Jaunais modelis – pirmais solis, sakārtojot augstskolu finansēšanas sistēmu

Pagājušajā nedēļā valdība pieņēma Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto ziņojumu par augstākās izglītības finansēšanas jauno modeli. Tā iedzīvināšanai vēl jāveic rūpīgs darbs, izstrādājot normatīvos aktus un meklējot kompromisus jautājumos, kuri finiša taisnē pat apdraudēja ziņojuma pieņemšanu. Neatrisinātās domstarpības tika atliktas cerībā, ka par tām izdosies vienoties jaunās sistēmas ieviešanas stadijā.

Novērtējot pozitīvo – politiskajā līmenī beidzot ir akceptētas Pasaules Bankas (PB) ekspertu rekomendācijas, sākot to daļēju ieviešanu. Šis fakts nav mazsvarīgs, zinot, cik grūti mums reizēm ir pieņemt un sekot citās valstīs aprobētām patiesībām. Uz rezultatīvajiem rādītājiem orientēti finansēšanas mehānismi jau vairākus gadus ir plaši izplatīta tendence Eiropas augstākās izglītības telpā. Citas valstis ir izstrādājušas mehānismus un kritērijus, no kuriem varam mācīties, neizgudrojot jaunu „nacionālo velosipēdu”.

Ieviešot uz rezultatīvajiem rādītājiem orientētus finansēšanas mehānismus, būtiskākais jautājums ir – kādu mērķi valsts un sabiedrība vēlas sasniegt ar papildus finanšu stimuliem? IZM uz šo jautājumu atbildējusi savā ziņojumā, nosakot pirmos trīs kritērijus, no vairākiem, kuru ieviešanu iesaka PB.

Pirmkārt, cilvēkresursu atjaunināšanu pētniecībā plānots panākt, atbalstot tās augstskolas, kuras bijušas aktīvākas, piesaistot jaunos speciālistus. Otrkārt, izvērtējot starptautiskajos pētniecības un attīstības projektos piesaistīto finansējumu, tiks stimulēta augstskolu integrācija globālajā pētniecības telpā. Treškārt, iesaiste industrijā aktuālu problēmu risināšanā tiks veicināta, piešķirot papildus finansējumu par pētījumiem un līgumdarbiem, kas augstskolās īstenoti pēc nozares pasūtījuma.

Vai pastāv apstākļi, kas var traucēt jaunā modeļa ieviešanu? Diemžēl jā. Piemēram, dažādu subjektīvu papildus koeficientu ierosināšana, kas nav pamatota ar aprēķiniem, bet pielāgota kādai no augstskolām vai augstskolu grupai. Ieviešanu var sarežģīt apstāklis, ka ziņojumā – plānošanas dokumentā – nav aprakstītas visas jaunā modeļa ieviešanas detaļas. Piemēram, izvērtējot kalendārajā gadā īstenotos projektus – vai tiks ņemts vērā arī finansējums, kas avansā saņemts iepriekšējā gada decembrī un gala maksājums, kas saņemts nākamā gada janvārī? Ministrijai uz neskaidrajiem jautājumiem būs jārod atbildes, kas kalpo jaunā modeļa ieviešanas mērķiem un neveicina birokrātiju.

Neskatoties uz atsevišķiem jaunā modeļa trūkumiem, novēlu ministrijai ar drošu roku to iedzīvināt gan šajā, gan nākamajās ieviešanas fāzēs – papildinot arī ar citiem rezultatīvajiem rādītājiem, kā arī finansējumu attīstībai un inovācijām augstskolās. Valdības akceptētais IZM ziņojums ir signāls, ka beidzot esam nobrieduši no „vēsturiskajās tradīcijās balstītā finansējuma modeļa” pāriet uz atbalstu studiju un pētniecības kvalitātei.

Autors ir Rīgas Stradiņa universitātes rektors