Parādu cena • IR.lv

Parādu cena

13
Uzraksts uz sienas kādā Maskavas ielas īres dzīvokļu namā. Foto: Edijs Pālens, LETA
Līga Briķēna

Dzīvokļa īpašnieku maiņas gadījumā pircējam ir jābūt oficiāli informētam par parādiem

Ja salīdzina sludinājumus tagad un pirms vairāk nekā gadiem desmit, var pamanīt būtisku atšķirību – bija laiks, kas pārdošanas sludinājumos gan pārdevējs akcentēja to, vai par dzīvokli ir vai nav komunālo pakalpojumu parādi, un arī pircējs šim faktam pievērsa būtisku vērību. Tagad šādas informācijas sludinājumos nav.

Vai tas nozīmē, ka komunālo maksājumu parādu nav? Protams, ir, taču šodien informāciju par nesamaksātiem rēķiniem var viegli noklusēt, parādus nesamaksāt, tā sagādājot nepatīkamas situācijas jaunajam īpašniekam un citiem mājas iedzīvotājiem.

Daudzdzīvokļu ēku apsaimniekotāji un pārvaldnieki jau ilgāku laiku aicina likumdevēju meklēt risinājumus, kā piesaistīt parādus par komunālajiem un apsaimniekošanas pakalpojumiem tiem līdzekļiem, kas iegūti no dzīvokļa atsavināšanas. Tā būtu gluži loģiska situācija, ka cilvēks, kuram ir finansiāli sarežģījumi, pārdod dzīvokli, nomaksā parādus un netraucēti dzīvo tālāk.

Taču tagad bieži vien notiek pretējais: jauna mājokļa iegādei seko nepatīkami pārsteigumi, proti, nenomaksāti rēķini par siltumu, apsaimniekošanu, citiem komunālajiem maksājumiem. Taču pat tādā gadījumā ne vienmēr ir saprotams, kuram tad šie parādi ir jānomaksā. Jaunais īpašnieks par tiem formāli nav atbildīgs no normatīvo aktu viedokļa. Savukārt tad, kad kāds no komunālo pakalpojumu piegādātājiem informē visus dzīvokļu īpašniekus par mājas parādu, kas parasti veidojas dēļ tā, ka viens vai vairāki īpašnieki nav samaksājuši rēķinus un dzīvokļi ir atsavināti, pārējiem kaimiņiem, kuri nonāk ķīlnieka lomā – maksāt cita vietā vai palikt bez apkures, ir tikai viena iespēja – apelēt pie jaunā kaimiņa sirdsapziņas, lai samaksā iepriekšējā īpašnieka parādu.

Šādas kaimiņu sarunas savā praksē esmu piedzīvojusi ne vienu vien reizi. Rezultāts ir tāds, ka katra puse paliek pie sava. Ne viens vien komunālo pakalpojumu sniedzējs uzskata, ka ērtāk ir tos pārlikt uz citu mājas iedzīvotāju pleciem, bet vecais īpašnieks ir „pazudis”. Protams, ne vienmēr ir vainīga cilvēku negodprātīga, krīze daudzu cilvēku dzīvēs radīja traģēdiju, kad zaudēts tika viss. Tomēr, ja bankas lēš, ka savlaicīgi nenokārtotu saistību dēļ ir apmēram 60 000 bloķētu bankas kontu, tad var viegli iedomāties, cik sekmīgi notiek citu parādsaistību nomaksa.

Turklāt Latvijā nekustamos īpašumus pērk arī citu valstu iedzīvotāji. Šādos gadījumos piedzīt apsaimniekošanas maksas parādus ir vēl grūtāk. Gan pieteikums tiesai, gan arī visi dokumenti ir jātulko tajā valodā, kas ir tiesvedības valoda parādnieku mītnes zemē, tie jāsūta uz viņu dzimteni. Šiem tulkojumiem ir nepieciešams arī notariāls apstiprinājums.

Salīdzinoši lieli ir ne tikai tiesas izdevumi, bet arī iztiesāšanai nepieciešamais laiks. Parasti tiesas procesa laikā parādnieks joprojām ir dzīvokļa īpašnieks, un arī kārtējos rēķinus neviens nemaksā. Latvijā pirms tiesas ir iespējams prasības pieteikumu papildināt attiecībā uz jauno parādu, savukārt, ja to dara Krievijā, prasības izskatīšana aizkavēsies vismaz par pusgadu, jo dokumentu starpvalstu apmaiņa ilgst vismaz sešus mēnešus. Piemēram, iesniedzot prasības pieteikumu 2014.gada septembrī, uz tiesas sēdi var cerēt 2015.gada septembrī, taču rēķini joprojām netiek maksāti.

Tajā pat laikā ikviens auto īpašnieks zina, ka CSDD nebūs iespējams mašīnu pārreģistrēt citam cilvēkam, ja nebūs nomaksāti visi sodi un ceļa nodoklis. Tieši tāpat zemesgrāmata patlaban nepārreģistrē īpašumtiesības, ja īpašniekam ir iekrājies nekustamā īpašuma nodokļa parāds. Turklāt varam atcerēties, ka bija laiks, kad īpašuma pārdošanas vai privatizācijas procesā tika prasīta izziņa par parādu neesamību. Tā bija ļoti efektīva prakse.

Kaut ko līdzīgu būtu ļoti lietderīgi īstenot arī tagad. Proti, īpašnieku maiņas gadījumā, pirmkārt, pircējam ir jābūt oficiāli informētam par parādiem, otrkārt, pircējam ar pārdevēju ir precīzi jāvienojas par to, kurš un kādos termiņos parādus nomaksās, treškārt, ir jābūt mehānismam, kā pārliecināties, ka parādi patiešām ir/tiek dzēsti.

Jāsaka, ka Saeimā ir iesniegti grozījumu priekšlikumi Dzīvokļa īpašuma likumam, kas cita starpā paredz, ka dzīvokli ar parādiem varēs atsavināt, ja pircējs un pārdevējs ir vienojušies par parādu atmaksu, to fiksējot īpašā pārņemšanas aktā, kuru paraksta visas iesaistītās puses. Taču, mūsuprāt, šie grozījumi neatrisina visas problēmas, jo paredz tikai pircēja informēšanu par parādiem, bet neparedz reālu to nomaksas kontroles mehānismu.

Tiesa, zināms progress ir panākts finanšu grūtībās nonākušo dzīvokļu izsoļu organizēšanā. Saskaņā ar grozījumiem, izsoļu rīkotājiem būs jāinformē potenciālie pircēji par parādiem, savukārt rezultātus varēs apstiprināt tikai tad, ja būs panākta vienošanās par parādu atmaksu. Arī maksātnespējas procesa laikā būs jāturpina veikt komunālos maksājumus, savukārt pircējam dzīvoklis būs jāpārņem ar visiem parādiem.

Visbūtiskākais ir jebkādā veidā panākt reālu parādu nomaksu – tas būtu gan iedzīvotāju, gan komunālo pakalpojumu sniedzēju, gan apsaimniekotāju interesēs. Tad arī beidzot tiktu atrisināta bieži sastopamā kreditoru (banku) un apsaimniekotāju pretnostatīšana gadījumos, ja no dzīvokļa pārdošanas iegūtie līdzekļi nenosedz pat nodrošināto kreditoru prasījumus, nemaz nerunājot par apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu rēķiniem.

Ir skaidrs, ka kādā brīdī neatgūstamie parādi var sākt ietekmēt komunālo pakalpojumu sniedzēju tarifus. Turklāt tarifu palielināšana ir teju vienīgā parādu kompensācijas iespēja dzīvokļu īpašnieku dibinātām biedrībām, kuras pašas apsaimnieko savas mājas. Proti, neatrisinot šo jautājumu. godprātīgi maksātāji joprojām turpinās maksāt par negodprātīgiem parādniekiem, taču mēs visi būtu ļoti ieinteresēti, lai kaimiņam nav jāmaksā par kaimiņa parādiem.

Autore ir SIA Hausmaster valdes locekle

 

Komentāri (13)

kristaps_freimanis 04.09.2015. 14.40

“Dzīvokļa īpašnieku maiņas gadījumā pircējam ir jābūt oficiāli informētam par parādiem”

===

Drīzāk jau ir jābeidz nodarboties ar stulbumu. Par parādiem atbild tas, kuram ir līgums ar attiecīgo pakalpojumu sniedzēju, dzīvoklim nevar būt parādu, tāpat, kā nevar būt parādu grāmatplauktam vai apgaismes stabam.

+13
0
Atbildēt

2

    DD1 > kristaps_freimanis 07.09.2015. 09.12

    kristaps_freimanis

    “pircējam ir jābūt oficiāli informētam par parādiem”

    Apzināta dezinformācija no apsaimniekotāja pārstāvja puses, lai uzkrautu tiem, kas maksā savus rēķinus, nepamatotu papildus slogu.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Unabomberz > kristaps_freimanis 04.09.2015. 15.09

    Pilnīgi pareizi. Ja apsaimniekotājs nedara savu darbu un parādus nepiedzen, bet ļauj tiem krāties astronomiskos apmēros tad mājas pārējie iedzīvotāji ir zābaki, jo no šāda apsaimniekotāja ir jāiet prom iespējami ātrāk. Galu galā, tas ir viens no apsaimniekotāja pienākumiem – nodrošināt, lai par komunālajiem ir samaksāts (un pārējai mājai nedraud atslēgšana no apkures) nepieciešamības gadījumā attiecīgās summas piedzenot ar tiesas palīdzību.

