Debates par imigrāciju: pasaule šķobās visos virzienos 20

Bēgļi un patvēruma meklētāji uz Ungārijas un Horvātijas robežas pirmdien. Foto: AFP/LETA
Māra Miķelsone

No Irir.lv lasītāju komentāriem pie debatēm par imigrantu integrāciju

Pirmdien Irir.lv sadaļā “Debates” sāka jaunu domapmaiņu par jautājumu – vai Latvijas valsts spēj integrēt imigrantus? Interneta diskusijā piedalās Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska un Komunikācijas konsultante ar starptautisku humanitārās krīzes un tranzīta valstu pieredzi kopš 1995. gada Rita Eva Našeniece.

Tajā piedalīties ar saviem komentāriem aicināti arī Irir.lv lasītāji. Publicējam dažu lasītāju pārdomu fragmentus un aicinām arī citus lasītājus izteikt savas domas par patvēruma meklētāju integrāciju un bēgļu krīzi pasaulē.

Mācītāja Jāna Jēruma-Grīnberga uzskata, ka jautājums ir “daudz tālākejošs; pasaule šķobās visos virzienos, un cilvēku staigāšana ir sākusies”. Viņa iesaka tiem, kas lasa angliski, ielūkoties šajā saitē. “Daudz faktoru, kas to iespaido – kari, globalizācija, klimata pārmaiņas un ar to saistītie resursu trūkumi un dezertifikācija, islāmticīgo iekšējie konflikti, Rietumu lielo varu, Krievijas un Ķīnas iejaukšanās citu valstu iekšpolitikā un konfliktos un nereti citu zemju resursu izlaupīšana – kamēr tas viss netiek atrisināts, ar šādu cilvēku pārvietošanos mums, Eiropā, jārēķinās,” raksta Jēruma-Grīnberga.

Ieva Rozentāle norāda, ka “patiesībā tas pat nav tikai Latvijas jautājums. Par to nopietni nav izdiskutēts arī Eiropā, to var secināt no visu valstu vadītāju pēkšņām viedokļu maiņām, pretrunīgas un neskaidras informācijas”.

Rozentāle raksta – ir skaidrs, ka kara bēgļiem ir jāpalīdz. Tomēr nožēlojami ir tie, kas bļauj par mazajiem bērnu pabalstiem un pensijām – “tad labāk rūpējieties par saviem bērniem un par saviem vecīšiem. Nevar kara postu mērīt salīdzināt ar šaurāku rocību. BET – jābūt skaidram, cik tad ilgi/cik tālu no savas zemes cilvēks ir kara bēglis. Kara bēglis parasti pabēg tik tālu, lai bumbas nekrīt uz galvas un bērniem ir, ko dot ēst. Un tad dodas atpakaļ atjaunot savu māju, ja vien tas ir iespējams. Baidos, ka visus miljonus, kas sliktākā scenārija gadījumā plūdīs pāri daudzām valstīm, uzņemt nebūs fiziski, finansiāli un visādi citādi iespējams”.

Viņu bažīgu dara arī tas, ka izskatās – Eiropas valstu robežas ir pilnīgi neaizsargātas. “Jo robeža būtu tā vieta, kur bēgļi tiek saskaitīti, ja tā var izteikties, un sākas darbs/rūpes par viņiem. Kur aptuveni kļūst skaidrs, kurš ir bēglis, kurš vienkārši izmanto izdevību rast labākus dzīves apstākļus. To mēs neredzam, mēs redzam, ka cauri Eiropai nekontrolēti plūst milzīgas neapzinātas cilvēku masas. Un kas tad, ja šādi pat nāks ienaidnieka karaspēks? Izskatās pēc pilnīga fiasko…”

Savukārt Kalvis Apsītis atgādina, ka “Latvijā trūkst pārdomātas cilvēkresursu attīstības – dzimstības veicināšanas pasākumi ir saraustīti; laba izglītība nav visā valstī pieejama – un pastāv skolu segregācija; bezdarbnieku apmācība ir novēlota un formāla; darba tirgū zeļ diskriminācija, tostarp arī krievu valodas neprašanas dēļ. Protams, papildu 776 patvēruma meklētāju uzņemšana, procesēšana (ieskaitot iespēju, ka daļa no viņiem paliks dzīvot Latvijā) ir nopietns izaicinājums dažādiem dienestiem. Vienlaikus – atstāt visu pa vecam nozīmētu atteikties no sen nobriedušām izmaiņām. Piemēram, ja skolās ar latviešu mācību valodu varēs apmācīt sīriešu bērnus (kuri ģimenē nerunā latviski), tad nebūs attaisnojuma tur nepielaist arī krieviski runājošos bērnus. Valsts iestādēs un pakalpojumu sniegšanā no PSRS laikiem mantoto latviešu-krievu divvalodību pakāpeniski aizstās latviešu-angļu divvalodība, kā tas ir vairumā Eiropas valstu”.

Andrim Šimfam šķiet, ka “daļa sabiedrības (atļaušos piezīmēt – mazākā) lolo jocīgu ilūziju, par to, ka visi integrēsies, viss būs jauki utt. Bet realitāte rāda, ka tā nenotiek un nenotiks. Tiklīdz islāmticīgo kopiena būs pietiekami liela, neizbēgami izveidosies noslēgta vide tieši uz ticības/reliģijas pamata (šeit jāpaskaidro, ka neticu tam, ka ar šo 776 cilvēku uzņemšanu viss arī beigsies). Un ar laiku šai kopienai pieaugot un nostiprinoties neizbēgami, “cilvēktiesību” vārdā tiks izvirzītas dažādas prasības, tai skaitā mošeju būvniecība u.c.”

Viņš atgādina, ka Vācijas kanclere Angela Merkele pirms dažiem gadiem paziņoja – multikulturālisms eiropā ir pilnīgi izgāzies, dzīvē tas nedarbojas. “Kas viņas galvā notiek šobrīd – grūti pateikt,” raksta Šimfs. 

Edgars Strautiņš uzskata – “ja mēs kā nācija vēlamies turpināt attīstīties gan sociāli, gan ekonomiski, mums būtu visiem pārējiem jāparāda piemērs un jāuzņem nevis “uzspiestie” 250, 776 vai cik tur, bet gan kādi vismaz 2000 un jādod viņiem iespēja kļūt par līdzvērtīgiem sabiedrības locekļiem – jāiemāca valoda, kāds arods, lai cilvēks var strādāt un maksāt nodokļus”.

Bet Ingmāram Lazdiņam liekas, ka “Latvijas valsts un tās iedzīvotāji nav spējuši emocionāli reintegrēt savus pašu aizbraucējus. Par kādiem āfrikāņiem vai sīriešiem te vispār varētu būt runa. Tas ir nacionālās mentalitātes jautājums”.

Lasi un piedalies debatēs šeit.

Komentāri (20)

west 21.09.2015. 18.41

Tad tā arī līdz šim neviens, kaut cik redzams vietējais “politiķis” nav atbildējis uz pamata jautājumu – kas ir šie “bēgļi” ? Ja tie ir pakistānieši, afgāņi un āfrikaņi, kuriem savā zemē nepatīk un gribas uz Eiropu, jo tur kristiešu stulbeņi maksājot simts euro dienā par neko, kā teica naudas iekasētājs – pārvedējs, tad tā ir viena lieta. Ja tie ie bērni mātes, slimi un veci cilvēki no kara darbības vietām – tad tas ir pavisam cits stāsts.

Tad kur ir kaut aptuvena uzskaite un statistika, kas notiek uz robežam ? Visā ES robežsardze ir iztrenkāta un šeit var iebrukt katrs, kurš vien grib ? Mums te tagad Europā anarhija jau valda ?

