Pauliņš: Atlaižot NEPLP, likumdevējs destabilizēs sabiedriskā medija pārraudzību

Politiķi neierodas uz tikšanos ar mediju pārstāvjiem

Ja padome tiek atlaista, likumdevējs diezgan formālā veidā destabilizētu sabiedriskā medija pārraudzības modeli, neko nepiedāvājot vietā, sestdien Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) rīkotajā diskusijā par iespējamo Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) valdes locekļu atlaišanu teica Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš.

Viņš arī piebilda, ka Valsts kontroles ziņojumā netiek runāts par izšķērdētiem līdzekļiem sabiedriskajos medijos.

Savukārt Latvijas Televīzijas (LTV) pārstāve Rita Ruduša diskusijā uzsvēra sabiedriskā medija neatkarības principa būtiskumu. “Ir redakcionālās neatkarības princips, kurš ir neapšaubāms un sargājams, par ko ir šķietami vienots viedoklis, bet pēc iesniegtā pieprasījuma gan tā nešķiet. Mums ir jāatskaitās saviem darba devējiem, nodokļu maksātājiem. Līdzās redakcionālajai neatkarībai jābūt arī neatkarībai attiecībā uz to, kā izvēlamies savu saturu. Runas par naudas izšķērdēšanu ir liekas. Nauda nekur nav pazudusi un ir Valsts kasē.”

Ruduša pieminēja arī izpratnes trūkumu par dažādiem jautājumiem attiecībā uz sabiedriskā medija darbību. “Šis [deputātu] pieprasījums liecina par izpratnes trūkumu gan lielos vilcienos par sabiedriskā medija nozīmi pieaugošā demokrātijā, gan par sabiedriskā medija neatkarību, gan par to, ko Saeima drīkst vai nedrīkst darīt. Ja ir pārkāpumi, tos vajag izmeklēt, un mēs esam par to. Pārkāpumus nav iespējams izmeklēt tik īsā laikā. Balsojums par šo pieprasījumu Saeimā notiks 8.jūlijā, un kopš pieprasījuma iesniegšanas brīža tas nav pietiekams laiks, lai izvērtētu iespējamos pārkāpumus,” sacīja Ruduša.

LŽA vadītāja Sanita Jemberga norādīja, ka “pieprasījums atbrīvot NEPLP ir iesniegts 15.jūnijā. Kopš šī datuma nekas nav mainījies, bet tiek ģenerēti nepatiesi apgalvojumi gan par LŽA motīviem, gan sabiedriskajiem medijiem par nevēlēšanos runāt par savām finansēm. Mēs iebilstam pret to, ka situāciju nevērtē, bet iesniedz pieprasījumu atbrīvot no NEPLP amata tās locekļus”, ziņo LETA.

Uz tikšanos bija aicināti arī Saeimas deputāti, kas bija iesnieguši pieprasījumu atbrīvot NEPLP locekļus, bet neviens no viņiem neieradās, izmantojot dažādus aizbildinājumus.

Savukārt, runājot par pārmetumiem saistībā ar frekvences piešķiršanu “Radio Skonto plus”, NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants skaidroja: “Šī radiostacija ir pazīstama kā “Radio Skonto” un ir gatava sākt darbību arī krievu valodā, kas piedāvātu veidot alternatīvu saturu krievu valodā. Kāpēc lai mēs to nepiešķirtu, ja tas atbilst mūsu nozares stratēģijai? Ja nozares stratēģijai ir pieņemts atbilstošs lēmums un nav pārkāpts likums, par ko mēs runājam? Tas ir tiešais regulatora darbs – piešķirt šādas apraides. Mēs nevaram politiskas argumentācijas dēļ nepiešķirt apraides atļauju, ja tas ir noticis likumā paredzētajā kārtībā.”

Dimants par pārmetumiem NEPLP saistībā ar Latvijas Radio 5 lietoto leksiku uzdeva jautājumu: “Vai tiešām Saeimai tagad ir jānodarbojas ar viena raidījuma neatbilstību? Tas ir jāizskata NEPLP, jo tas ir mūsu tiešais pienākums.”

Kā viens no pārmetumiem pieprasījumā no amata atbrīvot NEPLP locekļus tika izteikts arī tas, ka dažādu lēmumu dēļ locekļi ir zaudējuši savu reputāciju. “Es gribētu zināt, kādā veidā es esmu zaudējis savu reputāciju. Es visiem parakstītājiem labprāt paskatītos acīs un pajautātu, kā es esmu zaudējis savu reputāciju. Neviens man nav neko prasījis, nav pat mēģinājis kontaktēties ar mani,” sacīja NEPLP valdes loceklis Ivars Zviedris.

Kā ziņots, “Vienotības”, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un partijas “No sirds Latvijai” līderi ir parakstījuši iesniegumu Saeimas Prezidijam par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu atlaišanu.

Iesniegumu iniciējusi LRA, bet cita starpā to parakstījuši vairāku partiju līderi – Solvita Āboltiņa (V), Augusts Brigmanis (ZZS), Dainis Liepiņš (LRA) un Inguna Sudraba (NSL).

Iesniedzēji kritizē, ka NEPLP pieņēma lēmumu attiecībā uz “Radio Skonto plus” programmas apstiprināšanu, padarot to par krievu valodā raidošu radiostaciju. Tādējādi NEPLP esot mazinājis Saeimas deputātu uzticību padomes locekļu kompetencei un spējai pieņemt situācijai atbilstošus lēmumus.

Politiķi arī atsaucas uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumā secināto, ka NEPLP nav efektīvi rīkojusies ar finanšu līdzekļiem gandrīz divu miljonu eiro apmērā. Tāpat ziņojumā secināts, ka NEPLP ir vāja kontroles sistēma pār amatpersonu un darbinieku komandējumiem un darba braucieniem, kā arī konstatētas citas nepilnības.

Attiecīgajā ziņojumā secinātais rada pamatotas šaubas par NEPLP locekļu kompetenci un spēju efektīvi rīkoties ar tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, kā arī spēju kontrolēt finanšu līdzekļu izlietošanu, teikts politiķu ierosinājumā.

Politiķi arī uzskata, ka NEPLP neveic nekādas normatīvajos aktos paredzētās darbības, lai sodītu Latvijas Radio 5 jeb “Pieci.lv” par tā raidījumā lietoto necenzēto leksiku.

Tiek pausta arī nostāja, ka pašreizējie NEPLP locekļi Dimants, Aija Dulevska, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris neatbilst likumā noteiktajai prasībai par labu reputāciju, tāpēc tas viņiem liedz turpināt šo amatu ieņemšanu.

Jau ziņots, ka neefektīvi iztērēts 1,8 miljoni eiro no valsts pasūtījuma naudas gadā – to atklāj Valsts kontroles auditētais pagājušā gada NEPLP darbības pārskats.