Valsts kontroles ziņojums, viņaprāt, nav pamats padomes atlaišanai
Ja runa ir par plašsaziņas līdzekļiem, politiķiem vajadzētu rīkoties ļoti uzmanīgi, šovakar Latvijas Televīzija (LTV) raidījumā “Sastrēgumstunda” norādīja Austrumu un Dienvideiropas mediju organizācijas prezidents, Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) konsultants Boriss Bergants.
Lūgts komentēt, vai patlaban Latvijā ir pamats atlaist Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļus, un kādam jābūt pamatam, lai politiķu lemtu par šo personu atbrīvošanu, Bergants atzina, ka, iespējams, nevar pietiekami kompetenti komentēt šo jautājumu, tomēr šāda veida situācija atgādina, ka pāreja no valstij piederošām raidorganizācijām uz sabiedriskajām raidorganizācijām no sabiedrības puses nav īsti izprasta.
“Ja runa ir par plašsaziņas līdzekļiem, politiķiem vajadzētu rīkoties ļoti uzmanīgi,” sacīja Bergants. “Gribētu uzsvērt starpību starp valstij piederošajiem un sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Ja mēs izvērtējam sabiedrisko līdzekli, tad sabiedrība arī kontrolē, ar ko nodarbojas sabiedriskā raidorganizācija,” viņš teica.
Bergants arī norādīja, ka tad, ja būtu noticis krimināls pārkāpums no NEPLP puses, par padomes atlaišanu nebūtu nekādu jautājumu. Tomēr, ja atlaišana notiek uz Valsts kontroles (VK) konstatētā pamata, kur nav noticis kriminālsodāms pārkāpums, tad VK parasti ir jānorāda, kādi uzlabojumi nepieciešami.
Padomes atlaišana ir iespējama tad, ja tā nestrādā, proti, nepilda normatīvos aktus, kas nosaka tās darbības, bet ir jāņem vērā, ka tai ir jābūt neatkarīgai institūcijai, sacīja Bergants.
Viņš arī minēja, ka, neesot ļoti būtiskiem pārkāpumiem, mainīt locekļu sastāvu viņu darba termiņa vidū būtu nepareizi, tas novestu pie nestabilitātes.
Bergants arī TV diskusijā norādīja, ka visa šīvakara sarunas gaita liecina, ka viņa izteiktajām bažām par politisko ietekmēšanu raidījuma sākumā ir bijis nopietns pamats.
Jau ziņots, ka “Vienotības”, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un partijas “No sirds Latvijai” līderi 17.jūnijā Saeimas Prezidijam iesniedza dokumentu par NEPLP locekļu atlaišanu. Prezidijs šo iesniegumu nodeva izskatīšanai Cilvēktiesību komisijā, kura to skatīs 2.jūlijā.
Līdz šim Cilvēktiesību komisijas deputātu viedokļi par priekšlikumu atlaist NEPLP locekļus bija dažādi. Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) neredz iemeslus, lai balsotu par padomes locekļu Aijas Dulevskas un Ivara Zviedra atlaišanu, savukārt par pārējiem diviem padomes pārstāvjiem nepieciešams uzklausīt iesniedzēju pamatojumu.
Komisijā pārstāvētie partijas “Saskaņa” deputāti par NEPLP atlaišanas rosināšanas jautājumu lems pēc juristu atzinuma uzklausīšanas, cik likumīgi pamatota būtu NEPLP locekļu atlaišana situācijā, kad likumā ir nostiprināts padomes neatkarības princips. Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja vietnieks Boriss Cilevičs (S) iepriekš skaidroja, ka vispirms nepieciešams redzēt attiecīgo lēmumprojektu. Viņš norādīja, ka pats ir piedalījies likuma veidošanā, kurā ietvertais formulējums par to, kādos gadījumos NEPLP locekļus var atbrīvot no darba, ir stūrakmens padomes neatkarības nodrošināšanai.
Savukārt komisijas deputāte Lolita Čigāne (V) neatbalsta ierosinājumu par padomes četru locekļu atlaišanu un to vērtē gan kā absurdu rīcību no likuma viedokļa, gan kā politisko izrēķināšanos.
Iesniegumu par NEPLP locekļu atlaišanu iniciējusi LRA, bet to parakstījuši arī vairāku partiju līderi – Solvita Āboltiņa (V), Augusts Brigmanis (ZZS), Dainis Liepiņš (LRA) un Inguna Sudraba (NSL).
Komentāri (23)
rinķī apkārt 02.07.2015. 06.29
…Ja mēs izvērtējam sabiedrisko līdzekli, tad sabiedrība arī kontrolē, ar ko nodarbojas sabiedriskā raidorganizācija…+++ ja kāds pētnieks :) izietu ielās Rīgā un sāktu aptaujāt rīdziniekus, tā tad sabiedrību – kas tas tāds NEPLP un ar ko viņi nodarbojas, tad cik % no aptaujātajiem spētu sakarīgi atbildēt? Pat pēc šīm diskusijām, kuras šobrīd norit? Par perifēriju vispār nav jēgas jautāt, tad, kas tas tāds ir par ” sabiedrisko līdzekli”? par kuru eksperts runā. Kādā veidā sabiedrība var ietekmēt, veikt pasūtījumu, sastādīt programmmu, kuru vēlas dzirdēt? Rosināt tēmas, par kurām vēlas diskutēt? Nevar, varbūt formāli var, bet tas viss ir pupu mizas. Tad jautājums, kas tas tāds vispār ir – sabiedrisks medijs? Kurš nosaka toni? Neatkarīgi žurnālisti? Un, kas viņi par tādiem viedajiem? :) Kādā veidā viņi pārstāv sabiedrību? Varbūt kāds IR – ā man varētu paskaidrot, kā veidojas saikne starp sabiedrisko mediju un sabiedrību?
Par valsts medijiem, kurus nosaka ” pērkamie un nelietīgie politiķi – tur viss skaidrs, saikne ir skaidra – vēlēšanas, parlaments, medijs. Tas, ka pirms vēlēšanām visnotaļ cienijams pilsonis – deputāta kandidāts, iekļūstot parlamentā pēkšņi kļūst par pērkamu nelieti, nu tā ir paranoja.
|Bet to, cik lielu ļaunumu Latvijas sabiedrībai nodara nekontrolēta ienaidnieka info plūsma – par to laikam nav jēgas pat runāt, par tik acīm redzamām lietām
3
dzeris49 > rinķī apkārt 02.07.2015. 10.48
Taisni NEPLP jau ir izstrādājis apvienotā sab. mēdija koncepciju, kur viss tas, vairāk vai mazāk, salikts pa plauktiem, un taisni politiķi nevēlas to pieņemt saprotamu iemeslu dēļ, tāpat, kā nevēlas pieņemt Igaunijas ves. apdr. modeli, un nevēlas neko sakārtot vispār, jo duļķainos ūdeņos zivtiņas makšķerēt vieglāk.
0
rinķī apkārt > rinķī apkārt 02.07.2015. 10.08
Dzeri, pēc Tava komentāra man tā arī nekļuva skaidra saikne: sabiedrība – sabiedriskais medijs. Pēc loģikas, ja kāds medijs pie savas izkārtnes ir izpelnījies “priedēkli” sabiedriskais, tad tam ir jāpilda sabiedrības pasūtījums, bet sabiedrībai par šo pasūtījumu ir jāsamaksā. Piemēram, es Vācijā katru mēnesi maksāju 17eiro mediju nodokli. Tā ir nauda par kuru tiek uzturēts sabiedriskā info telpa. Kā sabiedrība (klients) šo savu atmaksāto info telpu var regulēt, nezinu, bet vismaz naudas izcelsme ir skaidra, tā tad skaidra arī saikne – sabiedrisks medijs, sabiedrība. Kas ir sabiedrisks medijs Latvijā man galīgi nav skaidrs, ja šis medijs tiek uzturēts no budžeta, bet budžetu apstiprina Saeima, tā tad politiķi. Tā pat kā tie paši politiķi, cik zinu, apstiprina NEPLP un tā tad nes arī atbildību par šo ” orgānu” :). Bet, kā Saeima var atbildēt par kaut ko, ja šis kaut kas pēc apstiprināšanas ” iziet no orbitas” Saeimai nesasniedzamā attālumā, nu gluži kā KNAB :) Un ja nu NEPLP pārpērk krievu spiegi, ko tad ??? :) :)
Kaut kas te nav kārtībā ar šo demokrātiju un brīvību. Pēc loģikas, ja jau NEPLP ir tik neaizskarams, tad NEPLP būtu jāievēl LR pilsoņiem, nevis jāapstiprina Saeimai, kura tulīt pēc ievēlēšanas ir kļuvusi par savas valsts ienaidnieku, pēc Tavas loģikas.
Viss tas ir galīgs mudžeklis un mūsu cīnītāji pinas šajā mudžeklī kā vista pa pakulām, un galīgi te vairs nav skaidrs, kurš par ko atbild, un ko kurš dara. Ja valsts kontrole būtu izteikusi aizrādījumu kādai ministrijai, tad viss skaidrs – tur sēž blēži un krāpnieki. Ja šī pati valsts kontrole izsaka aizrādījumu NEPLP, tad tas ir uzbrauciens vārda brīvībai un tādēļ neskaitās :)
0
dzeris49 > rinķī apkārt 02.07.2015. 06.57
Kas tev tā par tādu saikni – vēlēšanas – parlaments – mēdijs?
Pastāv tāda lieta, kā varu dalīšana, un nekāds parlaments mēdijus ietekmēt nedrīkst, tie pakļaujas tikai likumam un tos var ietekmēt mēdiju uzraugs, bet, ne jau politiķi.
Civilizētās valstīs, vismaz, tā tas notiek.
Un tas, ka 90% mums nav sajēga, kas ir NEPLP, un ar ko tas nodarbojas, nenozīmē, ka to nevajag, un liecina tikai par to, cik mūsu sabiedrība neizglītota un arhaiska.
Pajautā cilvēkiem, vai vajadzīgas partijas, vai vajadzīga varu dalīšana, un kāpēc tiesām jābūt neatkarīgām, un dabūsi tādu pat atbildi, tās nav NEPLP, bet, sabiedrības problēmas.
Pajautā, kas ir demokrātija, un, labākajā gadījumā, dabūsi atbildi – brīvas vēlēšanas.
Un ar tādu sabiedrību viegli manipulēt, ko politiķi arī dara, noskaņojot sabiedrību pret NEPLP ar mērķi ielikt sev paklausīgu uzraugu, kurš noteiks raidījumu saturu un pasargās politiķus no kritikas.
Un visi deputāti, protams, nav korumpēti, partiju spices gan stipri atkarīgas no sponsoriem un melnajiem kardināliem, un ierindas deputāti, savukārt, no partiju spicēm, nekāda iekšēja demokrātija nepastāv, ja tā nebūtu, sen jau būtu normāla medicīna, Stradiņos neieraktu zemē 12 miljonus, un vainīgo nav, Latvija nebūtu pirmajā vietā ēnu ekonomikas īpatsvarā, neietu pilnā sparā valsts nozagšana, utt.
Un, manuprāt, tu jauc sab. mēdiju ar valsts mēdiju, valsts mēdijs atspoguļo valsts politiku, ko nosaka politiķi, sab. mēdijs atspoguļo visu sabiedrības grupu intereses, to pārraudzības modeļi ir dažādi, bet, politiķi pa tiešo to nekur ietekmēt nedrīkst.
0
dzeris49 01.07.2015. 22.26
Neteikšu, ka priecājos, ka manas prognozes par to, ka drīz vien, lai apturētu acīmredzamu un nekaunīgu mūsu polotiķu uzbrukumu preses un MM brīvībai Latvijā, iejauksies kāda ES institūcija vai sab. org., piepildījušās.
Drīzāk, izjūtu nožēlu, ka to neapturēja Latvijas sabiedrība, kuras 90% vispār nesaprot, kas notiek, kā MM brīvība ietekmē viņu dzīvi un maciņu, un cik tas ir svarīgi.
Tagad galvenais būs mūsu politiķu reakcija – vai nu, tomēr, vismaz, apstāsies, un ies uz civilizētu valstu pusi, un piebremzēs visu to kampaņu, vai nu turpinās šīs Saimas laikā uzsākto kursu uz Latvijas degradāciju un NVS un Krievijas “vērtību” iedibināšanu, baidos, ka notiks otrais variants, jo šī Saeimas līmenis neizslēdz it neko, šī Saeima ir mūsu sabiedrības vairākuma spogulis, absolūti arhaisks postsovjetisks korumpēts veidojums.
0
haralds 02.07.2015. 08.56
es brīdinu Latvijas poli†iķus pirms lemt par demokrā†ijas nahrenizēšanu!
0