Vai OIK atlaides saņems visi, kam apsolīts? 14

Foto: Ieva Lūka, LETA
Anna Rozīte

Visticamāk, reālais OIK atlaižu saņēmēju skaits nepārsniegs 10 uzņēmumus, bet sistēma tiks ieviesta ar būtisku laika nobīdi

14.jūlijā Ministru kabinets (MK) ir vienojies par atbalsta kritērijiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atlaidei, tomēr daudzi jautājumi paliek neatbildēti.

Kāpēc OIK maksājumu atlaižu mehānisms tiek ieviests?

Eiropas Savienības “20-20-20” mērķis veicina apjomīgas investīcijas enerģijas ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem. Radušās izmaksas tiek pārliktas uz patērētāju pleciem, ieviešot jaunus nodokļus un pienākumu shēmas, kas, savukārt, pasliktina ražošanas uzņēmumu konkurētspēju pasaules tirgos. To apzinoties, daudzās ES dalībvalstīs tika ieviesti atbalsta mehānismi eksportspējīgiem ražošanas uzņēmumiem. 2014.gada 28.jūnijā Eiropas Komisija (EK) apstiprināja “Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.-2020.gadam”, kas citu starpā nosaka vienotus principus visās ES dalībvalstīs par OIK atjaunojamās energoresursu komponentes (OIK AER) atlaides piešķiršanas kārtību.

Cik liela ir OIK maksājumu atlaide?

Latvijā OIK veido divas daļas – koģenerācijas komponente (16.71 EUR/MWh) un atjaunojamo energoresursu komponente ( 10.08 EUR/MWh). OIK maksājumu atlaide ir piešķirama tikai par AER daļu.

Potenciāliem OIK AER atlaižu saņēmējiem ir noteiktas prasības par patēriņa apjomu vienā pieslēguma vietā: tās ir 10 gigavatstundas (GWh) gadā. Atlaide 85% apmērā no OIK AER maksājuma tiek piešķirta par apjomu, kas pārsniedz 10 Gwh.

Prasība par patēriņa koncentrāciju vienā pieslēguma vietā būtiski samazina piešķiramās atlaides apjomu virknei lielu elektroenerģijas patērētāju Latvijā, kuru īpašumā ir vairākas ražotnes dažādos Latvijas nostūros. Jāmin arī, ka Ekonomikas ministrijas (EM) noteikumu projektā minētais “pieslēguma vieta” termins ir juridiski neprecīzs un var tikt traktēts dažādi. 

Tabulā ir attēlots piemērs ar ražošanas uzņēmumu, kas patērē elektroenerģiju (A) divās pieslēguma vietās un (B) vienā pieslēgumā vietā. Decentralizētā patēriņa gadījumā OIK atlaide ir divreiz zemāka.

Latvijā 10 lielāko rūpniecisko elektroenerģijas patērētāju vidū ir vairāki uzņēmumi, kuru ražošana ir izkliedēta un to patēriņš katrā pieslēguma vietā nesasniedz vai nedaudz pārsniedz 10 GWh/gadā slieksni. Līdzīgas problēmas var rasties arī mazākiem rūpnieciskiem patērētājiem, kas tehniski kvalificējas atlaižu saņemšanai.

Jāmin, ka EK pamatnostādnes pieļauj noteikt OIK AER atlaides apjomu 85% apmērā no uzņēmuma kopējā OIK AER maksājuma par visu patērēto elektroenerģiju un vairākas ES valstis arī izmanto maksimālās atlaides piemērošanas iespējas saviem rūpnieciskiem patērētājiem.

Grūtības kvalificēties OIK maksājumu atlaidei radīsies lielākai daļai pretendentu

Bez jau minētā pretendentam ir jāizpilda vesela virkne citu kritēriju. Uzņēmuma elektroenerģijas izmaksu intensitātei iepriekšējā kalendārajā gadā ir jāsasniedz 20% līmeni vai augstāk. Tik augsts elektroietilpības līmenis primāri ir raksturīgs uzņēmumiem, kas:

* strādā nozarēs ar zemu rentabilitāti (piem., derīgo izrakteņu ieguve un pirmapstrāde),

* darbojas krīzes skartajos tirgos ar izteiktām cenu dempinga pazīmēm,

* nav optimizējušas ražošanas izmaksas.

Savukārt uzņēmumi, kas koncentrējas uz produktu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību, rūpējas par ražošanas efektivitāti un rentabilitāti, saskarsies ar grūtībām. Tagad nav saprotams EM pamatojums tik augstam elektroietilpības līmenim, kā arī nav atrodamas atsauces EK pamatnostādnēs. Visticamāk, daudzi pretendenti būs ieinteresēti pārskatīt izdevumu pozīcijas, lai formāli sasniegtu kritērija noteikto slieksni.

Vēl viens kritērijs ir ISO 50001:2012 “”Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi” sertifikāta esamība. Kopumā šis kritērijs ir vērtējams pozitīvi, jo veicina energoefektivitātes pasākumu ieviešanu, kas veicinās energoresursus un finanšu līdzekļu ietaupījumu. Latvijā ir vairākas kompānijas, kas jau šobrīd ievieš nepieciešamos procesus, lai saņemtu sertifikātu. Tomēr, ja uzņēmums līdz šīm nav veicis ar energoefektivitātes uzlabošanu saistītas darbības, ISO sertifikācijas ieviešana ilgs vidēji 6 līdz 12 mēnešus, radīs izmaksas vairāku tūkstošu eiro apmērā, un tādējādi var aizkavēt pretendenta pieteikšanos OIK atlaidēm.

Papildus pretendentiem ir noteiktas prasības par finanšu darbības ilgtspēju – t.sk. nedrīkst būt maksātnespējas process vai tiesiskās aizsardzības process, nodokļu parādi, ir jāievēro prasības par esošā pamatkapitāla pret parakstītā kapitāla attiecību, lieliem uzņēmumiem ir arī jāizpilda noteiktas prasības par parādsaistību pret pašu kapitāla bilances vērtības attiecību un procenta seguma attiecību; kā arī virkne citu nosacījumu. Šādā veidā tiks atbalstīti tikai darbaspējīgi uzņēmumi un valsts līdzekļi netiks izsaimniekoti.

Lai gan pēc EM aplēsēm OIK AER maksājumu pretendentu skaits sasniedz 50-60 uzņēmumus, to faktiskais skaits, visticamāk, būs krietni zemāks – ap 10 pretendentiem vai mazāk. Daļa no uzņēmumiem nespēs izpildīt visus atlaižu saņemšanas kritērijus, savukārt citiem atgūto līdzekļu apjoms nespēs segt visas izmaksas, kas ir jāiegulda sagatavošanās darbos, lai pieteiktos atlaidēm.

Kad noteiktumi par OIK maksājumu atlaidi stāsies spēkā?

MK vienošanos par OIK atlaižu piešķiršanas kritērijiem sākot ar 2015.gada otro pusgadu vēl nenozīmē, ka likumprojekts visdrīzākā laikā stāsies spēkā. Patlaban EM ir jāskaņo precizētais noteikumu projekts ar Eiropas Komisiju, kurai ir jāizvērtē tā atbilstība pamatnostādnēm. EK normatīvajos aktos nav noteikts termiņš atzinuma sniegšanai, bet būtu jārēķinās ar 5-6 mēnešu periodu.

EK pamatnostādnes nosaka, ka atbalsta saņēmēju atlase ir balstīta uz objektīviem, nediskriminējošiem un pārredzamiem kritērijiem un atbalsta piešķiršana notiek tādā pašā veidā visiem konkurentiem tajā pašā nozarē, ja tie atrodas līdzīgā faktiskā situācijā. Tagad ir bažas, vai EK neuzskatīs prasības par konkrēto patēriņu līmeni vienā pieslēguma vietā un tik augsto elektroietilpības slieksni par diskriminējošiem. Tāpat EK pamatnostādnes uzsver eksportspēju kā vienu no kritērijiem OIK AER atlaižu piešķiršanai, kas Latvijā gadījumā netiek ietverts.

Lai gan OIK AER maksājuma atlaižu ieviešana ir vērtējama pozitīvi, pastāv liela iespēja, ka reālais OIK atlaižu saņēmēju skaits nepārsniegs 10 uzņēmumus, kā arī sistēma tiks ieviesta ar būtisku laika nobīdi. EM būtu jāvērtē iespēja pārskatīt kritērijus, lai netiktu diskriminēti tie, kas jau ir efektivizējuši savu darbību un decentralizējuši ražošanu, tādejādi nodrošinot darbavietas reģionos.

