Ir, kur piesiet aci

Dizaina filmu festivāls Kuldīgā – Dior modes nama aizkulises un vakariņas ar svešiniekiem

Kuldīga vasarā ir skaista kā pasaka, šajā nedēļas nogalē turp var doties arī baudīt kino – pilsētā jau trešo reizi norisināsies Dizaina filmu festivāls. Šis triju dienu festivāls ir nelielas, Singapūrā bāzētas dizaina studijas «izgudrojums», kas Austrumu metropolē pirmo reizi norisinājās 2010.gadā un kopš tā laika franšīzes formātā notiek dažādās pasaules malās, tas jau «pabijis», piemēram, Berlīnē un Taivānā. Latvijā festivāla kuratori ir Kino Bizes nelielā komanda – Māris Prombergs un Laura Lizuma. Kompaktā filmu programma – šogad seši kinodarbi – tiekot veidota, atlasot filmas no singapūriešu apkopotā satura, un apaudzēta ar vietējiem notikumiem, šogad, piemēram, ar diskusijām, radošajām darbnīcām un vakariņām Kuldīgas pilsētvidē.

Zina drēbi

Lai gan «dizaina filmas» – dokumentālie kinodarbi par modi, mākslu un citām nozarēm, kur dizains spēlē būtisku lomu, – ir vairāk vērtējami to vēstījuma, nevis unikālās formas vai citu kinosasniegumu dēļ, tie tomēr ir gudri, saistoši stāsti, kas paver skatu uz citu pasauli un ļauj ielūkoties dažādos radīšanas procesos. 

Mana favorīte no šāgada programmas ir Frederika Čenga 2014.gadā veidotā lente Diors un es (Dior and I). Čengs, starp citu, modes filmu lauciņā ir rūdījies, būdams gan režisors, gan montāžists stāstiem par ekscentrisko amerikāņu Vogue redaktori Diānu Vrīlandi (savulaik festivālā Baltijas pērle izrādītā filma Citāds skatījums uz pasauli. Diāna Vrīlande) un modes dizaineru Valentīno (Valentīno: pēdējais imperators). Līdz ar to, labi zinot modes industrijas drēbi, arī stāsts par modes nama Dior jaunā mākslinieciskā vadītāja Rafa Simona ugunskristībām ir labi konstruēts. Čengs beļģu dizainera, minimālista Simona nākšanu «pie šprices» vienā no prestižākajiem franču modes namiem izmanīgi pasniedz kā neparastu notikumu, sasteigto gatavošanos pirmajai modes skatei atainojot ar detektīva cienīgu spriedzi un finālā pamatīgi sakāpinot emocijas.