    Es nesaprotu, kā vispār iespējams, ka par apkuri/ūdeni sakrājas parādi vairāku tūkstošu EUR apmērā. Tas taču nozīmē, ka apsaimniekotājs reāli divus gadus (divas apkures sezonas) neko nedara.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

no malas 04.09.2015. 18.35

Šī raksta autore labāk būtu paklusējusi.

Pirms 2,5 gadiem, ja nemaldos, viņa pārstāvēja SIA “Namu apsaimniekošana”. Šī SIA aizgāja uz maksātnespēju, un tagad kļuvusi par Hausmasteru.

Mūsu dauddzīvokļu mājas biedrība bija spiesta padzīt šo SIA.

Maksāšanas disciplīna mājā bija tuvu 100%, parādi bija tikai iepriekš atņemtu dzīvokļa īpašumu īpašniekiem, turklāt lielu daļu no apsaimniekotāja piesauktā parāda veidoja apsaimniekotāja negūtie līgumsoda procenti. Biedrībai kļuva zināms, ka “Namu apsaimniekošana” ir patvaļīgi piesavinājusies mums piederošos naudas līdzekļus vairāk nekā 45 000 latu apmērā, kurus līdz 2012.gada beigām bijām pārskaitījuši uz uzņēmuma kontiem ar mērķi novirzīt tos komunālo pakalpojumu sniedzējiem, taču tie netika tālāk pārskaitīti minētajiem pakalpojumu sniedzējie.Pēc tam, kad mājas iedzīvotāji solidāri negribēja segt šos parādus, SIA mums draudēja atslēgt elektrību un ūdeni.Bijām spiesti izsaukt pat policiju.

Laimīgā kārtā tikām no šiem blēžiem un šantāžistiem vaļā, taču iedzīvotāji bija spiesti segt viņu nozagto naudu.

+8
0
Atbildēt

0

Absints 04.09.2015. 16.16

Daudzi nav samaksājuši komunālos maksājumus. Parādi ir lieli. Rīgas Siltumam, pirmām kārtām. Varētu padomāt, ka tad, kad par pakalpojumu/preci nenorēķinās, pakalpojumu sniedzējam rodas problēmas. Šinī gadījumā Rīgas Siltumam varētu būt grūti iepirkt kurināmo. Bet šādu grūtību tam nav. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka nomaksātā daļa ļauj kurināmo iepirkt. Ko nozīmē, savukārt, tas? Tas nozīmē, ka apkures cenas ir uzpūstas, jo pretējā gadījumā RS būtu bankrotējis. Citiem vārdiem sakot – ja komunālās maksas maksātu visi- komunālo pakalpojumu cenas būtu mazākas. UN te nu nonākam pie secinājuma- muļķi ir tie, kas maksā. Jo dzīvokli brīvi var pārdod, no dzīvokļa ārā nevienu neliek, privatizēto namu īpašnieki no krievu laikiem mantotajiem īrniekiem maksas, lai nosegtu pašizmaksu, uzlikt nevar, īpašniekiem ir tikai pienākumi, ne tiesības. Ir pilnīgi loģiski, ka tad ,kad nevari uzturēt luksus auto, Tu to pārdod un pērc mazāku, un pašsaprotami būtu, ka tad, kad nevari apmaksāt lielu dzīvokli, tev būtu jāpārvācas uz mazāku. Tas tā nenotiek. Rīgas domes sargā nabaga īrniekus- nemaksātājus, bet iekasē paaugstinātu maksu no godīgajiem maksātājiem. Katrai daudzdzīvokļu mājai, piemēram, ir ūdens skaitītājs. Ūdens cena veidojas no uzskaitītā daudzuma proporcionāli sadalot to uz īrnieku iesniegtajiem patēriņiem. Citiem vārdiem, ja ūdeni zodz, tad par to maksu iekasē no kaimiņa. Un iekasē tik, ka pāris miljonus Rīgas Nami var mierīgi atļauties nospekulēt. Un uzturēt radinieku nodaļu.

Tiesiskā valstī dzīvojam?

+7
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu