Aritmētikas analfabēti, vai…?

Fakti un vēsture ”hibrīdkarā” pret Okupācijas muzeju

Hibrīdkarš pret Latvijas Okupācijas muzeju arī nav bez sava humora. Jurista Māra Burberga ASV atrodamā mājas lapā mugurkauls.lv ir aicinājums ”sakopt un saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja ēku esošajā veidolā”, jo jebkāda pārveidošana būtu ”faktu sagrozīšana un pat nācijas vēstures noliegšana”.

Tad uzreiz jāprasa par daudziem Zaigas Gailes projektiem, kuri gaumīgi un asprātīgi pārveidojuši vecas ēkas. Vai tie ir ”faktu sagrozīšana un pat nācijas vēstures noliegšana”?

Jāprasa par Zaigas Gailes biroja projektēto Jaunā Rīgas teātra pārbūvi un piebūvi. Pretstatā Latvijas Okupācijas muzeja ēkai, kurai Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) jūlijā atkārtoti piešķīra vērtējumu 7 no 10 – tātad ēka saglabājama, bet nevar pretendēt uz kultūrvēsturiska pieminekļa statusa, Jaunā Rīgas teātra Lāčplēšielas ēka ir patiešām aizsargāta. Tomēr Zaigas Gailes biroja projekts paredz to pārbūvēt, iznīcinot daļu no fasādes pagalma pusē un tur piebloķējot jaunu ēku. Līdzīgi saimniecības ēka pagalmā, kura ir atzīta kultūrvēsturiska vērtība, tiks pārbūvēta, un daļa tās fasādes tiks iznīcināta, piebloķējot to pašu jauno ēku. Kur ir petīcija glābt Jauno Rīgas teātri no ”nācijas vēstures noliegšanas”?

Humors šai visā ir tas, ka Latvijas Okupācijas muzeja ēka ir sen jau pārveidota. Grūti ticēt, ka arhitekti aizmirsuši, kā 1996. gadā, atjaunojot Melngalvju namu, tika nojaukta puse no muzeja ēkas ziemeļaustruma spārna. Lai atsvaidzinātu atmiņas, aicinu arhitektus apmeklēt Okupācijas muzeja izstādi par ēkas vēsturi un nākotni – izstāde atrodas muzeja vestibilā Latviešu strēlnieku laukumā.

Tur var redzēt, ka uzceltā muzeja ēka ir tikai ēna no oriģināli paredzētās plašās ēkas ar divstāvīgu memoriālu zāli.

Humors ir argumentā, ka, neceļot balto piebūvi un pārceļot tās funkcijas uz Stūra māju, tiks glābta Stūra māja. Lai šo pierādītu, Facebook lapā https://www.facebook.com/mugurkauls ir publicēta fotomontāža, kur Okupācijas muzeja ēka ir nolikta blakus Stūra mājai, un muzeja ēka izskatās pat lielāka.

Īstenība ir graujoši savādāka. Ja muzeja ēka patlaban, ieskaitot pagrabus, aizņem ap 1340 kvadrātmetrus, tad Stūra māja aizņem ap 8500 kvadrātmetrus. Neceļot muzeja piebūvi un pārvietojot tur paredzētās funkcijas uz Stūra māju, muzejs aizņemtu vēl atlikušo daļu no Stūra mājas pirmā stāva, un mazu daļu no pagrabstāva. Vēl pilnīgi neapdzīvots paliktu Stūra mājas 2., 3., 4., 5. un 6.stāvs – kopā ap 6000 kvadrātmetriem. Tātad nekas netiktu glābts! Tikai muzeja darbība būtu nopietni traucēta.

Vai arhitekti patiešām ir aritmētikas analfabēti, vai ļaunprātīgi noklusē šo telpu platību milzīgo atšķirību?

Cilvēktiesību jurists Māris Burbergs prasa atbalstītājiem ievadīt mājaslapā mugurkauls.lv savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un nodarbošanos, bet nebrīdina, ka mirklī, kad nospiež pogu ”Parakstīt”, visi šie dati tiek nosūtīti apstrādei ārpus Eiropas Savienības – uz firmas ”Weebly” datoriem Kalifornijā un nezin kur vēl. Pati Zaiga Gaile ”Rīta Panorāmā” 23.jūlijā atzīst, ka šie dati nav arhitektu tiešā pārraudzībā: ”Mēs nevaram reģistrēt, cik ir parakstījušies, bet tie ir vairāki simti.” Humors, analfabētisms…?

Autors ir Austrālijas laikraksta ”Latvietis” redaktors.