Autore ir SIA “Prudentia Energy Markets” valdes locekle

 

Komentāri (14)

Skaistule 23.07.2015. 09.25

Vai nevar tiesāt Kalvīti, kas pieņēma tautai izsaimnieciskus likumus un lēmumus. Tagad skaidri redzams, ka tautsaimniecība nekust ne no vietas par šiem pieņemtajiem OIK. Un arī parastiem ļaužiem tā ir nesamērojami augsta nasta. Šie OIK darbojas tikai dažu pilsoņu interesēs, nevis tautsaimniecības labā.

+7
0
Atbildēt

4

    sniega_roze > Skaistule 24.07.2015. 11.05

    Muļķības. Īstie vīri bija TP.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Econ > Skaistule 23.07.2015. 11.28

    Protams, ka tāds OIK nav vajadzīgs, bagātina dažus uz citu rēķina. Bet šie piesedzas ar Satversmi kā ar tādu grīdas lupatu, kad kāds grib ierobežot. Citādi nemaz nevar raksturot Satversmes, Latvijas svarīgākā likuma tāda veida izmantošanu. Bez maz vai jāsagaida Grieķijas situācija, kad kāds vienkārši uzrakstīs uz lapas darāmo un pateiks, ka mums Jūsu Satversme neinteresē, ieviesiet, vai ejiet prom no Eirozonas.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Elektriķa dēls > Skaistule 23.07.2015. 18.00

    Kalvīti ir jēga tiesāt tikai kopā ar viņa līdzzinātājiem un atbalstītājiem! Pirmais kas nāk prātā ir Emsis !

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Econ > Skaistule 23.07.2015. 15.51

    Latvijas OIK ir visai mazs sakars ar to OIK, ko Jūs miniet. Par TECiem – nekāds noslēpums, ka OIK ir subsīdija attiecīgu kredītu atmaksai, jo citādi dažs labs valsts uzņēmums būtu problēmās. Subsīdija, ko maksā visi, izņemot tie daži uzņēmumi, kurus izkļaus, plus, protams, subsīdija veiklajiem darboņiem, kas sev likumus uzrakstīja un piesedzas ar Satversmi. Diez cik ilgi vēl tā gatavojas pavilkt, ik pa laikam izkliedzot kaut ko par konkurētspēju.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

Econ 23.07.2015. 11.26

“Lai gan OIK AER maksājuma atlaižu ieviešana ir vērtējama pozitīvi,”

Kas tieši tur vērtējams pozitīvi? Visi citi, tajā skaitā inovatīvi mazie un vidējie uzņemumi ar nākotni apmaksās šo enerģiju rijošo milžu darbību, atraujot līdzekļus kaut vai no ieguldījumiem attīstībā, darbinieku algām utt. Apmaksā piedalīsies arī visi pārējie Latvijas iedzīvotāji.

Vai šos raksteļus apmaksā par valsts naudu? Izklausās pārlieku lepni “Prudentia Energy Markets” – Latvijā tirgus nosacīts, tikai 2 miljoni iedzīvotāju, nav nekas dzirdēts par tāda uzņēmuma “panākumiem” ārpus Latvijas valsts robežām. Kā tādas lijas, kas ap budžetu.

+6
0
Atbildēt

1

    andrejs > Econ 23.07.2015. 12.02

    Vai šos raksteļus apmaksā par valsts naudu? Izklausās pārlieku lepni “Prudentia Energy Markets” –

    ————————

    es domāju, ka noteikti. Behtera raksts pirms pāris dienām, tagad šis. IR pilda Vienotības uzdevumu spraust tautai batonus ausīs.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

sniega_roze 24.07.2015. 11.05

Ir diezgan skaidrs, ka šis ir konkrētu konsultantu izlobēts lēmumprojekts EM, kas paredz privāto un mazo elektrības patērētāju samešanos ducim lielo. Nu trakums.

Cerums, ka pietrūks gudrības un spēka izsvēpēt gan šos virzītājus, gan sodīt atbildīgos.

Ja grib lētāku elektrību, ātrāk jābūvē starpsavienojums ar Igauniju, tad nebūsim deficīta zonā.

Var arī pārstāt maksāt par davas gāzes tec t.s. uzstādīto jaudu.

+3
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu