Globalizācija un juridiskā izglītība

  • Ineta Ziemele
  • 12.08.2015.
Bijušais Jukos šefs Mihails Hodorkovskis (centrā) un viņa biznesa partneris Platons Ļebedevs drīz būs izcietuši cietumsodu par izvairīšanos no nodokļiem, taču jaunā prāvā, atzīstot viņus par vainīgiem arī krāpšanā un pašiem savas firmas apzagšanā, ieslodzījums var tikt pagarināts līdz 2017.gadam. Foto — Scanpix

Bijušais Jukos šefs Mihails Hodorkovskis (centrā) un viņa biznesa partneris Platons Ļebedevs drīz būs izcietuši cietumsodu par izvairīšanos no nodokļiem, taču jaunā prāvā, atzīstot viņus par vainīgiem arī krāpšanā un pašiem savas firmas apzagšanā, ieslodzījums var tikt pagarināts līdz 2017.gadam. Foto — Scanpix

Latvija nedrīkst atpalikt no Eiropas tiesību diskusijām

Juristu vidū jautājums par juridiskās izglītības kvalitāti un sistēmu ir bijis aktuāls un ticis apspriests kopš neatkarības atgūšanas pirmajiem gadiem, tomēr plašāku Latvijas sabiedrības uzmanību tas guva tieši šovasar sakarā ar Liepājas tiesas visiem zināmo nolēmumu. Šīs pārdomas nav par minēto nolēmumu. Latvijā ir trīspakāpju tiesu sistēma. Lieta ir tiesu sistēmā, un jāļauj tiesām darīt savu darbu. Pārdomas būs tieši par juridisko izglītību, sākot ar to šauro aspektu, kuram atsevišķi Latvijas mediji ir pievērsuši uzmanību, proti, vai topošie juristi adekvāti apgūst bērnu tiesības?

Patiesībā vajadzēja uzdot jautājumu par to, vai Latvijā pieejamajām juridiskās izglītības programmām un to īstenotājiem ir izdevies pieslēgties Eiropas un pasaules līmeņa diskursam par dažādo tiesību nozaru aktuālajiem jautājumiem, tostarp normu piemērošanas metodoloģijas novitātēm.

Jaunākajā žurnālā