Latvijas lielāko banku trijniekā iekļuvusi “Rietumu banka” 4

Rietumu bankas biroju ēka Vesetas ielā Rīgā. Foto: Ieva Lūka, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Pēc aktīviem lielākā banka Latvijā ir “Swedbank”

Pēc aktīviem lielāko banku trijniekā Latvijā iekļuvusi “Rietumu banka”, nobīdot “SEB banku” uz ceturto vietu.

“Rietumu bankas” aktīvi pirmā ceturkšņa beigās bija 3,788 miljardi eiro. Ceturkšņa laikā aktīvu apmērs audzis par 5,6%, bet gada laikā – par 22,7%, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā statistika.

Savukārt “SEB bankas” aktīvi šogad pirmā ceturkšņa beigās bija 3,663 miljardi eiro. Ceturkšņa laikā aktīvu apmērs sarucis par 0,6%, bet gada laikā ir 3,9% samazinājums.

Pēc aktīviem lielākā banka Latvijā ir “Swedbank”. Tās aktīvu apjoms šogad marta beigās bija 5,015 miljardi eiro. Ceturkšņa laikā aktīvu apmērs samazinājies par 3,5%, bet salīdzinājumā ar pirmā ceturkšņa beigām pērn tas audzis par 0,9%.

Savukārt otra lielākā banka Latvijā ir “ABLV Bank”, kuras aktīvu apmērs marta beigās sasniedza 4,65 miljardus eiro. Ceturkšņa laikā aktīvu apmērs audzis par 10,4%, bet gada laikā kāpums sasniedz 29,5%.

Saskaņā ar vienoto uzraudzības mehānismu trīs pēc aktīviem lielākās Latvijā strādājošās bankas tieši uzrauga Eiropas Centrālā banka (ECB) sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK). Pašlaik ECB Latvijā tieši uzrauga “Swedbank”, “SEB banku” un “ABLV Bank”, kuras atbilstoši ECB metodoloģijai tiek klasificētas kā nozīmīgās bankas.

FKTK sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Avotiņa aģentūrai LETA skaidroja: ja kādas citas bankas aktīvu apjoms pārsniedz pašreizējo pēc aktīvu apmēra lielāko banku “trijnieku”, tad teorētiski ir iespējams, ka arī tā nokļūst ECB tiešā uzraudzībā. Taču pirms tam FKTK un ECB būtu jāveic nopietns izvērtēšanas darbs, analizējot, vai bankas aktīvu apjoma pieauguma tendence ir stabila un noturīga un citus svarīgus jautājumus. Ja tā notiktu, tad Latvijas gadījumā kādu laiku varētu būt situācija, ka ECB tiešā uzraudzībā būtu četras pēc aktīviem lielākās bankas, jo banka, kuras aktīvu apjoms ir vismazākais, no uzraudzības tiek izslēgta tikai pēc trīs gadiem.

Avotiņa atzīmēja, ka patlaban attiecībā uz tiešajai uzraudzībai pakļauto “Swedbank”, “SEB banku” un “ABLV Bank” ECB pārziņā ir šādi uzraudzības jautājumi: atbilstība Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām attiecībā uz kredītiestādes pašu kapitālu, lielo riska darījumu ierobežojumiem, likviditāti, finansējuma struktūru. ECB izvērtē, vai kredītiestādes stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi nodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu, vai kredītiestādes pašu kapitāls ir pietiekams tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai.

Latvijas Banku sektora kopējais aktīvu apmērs šogad pirmā ceturkšņa beigās bija 31,227 miljardi eiro. Ceturkšņa laikā banku aktīvu apmērs audzis par 1,3%, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmā ceturkšņa beigām ir 12% pieaugums. Latvijas Komercbanku asociācijas dati apkopoti par 24 bankām.

Šogad pirmā ceturkšņa beigās piektā lielākā banka Latvijā bija “Nordea” bankas Latvijas filiāle. Tās aktīvi marta beigās bija 2,843 miljardi eiro.

Sestajā vietā ir banka “Citadele”, kuras aktīvi marta beigās bija 2,435 miljardi eiro.

Septītajā vietā ir “DNB banka”, kuras aktīvi pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 2,404 miljardus eiro.

Astotajā vietā ir “Norvik banka”, tās aktīvi marta beigās sasniedza 1,121 miljardu eiro. Bankas aktīvi ceturkšņa laikā auguši par 8,2%, bet gada laikā ir 27,6% pieaugums.

Pārējo Latvijā strādājošo banku aktīvi nesasniedz miljardu eiro.

 

Komentāri (4)

Neticis 08.06.2015. 13.50

Jeb, vienkārši sakot, Latvijā vairāk naudas ir liela apjoma spekulantu bankām.

+3
0
Atbildēt

2

    Neticis > Neticis 08.06.2015. 22.08

    Ja iedzīvošanās uz citu rēķina nav nekas slikts, tad tas nav nekas slikts.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    v_rostins > Neticis 08.06.2015. 14.12

    Neticis

    Kas slikts “spekulantu bankām”, ja vien tās kopā ar saviem pakalpiņiem neveicina Latvijas demogrāfisko piesārņošanu?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

v_rostins 08.06.2015. 11.48

Nav brīnums, jo UA tirgošana ir varen ienesīgs bizness. Loģiski būtu, ja to darītu valsts, tikai tad ZRP(v) obšķakā neienāktu “bakšiš”

+4
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu