Polijā noklausīšanās skandāla dēļ atkāpjas vairāki ministri un parlamenta spīkers

Valdības vadītāja: noklausīšanās skandāls atstāj negatīvu iespaidu uz valsti

Polijā no saviem amatiem atkāpušies trīs ministri, viņu vietnieki un parlamenta spīkers Radoslavs Sikorskis, ziņo avīze „Wyborcza”, atsaucoties uz valdības vadītājas Evas Kopačas teikto trešdien preses konferencē.

Šīs atkāpšanās iemesls ir pērn notikusī augstu amatpersonu telefonsarunu noklausīšanās, ko pagājušā gada jūnijā atklāja masu mediji, publiskojot šo sarunu ierakstus.

„Šodien uz mana galda ir veselības ministra Bartoša Arlukovčiča, sporta ministra Andžeja Bernata un Valsts kases vadītāja Vlodimeža Karpiņska atlūgumi. Atkāpjas arī Seima spīkers Radoslavs Sikorskis,” paziņoja premjerministre Kopača.

Viņa teica, ka šīs atkāpšanās ir sekas noklausīšanās skandālam, kas „atstāj negatīvu iespaidu uz valsti”.

„Vienīgais gadu ilgās izmeklēšanas telefonu noklausīšanās lietā rezultāts ir milzīga informācijas noplūde. Tas grauj uzticību prokuratūrai. Tāpēc es nepieņemšu ģenerālprokurora atskaiti, jo uzskatu, ka vienīgā iestāde, kas spēj pabeigt šo lietu, ir prokuratūra ar jaunu ģenerālprokuroru,” teica Kopača.

No amatiem atkāpušies arī vairāki ministru vietnieki un premjerministra padomnieku grupas vadītājs, bijušais finanšu ministrs Jans Rostovskis.

Kopača teica, ka specdienestu koordinators Jaceks Čihockis uzņēmies atbildību par „dienestu darba efektivitātes trūkumiem”. Viņš atkāpies no koordinatora amata, bet paliks premjerministres kancelejas vadītāja amatā.

Pagājušā gada 16.jūnijā pēc tam, kad mediji bija publicējuši noklausītas augstu stāvošu politiķu telefonsarunas, sākās tā sauktais noklausīšanās skandāls. Iknedēļas izdevums „Wprost” saņēma šo sarunu audioierakstus, kuru skaitā bija arī iekšlietu ministra un Nacionālās bankas vadītāja sarunas.

Šajās sarunās valsts ierēdņi, lietojot nenormētu leksiku, apsprieda, kā ne īpaši likumīgi risināt dažādus jautājumus – gan valstiskus, gan arī privātus.

Pēc sarunu publiskošanas toreizējais Polijas Ministru padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks pat pieļāva, ka būtu vajadzīgas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, ja šis konflikts netiks izsmelts.