Algām virs 1500 eiro varētu atteikties no neapliekamā minimuma 18

Maks ar kredītkartēm. Foto: Edijs Pālens, LETA

Finanšu ministrija līdz šim nav atklājusi konkrētus priekšlikumus diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai

Ar nodokļiem neapliekamā ienākumu minimuma diferencēšana varētu tikt ieviesta algām no 1500 eiro mēnesī, trešdien LNT pastāstīja premjerministre Laimdota Straujuma (V).

Pēc politiķes vārdiem, algām virs 1500 eiro neapliekamais minimums varētu tikt atņemts, tādējādi šo algu saņēmēji varētu ik mēnesi zaudēt 70 līdz 80 eiro ieņēmumus, ko Straujuma novērtēja kā saprātīgu summu, kurai nevajadzētu palielināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Šādi gūtie papildus budžeta ieņēmumi tiks novirzīti ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanai zemāku algu saņēmējiem, vēsta LETA.

Finanšu ministrija līdz šim nav atklājusi konkrētus priekšlikumus diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, norādot, ka darbs pie šā jautājuma turpinās. Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) pagājušajā nedēļā stāstīja, ka viena no valdības prioritātēm ir iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšana un minimālās algas palielināšana no šā gada 1.janvāra par 40 eiro bija būtisks atbalsts zemo algu saņēmējiem.

“Valdība ir apņēmusies turpināt darbu pie minimālās algas celšanas. Vienlaikus īpaši nozīmīgs nākamais solis ir diferencēta neapliekamā minimuma ieviešana, kas veicinātu lielāku atalgojuma pieaugumu tieši iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem,” sacīja ministrs.

Tādēļ, lai vairāk tuvinātu zemo algu saņēmēju ienākumus vidējam līmenim, Finanšu ministrija patlaban turpina darbu pie priekšlikumu izstrādes diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, ko plānots valdībā un sociālajiem partneriem izskatīšanai iesniegt jau tuvāko nedēļu laikā.

Aprīļa beigās Reirs stāstīja, ka veidot neapliekamo minimumu ir samērā liels izaicinājums.

“Ir divas sistēmas – vai nu iekasējam visus nodokļus bez neapliekamā minimuma un tad reizi gadā atgriežam summu, vai otrs variants – izmaksājam visiem visu summu un vēlāk piedzenam no tiem, kas saņēma visvairāk. Abas sistēmas ir neelastīgas un mūsu maksājumu kultūrā nepierastas, kā arī tām ir savi riski. Pirmkārt, atlaižu sistēmai ir jābūt līdzīgai kā kaimiņvalstīs, lai šajā ziņā varam konkurēt. Otrkārt, mazo algu īpatsvars ārpus Rīgas un Pierīgas ir augsts, kas nozīmē, ka, palielinot neapliekamo minimumu mazākām algām, cietīs pašvaldību budžeti. Visas šīs situācijas ir jārisina,” atzina ministrs.

Tolaik viņš stāstīja, ka kopumā tika izstrādāti un piedāvāti trīs modeļi, bet neviens ministru nav apmierinājis, tāpēc tika uzdots izstrādāt jaunu piedāvājumu, kam vajadzēja būt gatavam aprīļa beigās, lai valdību ar to varētu iepazīstināt maijā.

 

Komentāri (18)

Unabomberz 13.05.2015. 13.47

Jā, 80 EUR mēnesī pie summas 1500 kaut kā skarbi izskatās. Jo tie 1500 nozīmē aptuveni 1100 uz rokas, un 80 EUR iznāk gandrīz 10%. Tas šķiet par skarbu.

Daudz jēdzīgāk būtu, ja operētu ar IIN likmi summai virs 1000 pieliekot klāt 1% summai virs 2000 2%, kaut kā tā. Tad arī neveidotos Ķīpa minētās šķēres, jo lielākais IIN% tiktu piemērots tikai tai daļai, kura pārsniedz konkrēto slieksni. Un neapliekamo minimumu varētu atstāt mierā.

Bet VID jau tendēts nevis uz saprātīgākiem un taisnīgākiem risinājumiem, bet tādiem, kurus vieglāk administrēt. Šinī rakstā piedāvātais risinājums manuprāt to tieši pierāda, jo ir pats vienkāršākais cirvja mehānisms.

+7
-1
Atbildēt

2

    mikelisegle > Unabomberz 14.05.2015. 07.27

    Sociālie aspekti:

    Atalgojumu nevajag sajaukt ar ienākumiem to sociālajā aspektā:

    Piemēram, persona, kura saņem minimālo algu un uztur sevi vienu pašu var būt ievērojami labākā finansiālajā situācijā nekā, piemēram, māte ar diviem bērniem, kura saņem pusotru reizi vairāk.

    Arī tad, ja skatām pie FM iecerētā robežsliekšņa esošās mājsaimniecības, mēs nekādi nevaram pateikt, ka tas kaut kā mazinās nevienlīdzību:

    Apskatot to pašu modeli: persona, kura uztur sevi vienu pašu māte ar diviem bērniem.

    Ja pirmā persona, saņem, piemēram 1400, bet otrā – 1600, tad pēc FM iecerētā modeļa nevienlīdzība nevis mazināsies, bet pieaugs.

    Tiesa gan, šajā ienākumu sektorā nevienlīdzības pieaugums būs relatīvi neliels, bet vienalga: nevienlīdzība nevis mazināsies, bet pieaugs!

    0
    0
    Atbildēt

    0

    mikelisegle > Unabomberz 14.05.2015. 07.18

    Matemātiski un sociāli šajā lietā ir vairākas sakarības:

    Ekonomiskie aspekti:

    1. Nosakot, ka neapliekamais minimums netiek piemērots algām virs noteiktas summas, vislabvēlīgāk tiek ietekmēti tie, kuri neuzrāda lielu legālo algas daļu;

    2.Tiek palielināta motivācija neuzrādīt lielu legālo algu;

    3. Progresīvs IIN vislabvēlīgāk ietekmē tos, kuri neuzrāda lielu legālo algas daļu;

    4. Tiek veicināta zemo algu ekonomika.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Taksis Maksis 13.05.2015. 15.56

Portāli pārpublicē vienu un to pašu – “zaudēt 70 līdz 80 eiro ieņēmumus”.

Tie nav nekādi 80, bet ap 20 EUR.

http://www.vid.lv/lv/kalkulatori/algu_kalkulators

Ar neapliekamo – 75 EUR

Uz rokas Jūs saņemsiet šādu summu 1050.98

Bez:

Uz rokas Jūs saņemsiet šādu summu 1033.73

+5
-1
Atbildēt

0

Absints 13.05.2015. 13.13

Idejai varētu piekrist, ja vien uzskatam, ka naudu maksā, nevis to nopelna.

Ja “maksā” – viss kārtībā, ja “nopelna-” nav, jo tad tiem, kas strādā vairāk ,vairāk atņem , lai izmaksātu slinkākajiem. Tad kā ir?

Progresivitātes lielākais plus- sociālā taisnīguma radīšana, lielākais mīnuss -produktivitātes samazināšana un stimuls ēnu ekonomikai (“kāpēc man strādāt vairāk, ja to atņems.., labāk “uzrakstīšu” uz kāda cita”)

Varu derēt, ka šāda likuma ieviešana radīs veselu kategoriju ar darbiniekiem, kuru alga būs 1499 eiro, jo 1499 eiro alga būs tik pat, cik 1569.

+5
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu