Bēgļi un kristīgā mīlestība • IR.lv

Bēgļi un kristīgā mīlestība

64
Vācijas pilsēta Hamburga 10.jūlijā bija spiesta lemt par ārkārtas situāciju - iekārtoja telšu pilsētiņu Jenfeldes rajonā, lai uzņemtu vairāk nekā 800 bēgļu. Foto: EPA/LETA
Māris Slokenbergs

Ir liels kauns par mūsu valsts politiķiem, kas negrib palīdzēt Ziemeļāfrikas bēgļiem

Es biju viens no 30 000 bēgļiem no Latvijas un Igaunijas, kuri bēgļu laivā pāri Baltijas jūrai sasniedza Zviedrijas drošos krastus 1944.gada vasarā un rudenī, bēgot no komunistu terora.

Kad 15 cilvēki vaļējā zvejnieku laivā iebraucām Gotlandes pilsētiņā Slitē, bijām acīm redzami gaidīti. Pilsētas parkā bija saceltas lielas teltis dzīvošanai, armijas daļas gādāja par ēšanu. Pirmajās dienās mūs atutoja un dezinficēja drēbes (Bondara kunga zināšanai). Tad lēnām izvietoja pa visu Zviedriju. Daži dzīvoja nometnēs, daži bēgļi bija izvietoti ģimenēs. Nākamajā vasarā mums piešķīra divistabu dzīvokli ar nepieciešamajām mēbelēm. Mēs ar brāli un vecākiem dzīvojām vienā istabā, krusttēvs ar kundzi – otrajā. Vecāki dabūja darbu un es gāju skolā.

Zviedrijā 1944.gadā bija seši miljoni iedzīvotāju. Valsts nebija bagāta. Apmēram tāpat kā mēs Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikā. Zviedrija bija vairāk industrializējusies nekā Latvija, kas tolaik vēl bija tīra lauksaimniecības zeme. Kaut gan Zviedrija nebija iesaistīta karā, valsts iedzīvotāji varēja labi pārtikt, bet nebija arī nekādas izaugsmes.

Ar laiku mēs, šie 30 000 bēgļu, kļuvām par pilntiesīgiem valsts iedzīvotājiem. Otrajā paaudzē jau no Baltijas valstu bēgļiem nāca ministri, pilsētas galvas, uzņēmēji, skolotāji un arī es, viens no vairākiem skolu direktoriem. Kaut gan vecākajām paaudzēm bija grūtāk ar zviedru valodu, mēs, jaunie, ātri vien asimilējāmies. Tā līdz pat šai dienai esmu pateicīgs zviedru tautai, kas mani, bēgli, pieņēma un deva iespēju dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi.

Man tagad ir liels kauns par mūsu valsts politiķiem, kas negrib palīdzēt Ziemeļāfrikas bēgļiem. Kad mums vajadzēja palīdzību no citiem, tad tik grābām, bet līdzcilvēkiem, kas nonākuši lielās grūtībās, mēs atsakām. Jo, lūk, mums tak’ pašiem klājas slikti. Cik ļoti slikti mums iet, var redzēt pie tirzniecības centru autostāvvietām.

Ja Zviedrija toreiz uzņēma 30 000 bēgļu, tad mums, kas esam par divām trešdaļām mazāk, būtu jāuzņem 10 000! Bet mēs vaimanājam un uztraucamies par dažiem simtiem.

Varētu saprast vecāko paaudzi, kura uzaugusi komunismā ar savu ideoloģisko naidu pret citiem, sevišķi citu reliģiju vai ādas krāsu. Bet daļa no mūsu politiķiem taču ir mācījušies un izjūt kristīgās civilizācijas solidaritāti pret saviem līdzcilvēkiem.

Latvija šodien ir valsts ar samērā zemiem nodokļiem. Sevišķi bagātiem cilvēkiem, kam bijusi iespēja lobēt mūsu parlamentu. Varam augstāk atalgotajiem paaugstināt nodokļus un uzlabot veselības aprūpi, izglītību un, saprotams, arī uzņemt bēgļus.

Tomēr kristīgā mīlestība ir augstāka par visu.

Autors ir Rīgas Ekonomikas augstskolas pensionēts prorektors

 

Komentāri (64)

Irbe 14.07.2015. 13.11

Pirmkārt – jūs aizbēgāt, mēs palikām. Un 50 gadus, kā nu varējām, mēģinājām izdzīvot un nepazust kā tauta.

Otrkārt – Zviedrijas demogrāfiskā situācija – 81% zviedri, Latvijā -61% latvieši ( tas pēc Vikipēdijas, pieļauju, ka pēc kara zviedri varēja būt visi 95-98%)

Treškārt – jūs bēgāt uz valsti ar līdzīgu kultūru, reliģiju un vērtībām.

+22
-10
Atbildēt

0

aivarsk 14.07.2015. 17.54

Latviju 40tajos okupēja ļaunuma impērija. Kas okupē Āfriku?

Kāda bija latviešu bēgļu karstākā vēlēšanās? Protams, atgriezties mājās, pēc iespējas ātrāk! vai to var teikt par Āfrikas bēgļiem?

Latvijas latvieši un trimdas latvieši izcīnīja savas valsts brīvību, vai par to domā Āfrikāņu bēgļi, vai viņu valstis nav brīvas?

Visi, kas aģitē par migrantu uzņemšanu, aģitē par kolonismu, tie apgalvo, ka nēģerim labāk ir slaucīt ielu Frankfurtē vai Rīgā, baltā cilvēka uzraudzībā, nekā ieviest kārtību savā valstī!

+14
-4
Atbildēt

2

    andrejs > aivarsk 14.07.2015. 18.45

    Visi, kas aģitē par migrantu uzņemšanu, aģitē par kolonismu, tie apgalvo, ka nēģerim labāk ir slaucīt ielu Frankfurtē vai Rīgā

    ——————————

    daudzi no viņiem cierē uz lētu darbaspēku. Tas nu tiešām tā ir.

    Bet tos, kas negribēs strādāt, lai uztur valsts.

    +10
    -2
    Atbildēt

    0

    andrejs > aivarsk 14.07.2015. 18.43

    vai par to domā Āfrikāņu bēgļi, vai viņu valstis nav brīvas?

    ———————————

    Vai kāds vispār spēj saprast, kurš tur ir “sliktais” un kurš labais?

    +9
    -1
    Atbildēt

    0

mūsu alus 14.07.2015. 20.03

“Pētījumi liecina, ka laikā no 1971. līdz 1988. gadam vien Latvijas iedzīvotāju skaits mehāniski bija pieaudzis par vairāk nekā 200 tūkstošiem cilvēku, gandrīz divas reizes pārsniedzot iedzīvotāju dabisko pieaugumu.”

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/205604-migracijas_un_rusifikacijas_ena

Nez vai ierosinājums mērīties krāniņiem ar Zviedriju, būs prāta darbs.

+11
-1
Atbildēt

3

    gkn > mūsu alus 15.07.2015. 17.14

    Lai nu ko, bet par “gribēšanas” trūkumu nevar sūdzēties. Cerams, “es gribu” un “mums pienākas” ar laiku tomēr tiks aizstāts ar līdzcietību un spēju upurēt daļu no savas labklājības un komforta, lai palīdzētu citiem.

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    Bet > mūsu alus 15.07.2015. 13.39

    Tieši tā, jo Zviedrija nav bijusi okupēta , kā Latvija savulaik. Tāpat Zviedrijai pāri negāja neviens no abu pušu agresoriem. Kā tur bija ar Zviedriju arī 1. pasaules karā, kā tas notika ar Latviju!

    Mēs arī gribam dzīvot kā zviedri un tad dalīties ar labumiem, kuru mums nav un nav salīdzināmi.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    aivarsk > mūsu alus 15.07.2015. 14.54

    Zviedrija smuki uzvārījās uz abiem kariem, ielika pamatu “labklājības valstij”!

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu