EP komisārs Muižnieks kritizē Eiropas valstu bēgļu politiku

Eiropas valstu reakcija patvēruma meklētāju jautājuma risināšanā bijusi vienkārši apkaunojoša

Eiropas valstis, kur kopumā dzīvo vairāk nekā 740 miljoni iedzīvotāju un kuras ir vienas no bagātākajām un stabilākajām pasaulē, „zaudējušas jebkuru mēra izjūtu”, radot iespaidu, ka tās apdraud ap 600 000 bēgļu, kas gada laikā tajās meklē patvērumu. Tā par patlaban aktuālo bēgļu kvotu jautājumu Eiropas Savienībā izteicies Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks.

Rakstā, kas publicēts „The New York Times”, Muižnieks norāda, ka Eiropas Savienībai ir jāsāk sakārtot sava likumdošana, lai varētu uzņemt lielāku skaitu bēgļu. Atvieglojot vīzu politiku un noteikumus, kas ļauj apvienoties ģimenēm, varētu samazināties to migrantu skaits, kuri uzņemas risku doties bīstamā ceļā uz Eiropu. Tas arī, pēc Muižnieka domām, atņems iespēju pelnīt cilvēku kontrabandistiem, kuru bagātību tikai vairo bargi imigrācijas noteikumi.

Muižnieks norāda, ka Sīrijas krīze ir laba ilustrācija tam, kā Eiropas valstis nevēlas uzņemties pienākumus dot patvērumu un aizsargāt bēgļus. Kamēr Turcija ir devusi patvērumu gandrīz diviem miljoniem pārvietoto personu no Sīrijas, Eiropas valstis nesteidzas uzņemt vairākus simtus Sīrijas bēgļu. Ja neskaita Armēniju, Vāciju, Zviedriju, pārējo 43 Eiropas valstu reakcija bijusi vienkārši apkaunojoša, uzskata komisārs.

Muižnieks norāda, ka vispirms ir nepieciešams iedarbināt Eiropas misiju „Mare Nostrum”, lai īstenotu plašas migrantu glābšanas operācijas Vidusjūrā. Kā otru soli viņš norāda, ka Eiropas valstīm ir atvērtāk jāuztver ANO bēgļu lietu un ANO augstā komisāra bēgļu lietās ierosinājumi, lai uzņemtu tos cilvēkus, kuri bēg no apspiešanas un vardarbības draudiem savā valstī, un kuriem ir nepieciešama aizsardzība.

ES arī jāīsteno sadarbības politika ar valstīm, no kurām nāk lielākās bēgļu plūsmas, lai palīdzētu novērst migrācijas cēloņus. Turklāt, kad tiek parakstītas šādas vienošanās ar šīm valstīm, ES jānodrošina, lai partnervalstīs tiek ievērotas cilvēktiesības.

Tomēr viens no aktuālākajiem uzdevumiem, pēc Muižnieka domām, ir patvēruma piešķiršana bēgļiem. Tā vietā, lai baidītos no šā jautājuma risinājuma, politiskajiem līderiem bēgļu jautājums jāizskata no principiālām tolerances un solidaritātes pozīcijām. „Mēs no tām nevaram vairs atteikties,” raksta Muižnieks.

Muižnieks arī norāda, ka migrācijas pārvaldība nav viegls uzdevums, taču Eiropa nedrīkst to izmantot, lai attaisnotu nekā nedarīšanu to cilvēku labā, kuri bēg no kara un vajāšanām. „Tā ir principa lieta, kas nosaka mūsu identitāti, ko mēs nedrīkstam nodot,” uzskata Muižnieks.

Vienlaikus rakstā komisārs kritizē konkrētas Eiropas valstis par to rīcību. Viņš norāda, ka imigrācija ir kļuvis tik liels strīda jautājums, ka grauj Eiropas vienotību un tās solidaritātes atliekas.

Šādu regresu komisārs vērojis vairākās valstīs. Spāniju viņš kritizē par nesen pieņemtajiem likumgrozījumiem, kas dod atļauju robežsardzei atgriezt atpakaļ migrantus no Marokas uz Spānijas teritorijām Ziemeļāfrikā.

Savukārt Ungārijas valdība izpelnījusies kritiku par rasistiskas pret migrantiem vērstas plakātu kampaņas organizēšanu, vairojot aizspriedumus, ka bēgļi atņems vietējiem iedzīvotājiem darba vietas. Muižnieks par nepieņemamu uzskata arī Ungārijas valdības apņemšanos celt žogu uz robežas ar Serbiju, lai novērsu migrantu iekļūšanu valstī. „Tas līdzinās tam, ko Bulgārija ir jau izdarījusi ar Turcijas robežu,” raksta Muižnieks.

Francijai hroniski pietrūkst līdzekļu, lai finansētu patvēruma meklētāju uzņemšanu, tāpēc daudzi cilvēki dzīvo uz ielas. Savukārt Austrijas valdība vienkārši ir pārtraukusi izskatīt patvēruma meklētāju iesniegumus, lai it kā piespiestu arī citas Eiropas valstis uzņemt savu daļu imigrantu. Tāpat Dānijā balsi pacēluši tie politiskie spēki, kuri ir par migrācijas kontroles pastiprināšanu.