Tie ir konkurētspēja, produktivitāte un darbaspēka kvalitāte
Produktivitātes un darba ražīguma kāpināšana – šie atslēgas vārdi izskanēja 11.jūnijā Latvijas Bankā rīkotajā diskusijā “Vai Latvijas tautsaimniecība ir sasniegusi griestus?” par ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanu, kurā piedalījās ekonomikas eksperti, uzņēmēju organizāciju un valdības pārstāvji (šeit pilns video un prezentācijas).
Kāpēc Latvijas Banka aktualizēja šo jautājumu un rīkoja diskusiju? Turpinot kā līdz šim un neko nedarot, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps būs nevis pēckrīzes laikā sasniegtie 4-5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet būs jāsamierinās ar 2-3% no IKP. Līdz ar to attīstītāko Rietumeiropas valstu dzīves līmeņa sasniegšana vēl daudzas paaudzes paliks neaizsniedzams sapnis.
Latvijas ekonomikas izaugsme pēdējos 10 gados, neskatoties uz dziļo krīzi, bija vidēji straujāka nekā citām Eiropas valstīm. Tomēr Portugāles un citu valstu piemēri rāda, ka straujāka izaugsme nekā vidējais attīstības ātrums nav garantēta nevienai valstij, pat ja tās vidējais ienākumu līmenis ir salīdzinoši zems. Ieslīgstot pašapmierinātībā, pastāv risks iekļūt vidēju ienākumu slazdā.
Latvijas zemo vidējo ienākumu līmeni nosaka darba ražīguma līmenis, kas nozīmē, ka nepieciešams paaugstināt produktivitāti. To var panākt, modernizējot ražošanas tehnoloģijas, radot vairāk inovatīvus un unikālus produktus ar mērķi pārdot tos dārgāk, vai pārskatot to preču un pakalpojumu klāstu, ar kuriem šobrīd konkurējam globālajos eksports tirgos.
Tomēr, lai kādu ceļu turpmāk mēs izvēlētos, šīs pārmaiņas nenotiks automātiski. Ir nepieciešama konkrēta un apzināta valsts stratēģija un politika, kas mērķēta šo pārmaiņu nodrošināšanai un atbalstam. Nepieciešams valsts atbalsts, kas būtu jākoncentrē uz perspektīviem uzņēmumiem. Pašlaik valsts atbalsta politika ir mērķēta uz visu atbalstīšanu, kā rezultātā ekonomikā saglabājam pašreizējo situāciju, nevis cenšamies to uzlabot. Turklāt, lai pozitīvās pārmaiņas ekonomikas struktūrā būtu noturīgas, absolūti kritisks ir jautājums par Latvijā pieejamā darba spēka kvalitāti, kas ir cieši saistīta ar vispārējo izglītības sistēmas kvalitāti valstī.
Te – galvenie 11.jūnija diskusijas secinājumi.
Pirmkārt, augstas pievienotās vērtības ražotāju, pakalpojumu sniedzēju pieaugums ir priekšnoteikums algu pieaugumam tautsaimniecībā. Tomēr šis nav un nebūs automātisks process, bet gan valstī īstenotās ekonomiskās politikas loģisks rezultāts, kas, ļoti iespējams, no politikas veidotājiem prasīs veikt arī īstermiņā nepopulārus, tomēr ilgtermiņā valsts attīstībai nepieciešamus soļus.
Otrkārt, produktivitātes kāpināšana, kas aptver ne tikai ražojošās nozares, bet visus tautsaimniecības sektorus, tai skaitā valsts pakalpojumus, ir obligāts ilgtspējīgas izaugsmes priekšnoteikums. Tādējādi tam nepieciešama valsts stratēģija un augsta līmeņa līderība, organizatoriska struktūra, kas apzina produktivitātes problēmas un formulē, virza pārmaiņas. Iespējams virzītājspēks ir jaunievēlētā Valsts prezidenta atjaunot iecerētā Stratēģiskās analīzes komisija, kas būtu vērsta uz nozīmīgu reformu izstrādi un virzīšanu. Šajā darbā jāparedz Ministru prezidenta un iesaistāmo ministriju atbildība.
Treškārt, skaidra un ilgi apzināta Latvijas problēma ir vājā izglītības un pētniecības sazobe ar uzņēmējdarbību un valsts attīstību. Nepieciešama skaidra stratēģija un taktika ar izmērāmiem mērķiem izglītībā un pētniecībā. Šis darbs, viena no izglītības reformas sastāvdaļām, būtu nosakāma par vienu no valdības, tai skaitā Izglītības un zinātnes un Ekonomikas ministriju prioritātēm, ar uzņēmēju organizācijām kā aktīvu tā virzītājspēku.
Latvijas Banka ir gatava turpināt uzturēt diskusiju par Latvijas ilgtspējīgas attīstības izaicinājumiem un šķēršļiem.
Autors ir Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs
Komentāri (29)
Arturs Pērkons 29.06.2015. 09.23
Tas viss reiz bijis – psrs sabrukšanas sākuma stadijā visdažādākie padomnieki ražoja un mediji tiražēja saukļus, citu par citiem skanīgākus.
Burvīgākais bija – ekonomikai jābūt ekonomiskai.
Valsts pārvaldē pēc būtības lielas izmaiņas nav notikušas – tāpat ir ļoti liels tas ierēdņu skaits, kas atsēž no zvana līdz zvanam, neinteresējoties par valsts attīstības veicināšanu, taču jebkurā brīdī noskaitīs n-tos likumu pantus, kāpēc kāds no malas nācis ierosinājums šeit un tagad nav iespējams, nav aktuāls, nav paredzēts, utt., kas zemnieku valodā nozīmē – nebāzies virsū, tev neviens neprasa padomu.
Zivs pūst no galvas; arī tagad tas notiek.
7
Ēriks > Arturs Pērkons 29.06.2015. 10.11
Nez vai tā ir visa taisnība.Ja latvietim uzskatāmi parāda,kāds tad tas labums ir…
0
edge_indran > Arturs Pērkons 29.06.2015. 11.55
——–Arturs Pērkons:”(..)Valsts pārvaldē pēc būtības lielas izmaiņas nav notikušas – ….”
==============================================================================
Demokrātijā jau ar nelielām pārmaiņām pietiek – ja birokrāti-eirokrāti var savās iestādēs brīvi sev aldziņu noteikt:
“Rimšēviča alga pēdējo divu gadu laikā paklusām pieaugusi par vairāk nekā ceturtdaļu – 30 tūkstošiem eiro (..) pieaugusi par 28% un gandrīz sasniegusi 140 tūkstošus eiro gadā. (Pietiek.com, 16.06.2015.)
http://www.nozare.info/wp-content/uploads/2010/05/rim.jpg
0
Ēriks > Arturs Pērkons 29.06.2015. 11.01
Un tad jau vēl pārliecinātājiem jāiemācās savu ideju uzskatāmi parādīt..jā,štelle sarežģīta.Ar -mēs esam ellīgi efektīvi gudri un izglītoti,dodiet šurp naudu-vien nepietiek.
0
v_rostins > Arturs Pērkons 29.06.2015. 11.02
klusais
Pievienojos Arturam – problēmas sākas kabinetos un tur sēdošo galvās .
————–
Ko darīt, kad kremļa polittehnologi ir labi pastrādājuši, lai Latvijā pie varas nenonāktu latviešu valstsvīri, bet gan tādi mēsli, kā Godmanis, Birkavs, Šķēle, Bērziņš, Krištopāns, Gailis, Kalvītis, Dombrovskis un Straujuma, kuri izvazā latviešu valsti un izdzen latviešus trimdā?
0
klusais > Arturs Pērkons 29.06.2015. 10.31
Ēriks – vēl jau vajag , lai tas latvietis cenšas iedziļināties par ko ir runa …
0
klusais > Arturs Pērkons 29.06.2015. 09.55
Pievienojos Arturam – problēmas sākas kabinetos un tur sēdošo galvās . Kamēr nebūs normāla likumu izstrādes gaita – kompetenti klerki, minimizēts lobisms , ambīciju atmešana , tikmēr nekas uz priekšu normāli nekustēsies.
Kā to panākt … nezinu … diemžēl.
Pārējās vadlīniju saukšanas un ģenerēšanas ir vienkārši darbības imitācija, jo nav radīta bāze ,kas to visu ļautu realizēt. Latvijai vajag mazāku , bet efektīvāku pārvaldības modeli . Vienīgi atkal vecais stāsts , ka latviešiem patīk skaitīt naudu citu maciņā un tā ir problēma akceptēt pašu faktu , ka valsts pārvaldē kāds spēj pelnīt daudz … aizmirstot , ka viņš var arī dot daudz , tapēc labāk plānā galdiņa urbēji , kuri nesaņem neko īpaši un arī nedara neko īpašu …
0
ierados > Arturs Pērkons 29.06.2015. 09.38
” ļoti liels tas ierēdņu skaits, kas atsēž no zvana līdz zvanam…”
Ja būtu… Lieta tā, ka viņi vis nesēž, bet imitē rosīšanos un tērē naudas kaudzes kliedzot, ka darbojas vispārības labā.
0
Neticis 29.06.2015. 12.08
“Ilgtspējīga izaugsme” ir tikpat bezjēdzīgs vārdu salikums kā “mūžīgs mirklis”. Viss kas aug, agri vai vēlu ir spiests apstāties. Ilgtspējīga varētu būt pastāvēšana, bet, raugoties uz ekoloģiskajām, sociālajām, politiskajām un ekonomiskajām problēmām visā pasaulē, varam tikai cerēt, ka tās atrisināsim, nevis uz to paļauties.
1
edge_indran > Neticis 29.06.2015. 12.31
———-
Pēc četriem gadiem Vjačeslavs Dombrovskis pamet politiku ar skaudru secinājumu: «bieži vien nav bezspēcīgākas būtnes kā ministrs» (..)
Viņš ir mainījies. No jauna, daudzsološa politiķa ar ASV Klārka Universitātē iegūtu doktora grādu kabatā pārvērties par pelēku, dzīves nogurdinātu vīru,..
http://www.irir.lv/2015/5/6/jasak-domat-ar-savu-galvu
==============================================================================
Ar “cerību” bārstīšanu un “bezjēgu” arī var labi nopelnīt – un pat savu humora izjūtu nezaudēt:
“Abstrahējoties no Roberta Ķīļa vadītās komandas garadarba “Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam”, kas ir labākais mūsdienu Latvijas ierēdniecības konceptuālās prozas paraugs, mēs ikdienā būsim pamanījuši, ka valdības prioritāte ir vien rūpes par Eiropas Savienības norādījumu un regulu savlaicīgu izpildi……”
http://gatis.kokins.com/
0
Econ 30.06.2015. 11.03
…jeb, citiem vārdiem sakot, mēs nezinām, ko darīt, bet, runājot gudriem vārdiem, pēc iespējas bieži piesaucot produktivitāte un reformas, izklausāmies gudri.
Vai raksta autors tiešām domā, ka ir produktīvāks un labāks par Latvijas ražojošo uzņēmumu darbiniekiem, atstāstot šīs frāzes, apšaubu. Tāpat kā apšaubu, ka pie pašreizējās Eirozonas uz Vācijas konkurētspējas palielināšanu vērstās deflacionārās politikas vispār ir iespējami būtiski produktivitātes pieaugumi.
Bija kustība, kas saucās – visi bezdarbnieki slinki, tādēļ tik augsts bezdarbs, tagad nākamā – visi Latvijas uzņēmumi – ne īpaši gudri un nespējīgi – tādēļ tik zems IKP pieaugums. Kaut kā ticamības moments zudis, tas neatgriezīsies tikai gudru vārdu virknējumu dēļ.
2
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@v_rostins > Econ 30.06.2015. 12.13
Econ
Bija kustība, kas saucās – visi bezdarbnieki slinki, tādēļ tik augsts bezdarbs
———–
Turcijā “bezdarbnieki” savāc salmus, kukurūzas un saulespuķu stiebrus elektrostacijām, Latvijā tie sauļo piebaroto punci Vecāķos un Bolderājā, reizēm aiz garlaicības “pastrādā” simtslatniekos.
0
Econ > Econ 30.06.2015. 19.35
No bezdarba nav pasargāts neviens. Es ieteiktu Jums jau laikus trenēt “ar lāpstu stādīt ziemā kartupeļus” prasmi, ko te dažam labam reiz viens klasiķis ieteica. Viss pārējais – kuru interesē, kā teikt jāsaka – gribiet būt Eirozonā, uzvedieties civilizēti, nevis kā barbari kleptokrātiskā oligarhijā, kur pilsoņa balss neko nenozīme, visu izšķir tas, kam pieder vai kas sazadzies naudu. UK kā novietne “veiksmes stāsta” bezdarbniekiem – neslikta stratēģija. Jābrīnās, ka sevi tik augstu vērtējiet, diez par kādiem nopelniem.
0