Ungārus, kuri gribēja ieviest kaut kādu uzskaiti un kontroli, junkeristi uzreiz histēriski sāka lamāt par fašistiem. Nervi neizturēja ?

Kamēr nav atbilžu uz pamata jautājumiem, tikmēr Latvijai nav tiesību iesaistīties nekadās “bēgļu” uzņemšanas akcijās. Ļoti iespējams, ka vismaz tādejādi izbēgsim no morālās atbildības un kauna par piedalīšanos šajā neliešu noziegumā pret Eiropas civilizāciju.

+14
-4
Atbildēt

2

    students-4 > west 21.09.2015. 23.56

    Šengenas valstu līgums neparedzēja iztrenkāt robežsargus – tā paredzēja dokumentu kontroli uz ES ārējām valsts robežām(tās iekļauj lidostas utt.) UN valsts iekšienē, kur robežsargiem bija tiesības gluži tāpat kā Maskavā pienākt klāt ārzemniekam un pārbaudīt viņa dokumentus, statusu un tiesības atrasties ES. Tas ko katra valsts atsevišķi dara – tā ir viņu pašu atbildība, bet Latvijā pret saviem pilsoņiem amatvīriem ir atbildība par to ko viņi nedara(vai dara?) Latvijā.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > west 21.09.2015. 20.25

    Kas ir „bēgļi”? Paši skaidro pietiekoši.

    Izglābtas imigrants, laimīgi ticis krastā: „Te, Bulgārijā palikt pat nedomāju, gribu uz Eiropu, man ir tiesības dzīvot kā cilvēkam.”

    Bulgāru robežsarga (necilvēka?) vietā laikam iedomātos par kaut ko, kas piesprādzēts pie jostas.

    +12
    -3
    Atbildēt

    0

gatis_ozolins3 21.09.2015. 19.50

Uz jautājumu Vai VALSTS spēj integrēt ir jāatbild ar NĒ. Jautājums ir – vai sabiedrība spēj integrēt? Atbilde ir nākamais jautājums – vai sabiedrība spēj pārņemt integrācijas iniciatīvu? Un trešais jautājums nav par skaitu bet par principu. 776 ir tikai ziediņi. Odziņas neviens vēl nezina un nepazīst. Jautājums nav par Latviju bet par Eiropu un globālo kapitālismu.

Ir pagājuši 100 gadi kopš pirmā pasaules kara kas kaut cik izlīdzināja pasauli taisnīguma virzienā. Šībrīža pretmeti ir lielāki, globālāki kā materiālo bagātību tā garīgo – apziņas formu, pakāpju un ideoloģiju sfērā. Līdzsvarošanās process ir neizbēgams. Cilvēki un cilvēce ir viens vesels.

+7
-1
Atbildēt

0

Drosma 21.09.2015. 17.22

Lūk, delfos lasu – Viedokļu līderu bēgļu atbalsta video saviļņo ‘soctīklus’ .

Pirmkārt, jautājums, kuram, kuriem tie ir viedokļu līderi.

otrkārt, pavērojiet,kas tie par “līderiem” – viņiem ir bērni – pašu, adoptēti, aizbildniecībā paņemti ?

Nē, tie ir cilvēki, kuri viens un divi sakravās savas mantiņas un aizlaidīsies tālēs zilajās.

Kā līdz šim viņos humānisms bija tikai tik daudz , cik par to viņiem labi samaksāja, tā arī pēc šīm bezatbildīgajām runām.

Tāpat ,kad bija diskusijas par abortiem. Visi tādi humānisti , bet kad dzimušie bērni jāglābj no bada, no pusbada , no slimībām, no bezcerības – tad glābēju nav.

Gluži kā tajā anekdotē – kad jāstrādā visi smagi slimi, kad jārok – nav ko rakt.

Tāda divkosība ,ka nelabi metas.

+10
-5
Atbildēt

1

    usne > Drosma 21.09.2015. 20.28

    100% piekritu Jusu viedoklim

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu