Apkopojums par “digitālgeitu” – lietu, kurā līdz spriedumam tiesa nonāca pēc septiņiem gadiem
Šoks! Ar šādām apsūdzēto emocijām beidzās slavenās «digitālgeitas» krimināllietas 254.tiesas sēde15.maijā, kad pēc septiņu gadu procesa tika paziņots pirmās instances tiesas spriedums. Lai gan neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzina un visus šos gadus tiesībsargu izmeklēto afēru sauca vienkārši par biznesu, tiesa bija citās domās – konstatēja liela mēroga krāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un amatpersonu pārkāpumus, par kuriem septiņiem apsūdzētajiem piespriesti reāli cietumsodi, bet seši saņēma tikai naudas sodus. Šo spriedumu vēl varēs pārsūdzēt, kad tā pilno versiju tiesa pabeigs rakstīt, visticamāk, vasaras beigās.
Tiesa jau spriedumā pati atzinusi, ka lieta skatīta pārāk ilgi, tāpēc sodi mīkstāki. «Trešdaļa lietā esošo materiālu un liecinieku, manuprāt, nebija jāpārbuda,» pēc sprieduma pasludināšanas komentēja tiesnesis Juris Stukāns, ilgos izskatīšanas iemeslus noveļot uz prokuroriem.
Apsūdzētie tiesas sēdē “spēlējas” ar digitālajām ierīcēm. Foto: Kaspars Krafts, F64
Vēsture
Desmitiem miljonu vērtā digitālās televīzijas ieviešana Latvijā aizsākās 2000.gadā, Andra Šķēles valdības laikā, taču šī projekta krāpnieciskais raksturs nāca gaismā trīs gadus vēlāk, kad pie valdības stūres bija Einars Repše. Krimināllietā redzams, ka digitalizācija no sākta gala bija veidota kā vietējo darboņu peļņas ideja, kas sabiedrībai tika pasniegta kā respektablu ārvalstu speciālistu piesaiste. Satiksmes ministrijai pakļautais Latvijas Valsts Radio un televīzijas centrs savā paspārnē izveidoja uzņēmumu Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC), kam uzticēja modernās digitālās TV tehnoloģijas ieviešanu Latvijā. To bija paredzēts finansēt no mobilā operatora LMT dividendēm, tāpēc valstij piederošie 23% LMT daļu nonāca DLRTC īpašumā un vēlāk pat notika mēģinājums tos ieķīlāt. Lai īstenotu digitalizāciju, DLRTC ar valsts pilnvarnieku svētību noslēdza līgumu ar britu kompāniju Kempmayer Media Limited.
Pretēji amatpersonu stāstītajam šai firmai nebija nekādas pieredzes digitālo projektu ieviešanā – tā bija «pastkastītes firma», kas vajadzīgo tehniku pirka no citiem piegādātājiem un, pēc prokuratūras domām, tika izmantota valsts naudas izkrāpšanai. Vēlāk arī Stokholmas šķīrējtiesa atzina DLRTC un Kempmayer līgumu par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža.
ATZĪTI PAR VAINĪGIEM
Andrejs Ēķis. Foto: Edijs Pālens, LETA
Andrejs Ēķis. Bijušais LNT šefs. Ēķi prokuratūra uzskata par digitalizācijas idejas autoru, viņš par to izstāstījis premjera Andra Šķēles pārstāvim Jurģim Liepniekam, aicinot projektā iesaistīt Šķēli, kura krimināli sodāma dalība digitālgeitā nav konstatēta.
Tiesas spriedums: atzīts par vainīgu krāpšanā lielā apmērā un organizētā grupā. Naudas sods 43 200 eiro.
Jurģis Liepnieks. Foto: Edijs Pālens, LETA
Jurģis Liepnieks. Kādreizējais Andra Šķēles runasvīrs, uzskatīts par vienu no afēras organizatoriem. Vēlāk publiski atklāja, ka Kempmayer dibinājis Ēķis, ar ārzonu firmu starpniecību projektam piesaistot Šķēli, un sniedza izmeklēšanai liecības par patiesajiem labuma guvējiem.
Tiesas spriedums: atzīts par līdzdalībnieku liela apmēra krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Attaisnots apsūdzībā par pilnvaru ļaunprātīgu pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā. Naudas sods 72 000 eiro. Jāatmaksā valstij noziedzīgā ceļā iegūtie 184 106 eiro (viņa firmas Sofists ienākumi no Kempmayer par it kā mediju monitoringu u.c.)
Guntars Spunde. Bijušais Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) ģenerāldirektors. Latvijas Valsts Radio un televīzijas centra meitasuzņēmums DLRTC veica lielu summu pārskaitījumus Kempmayer, pamatojoties uz noslēgto 53,5 miljonu dolāru vērto digitalizācijas līgumu.
Tiesas spriedums: atzīts par vainīgu krāpšanā lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā un pārsniegšanā un līdzdalību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Sods – brīvības atņemšana uz vienu gadu un naudas sods 28 800 eiro.
Valdis Purvinskis. Bijušais DLRTC konsultants. Digitalizācijas ieviesēji apgalvoja, ka Kempmayer ieteikusi britu sabiedriskās raidorganizācijas meitasfirma BBC Technology Limited, taču izmeklēšana atklāja – Spunde un Purvinskis ir apkrāpuši uzņēmumu, liekot tam atsaukties uz Kempmayer kā digitālās TV projekta ieviesēju.
Tiesas spriedums: atzīts par līdzdalībnieku liela apmēra krāpšanā, sods – 18 000 eiro.
Jānis Loze (no kreisās) un attaisnotais Juris Ulmanis. Foto: Edijs Pālens, LETA
Jānis Loze. Advokāts. Lozes birojā 2002.gadā notika sapulce, kurā piedalījās Liepnieks, Bandēns, Kokins, Kvēps un Krongorns, nolemjot Latvijā dibināt Kempmayer meitasfirmu. Prokuratūra uzskata, ka advokāts piedalījies vairāk nekā 50 miljonu vērtā digitalizācijas līguma noslēgšanā un sastādīšanā.
Tiesas spriedums: atzīts par līdzdalībnieku liela apmēra krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Cietumsods uz diviem gadiem un naudas sods 36 000 eiro apmērā.
Harijs Krongorns. Foto: Edijs Pālens, LETA
Harijs Krongorns. Finanšu konsultants Andra Šķēles ģimenes firmā Uzņēmumu vadība un konsultācijas. Prokuratūra uzskata Krongornu par vienu no afēras organizatoriem un arī labuma guvēju Maltā reģistrētajā firmā Digital International Limited, pie kuras galu galā (caur Kempmayer Media Limited un tās meitasfirmu Kempmayer Media Latvia, kam bija noslēgti fiktīvi līgumi ar Maltas ārzonas uzņēmumu) nonāca DLRTC pārskaitītā nauda par digitālās TV tehnikas iegādi. 2003.gadā vairāk nekā trīs miljoni ASV dolāru tika arestēti.
Tiesas spriedums: atzīts par vainīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, attaisnots par līdzdalību liela apmēra krāpšanā. Cietumsods uz trim gadiem.
Uldis Kokins. Nodokļu konsultants. Prokuratūra uzsata, ka viņš kopā ar Lozi un Krongornu organizēja visu fiktīvo līgumu procesu.
Tiesas spriedums: atzīts par līdzdalībnieku liela apmēra krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Cietumsods uz diviem gadiem un naudas sods 18 000 eiro apmērā.
Jānis Svārpstons. Foto: Edijs Pālens, LETA
Jānis Svārpstons. Bijušais Kempmayer valdes loceklis, finanšu direktors. Parakstīja fiktīvos līgumus ar Maltas ārzonas firmu, izsniedza rēķinus DLRTC – saskaņā ar līgumu Kempmayer tika pārskaitīti 4 056 744 lati, kurus prokuratūra uzskatīja par DLRTC nodarīto zaudējumu.
Tiesas spriedums: atzīts par līdzdalībnieku liela apmēra krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, attaisnots apsūdzībā par pilnvaru pārsniegšanu. Cietumsods uz trim gadiem un 25 200 eiro naudas sods.
Andrejs Zabeckis. Kempmayer valdes loceklis, iecelts pēc Ēķa ierosmes. Kopā ar Liepnieku bija iecelts par patiesā labuma guvēju ārzonas firmā.
Tiesas spriedums: atzīts par vainīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, attaisnots krāpšanas un pilnvaru pārsniegšanas apsūdzībās. Cietumsods uz trim gadiem, jāsamaksā valstij noziedzīgi iegūtā nauda – 16 470 eiro.
Jānis Zips. Foto: Edijs Pālens, LETA
Jānis Zips. Kempmayer valdes loceklis, nomaina amatā Zabecki. Līdz ar citiem valdes locekļiem parakstīja fiktīvos līgumus.
Tiesas spriedums: atzīts par līdzdalībnieku liela apmēra krāpšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, attaisnots apsūdzībā par pilnvaru pārsniegšanu. Cietumsods uz diviem gadiem un naudas sods 25 200 eiro.
Ojārs Rubenis. Foto: Edijs Pālens, LETA
Ojārs Rubenis. Bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valsts pilnvarnieks. Akceptēja DLRTC noslēgto vairāk nekā 53,5 dolāru vērto līgumu ar Kempmayer par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā.
Tiesas spriedums: atzīts par vainīgu valsts amatpersonas bezdarbībā ar mantkārīgu nolūku. Sods – 18 000 eiro.
Didzis Jonovs. Bijušais LVRTC pilnvarnieks. Akceptēja DLRTC līgumu ar Kempmayer. Tiesas spriedums: atzīts par vainīgu valsts amatpersonas bezdarbībā ar mantkārīgu nolūku. Sods – 18 000 eiro.
Adrians Ļubļins. Bijušais LVRTC pilnvarnieks. Akceptēja DLRTC līgumu ar Kempmayer. Tiesas spriedums: atzīts par vainīgu valsts amatpersonas bezdarbībā ar mantkārīgu nolūku. Sods – 18 000 eiro.
ATTAISNOTIE
Gints Bandēns. Uzņēmuma Interbaltija AG padomes priekšsēdētājs. Prokuratūra uzskatīja, ka ideja par digitālās TV ieviešanu radusies Andrejam Ēķim un juristam Gintam Bandēnam, kuru saistīja ar bijušo premjeru Vili Krištopanu. Prokuratūra uzskata, ka viņš kopā ar Liepnieku kārtoja Kempmayer struktūru. Tiesa attaisnoja apsūdzībā par liela apmēra krāpšanu.
Mārtiņš Kvēps. Advokāts. Piedalījās sapulcē, kurā izlemts Latvijā dibināt Kempmayer meitasfirmu. Prokuratūra uzskata, ka Kvēps sastādīja pirmo fiktīvo starta līgumu starp DLRTC un Kempmayer. Tiesa attaisnoja apsūdzībā par liela apmēra krāpšanu.
Alfrēds Janevics. Bijušais DLRTC valdes loceklis. Prokuratūras ieskatā nav atbilstoši pildījis savus pienākumus. Tiesa attaisnoja apsūdzībā par liela apmēra krāpšanas atbalstīšanu un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Jānis Plūme. Bijušais DLRTC valdes loceklis. Prokuratūras ieskatā nav atbilstoši pildījis savus pienākumus. Tiesa attaisnoja apsūdzībā par liela apmēra krāpšanas atbalstīšanu un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Juris Ulmanis. Bijušais Kempmayer valdes loceklis. Pēc Ēķa ierosmes Kempmayer valdē nomaina Maiklu Flanaganu – pirmo Kempmayer direktoru (kam lietā ir liecinieka statuss). Ulmanis parakstījis fiktīvos līgumus ar Maltas ārzonas firmu, bet prokuratūra atzinusi, ka viņam bijusi mazāka rīcībspēja nekā pārējiem valdes locekļiem. Tiesa attaisnoja apsūdzībā par liela apmēra krāpšanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un noziedzīgu līdzekļu legalizāciju.
CITI
Māris Pauders. Bijušais LVRTC valdes priekšsēdētājs tiesvedības laikā saslima ar psihisku kaiti un atbrīvots no kriminālatbildības.
Ināra Rudaka. Bijusī LVRTC valsts pilnvarniece mirusi tiesas prāvas laikā.
Pēc tiesas sprieduma šogad 15.maijā. Foto: Edijs Pālens, LETA
Digitālgeitas vēsture
1999.gada vasara – LNT šefam Andrejam Ēķim rodas televīzijas digitalizācijas ideja. Jūlijā par premjeru kļūst Andris Šķēle. Vasaras beigās Ēķis izstāsta digitalizācijas ideju Šķēles runasvīram Jurģim Liepniekam, aicinot premjeru iesaistīties projektā. Tikmēr augustā ar ekspremjeru Vili Krištopanu saistīts jurists Maikls Flanagans nopērk «pastkastītes firmu» Kempmayer Media Ltd, kam būs centrālā loma digitalizācijā.
2000.gada februāris – par Kempmayer 50% daļu īpašnieku kļūst Liepniekam piederoša ārzonas firma Gedney Purcell Ventures Ltd. 2000.gada marts – LVRTC lemj par meitasfirmas Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs (DLRTC) izveidi. Pirmo lēmumu akceptē Šķēles partijas biedrs Aigars Kalvītis, aizvietojot atvaļinājumā esošo satiksmes ministru. DLTRC pārņem valstij piederošās LMT kapitāldaļas (23%), lai finansētu digitalizāciju.
2001.gada februāris – par Kempmayer dalībniekiem kļūst astoņas ārzonu firmas. Izmaiņas Londonā kārto Liepnieks un jurists Gints Bandēns. Jūlijā Kempmayer dalībnieku sapulcē Rīgā ar Šķēles darījumiem saistītais advokāts Jānis Loze pārstāv četras no šīm firmām, bet vienā, Ratcliff, uzpeld Šķēle – darījumu virkne ved pie The Yew Tree Trust, kura dibinātājs ir Šķēle, bet patiesie labuma guvēji viņa šķirtā sieva un meitas.
2002.gada jūlijs – Lozes birojā Liepnieks, Bandēns, Krongorns, Kokins, Kvēps nolemj Latvijā dibināt Kempmayer meitasfirmu finanšu darījumiem. Lēmums īstenots decembrī.
2002.gada novembris – LVRTC pilnvarnieki akceptē 53,5 miljonus dolāru līgumu starp DLRTC un Kempmayer, kas tiek pasniegts kā pieredzējis televīzijas digitalizētājs. 14.novembrī līgums parakstīts Londonā. Decembrī Kempmayer kontā Parex bankā ienāk avanss – 3,37 miljoni dolāru.
2003.gada jūnijs – pie varas novembrī nākusī Einara Repšes valdība atklāj, ka līgums ar Kempmayer noslēgts bez tās ziņas. KNAB sāk izmeklēšanu. Repše ziņo, ka aiz digitalizācijas stāv latviešu «bāleliņi», ko Šķēle novembrī noliedz raidījumā Kas notiek Latvijā. Decembrī prokuratūra uzrāda pirmo apsūdzību Šķēles finansistam Krongornam.
2004.gada septembris – valsts Stokholmas arbitrāžā sāk tiesvedību par DLRTC un Kempmayer līguma atzīšanu par spēkā neesošu.
2006.gada septembris – Stokholmā tiesa atzīst līgumu par spēkā neesošu, liek Kempmayer atmaksāt DLRTC saņemtos 6,9 miljonus dolāru, ar tiesas izdevumiem – 10 miljonus. Vēlāk izrādās, ka maksājumu veic Ēķis, aizņemoties naudu no Šķēles.
2007.gada oktobris – krimināllieta ar 20 apsūdzētajiem nonāk tiesā. Tikmēr likvidēts DLRTC, līdz ar to «pazūd» cietušais. Iztiesāšana pirmajā instancē ilgst septiņus gadus.
Komentāri (19)
aivars15 22.06.2015. 20.15
Digitālgeitas turpinājums bija sekmīgāks. 2008. gadā Godmaņa valdība izsludina konkursu par Virszemes TV ieviešanu Latvijā. Pieteikumi bija jāiesniedz 1! mēneša laikā. (Kurš var uztaisīt mājas projektu 20 darba dienās? Te jāuzzīmē torņi, antenas pa visu Latviju, jāsarēķina izmaksas, jāatrod piegādātāji, jāuzraksta biznesa plāns.) Uzvarēja Lattelecom, kurš no Kempmayera iepirka noliktavā nostāvējušās iekārtas par pilnu cenu + starpniecību un vēl nopirka par 1.5 miljoniem ‘know-how’.
– konkursu izsludināja Godmaņa valdība;
– piedāvājumus vērtēja Satiksmes ministrija (ministrs Šlesers);
– vērtēšanas komisijas priekšnieks Freivalds, kurš 2 gadus vēlāk parakstīja ‘izdevīgo’ līgumu par pasažieru vilcienu iepirkšanu;
– Lattelecom vada Gulbis, kurš kļuva par miljonāru strādājot Šķēles AveLat.
Toties pateicīgā tauta, maksā Virszemes TV abonēšanas maksu un gaida kad pie varas atgriezīsies ‘darītāji’.
3
edge_indran > aivars15 23.06.2015. 12.05
——
“Kad aizbraucam ārpus Rīgas, kaut kur tālāk, arī publisko iepirkumu sakarā, mēs konstatējam, ka tur tirgus dalībnieki vispār pat nezina, kas tā par iestādi, ka ir Konkurences likums.” Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama (Ir.lv)
==============================================================================
Kā smērēsi – tā brauksi! Varakļānos arī laiks apjēgt “brīvā tirgus” reālijas – atmest “padomisko domāšanu”!
http://www.terratrc.org/blog/wp-content/uploads/2011/03/Dollar.jpg
0
Unabomberz > aivars15 22.06.2015. 22.52
Vēl jau var papildināt ar to, ka Lattelekom no bezmaksas digitālās apraides ir veiksmīgi atkratījies, jo tas ne nieka nav izdevīgs bizness, Baltkoms un IZZI to jau nojauta un pat nestartēja konkursā (tā ir nodota atpakaļ LVRTC ja nekļūdos no 2014.gada 1.janvāra). Šobrīd Lattelekom pēc veiksmīgas klientu bāzes sagrābšanas nodrošinājis to, ka visiem ir piespiedu kārtā nopirkti dekoderi, un visiem var veiksmīgi tirgot nost maksas digitālo televīziju pakās, kurās sabāzta Krievijas propaganda.
Savukārt bezmaksas apraide, kuru nodrošina LVTRC šobrīd aptver kādus 5% līdz 8% no Latvijas mājsaimniecībām (TNS vērtējums, 8% laikā kad LNT un TV3 bija bezmaksas apraidē, un 5% pēc tam, kad MTG grupa aizgāja no bezmaksas apraides).
Principā var uzskatīt, ka Lattelecom uz visas šitās padarīšanas uzvārījās ne mazāk, kā eventuālie digitālgeitas afēristi, jo pāris gadu laikā spēja pieaudzēt riktīgu tirgus daļu maksas TV pakalpojumu sniegšanā, sagrābjot tirgu un uz tā rēķina diversificējot savu stagnējošo telekomunikāciju sakaru biznesu, cita starpā košu ražu ievācot no bāleliņu maciņiem par maksas televīziju, pašiem digitālajiem dekoderiem un vienkārši uz to, ka katram otrajam pensionāram zīmols Lattelecom ar masīvu reklāmu ir atpazīstamāks par kādu mazu vietējo kabeļoperatoru vai interneta tv pakalpojumu sniedzēju.
0
klusais > aivars15 22.06.2015. 20.17
Te vēl jāpiebilst , ka Gulbis tagad dikti cītīgi cenšas pabāzt zem Lattelecom LMT .
0
klusais 22.06.2015. 12.20
Digitālgeita atkal parāda , ka pa mizu dabon pārmijnieki …
Šoreiz gan jāpiemin ,ka ir audzis pārmijnieku līmenis …
Var atkal protams piesaukt veco stāstu , ka tikai tiesa var konstatēt ir vai nav vainīga persona , bet nu sorry … kaut kā neliekas kopā , ka pie apsūdzētajiem nemanam ne Krištopānu , ne Šķēli … tikai tehniskos izpildītājus … kaut kā neticas, ka šitāds projekts ir paskrējis garām nemanot …
P.S. Interesanti cik veiksmīgi tika realizēta iepirktā tehnika :)
P.P.S. Uzmanību piesaistīja tiesneša lēmums par to ,ka bargāki sodi bija naudas legalizētājiem nevis krāpniekiem :)
2
edge_indran > klusais 23.06.2015. 11.59
——
M.Krautmanis:– Lieta atgādina tādu kā Nirnbergas prāvu – uz apsūdzēto sola sapulcināti daudzi Atmodas laika aktīvisti, uzņēmēji, kultūras darbinieki, sabiedrībā pazīstami cilvēki.
A.Ēķis:– Man arī tāds iespaids radās. Tur apsūdzība ir sapulcinājusi daudzus.
http://nra.lv/latvija/142418-andrejs-ekis-cilveki-uzvedas-ta-it-ka-butu-nemirstigi.htm
==============================================================================
Ja auseklīši (nākamie kampēji&oligarhi) jau 1991.g.21.augustā nebūtu tālredzīgi atcēluši LPSR Konstitūciju un padomju Kriminālkodeksu, tad nebūtu nekādas “-geitas”, pat sen aizmirstā “Jūrmalgeita” https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C5%ABrmalgeita
0
klusais > klusais 22.06.2015. 12.36
Vēl vēlos piebilst ,ka Digitālgeita nebūtu celta gaismā , ja 2002. gadā nebūtu Repše sācis savu gājienu ar JL . Šis pasākums noteikti ierakstāms Repšes un domubiedru aktīvā . Kā tas rezultējies ir cits jautājums , bet nu fakts ,ka nogrāva shēmu ir un paliek :)
0
Valdis Eiserts 22.06.2015. 11.48
Ēķis pazudina Šķēles labo vārdu. Vissmagāk jācieš nabaga Rubenim – par nieka 53,5 dolāriem sods 18.000!
1
+3
0
Atbildēt
@Ebenemezers-3 > Valdis Eiserts 24.06.2015. 19.43
toties mantkaariigs , glums tips , čekas ziņotaajs , braukaaja pa Latviju aģiteedams par ķezberi
0