa saeimas nacionālās drošības komisijas priešsēdētājas amatam.

+9
-8
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu