Pieredzējušais jurists piekristu kandidēt, pienākuma vadīts un ar nopietnu piedāvājumu
Pienākuma vadīts nopietna piedāvājuma gadījumā Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis un jurists Egils Levits piekristu kļūt par valsts prezidentu, taču klusībā cer, ka tas viņam aizies secen. Tā pieredzējušais jurists pauda otrdien vakarā Latvijas Televīzijas raidījumā ”Viens pret vienu”, vēstīts Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv.
Savas izredzes kļūt par valsts prezidentu Levits vērtē kā minimālas. Viņš uzskata, ka savā līdzšinējā profesionālajā darbība ir devis zināmu pienesumu Latvijas attīstībā, un, kļūstot par prezidenta amata kandidātu, nebūtu nedz vadāms kandidāts, nedz vadāms prezidents.
“Manu priekšstatu par to, kā jārīkojas valsts prezidentam, var izlasīt manos rakstos un redzēt manā darbībā. Prezidents ir zināms līdzsvara un atsvara mehānisms starp dažādām varas institūcijām, tātad viņam pašam jābūt ar zināmu svaru – tur nevar būt raustāms un vadām jampampiņš,” skaidroja Levits.
Nacionālā apvienība (NA) viņu piedāvājusi kā vienu no iespējamiem kandidātiem, par to diskutējuši citu koalīcijas partiju deputāti un līderi, par ko viņš jūtoties pagodināts, taču bez vairākuma atbalsta nepietiek amata ieņemšanai, sacīja tiesnesis.
“Man tas nav svarīgi, mana pašreizējā profesionālā pozīcija mani apmierina, tajā varu ietekmēt notikumus Latvijā un Eiropā. Ja pienākums sauktu, es atbildētu, taču klusībā ceru, ka šis kauss man aizies secen,” sacīja Levits.
Vērtējot politisko partiju darbību, Levits klāstīja, ka nevienas partijas vīzija pašlaik neatbilst tam, kādai, viņaprāt, būtu jābūt Latvijas politikai, taču ārpolitikā viņu apmierina NA stingri rietumnieciskā orientācija. Viņš kā valsts prezidents kritizētu to, ka ne visi politiķi savā darbībā orientējas uz kopējo labumu, kas ir viens no Latvijas ”demokrātijas deficītiem”.
“Valsts prezidents ir tīri intelektuāls amats – ja spēj pārliecināt, uzrādīt kļūdas un problēmas, tad amats iegūst kvalitāti un valsts funkcionē. Ja tas tā nav, tad prezidentam trūkst reālu varas instrumentu,” vērtē jurists.
Levits pauž, ka parlamentāras valsts iekārtā Saeimas vēlēts prezidents ir pilnībā pieņemama prakse, taču neliela ”korektūra” varētu skart prezidenta pilnvaras, proti, valsts prezidentam vajadzētu dot tiesības krīzes situācijā atlaist Saeimu, un tā viņš varētu pilntiesīgi pildīt arbitra funkcijas. Patlaban šāda atļauja vispirms jālūdz sabiedrībai referendumā.
Eiropas mērogā Latvijas valsts interešu aizstāvība nav bijusi optimāla un tik efektīva, cik tā varētu būt, uzskata Levits. Iekavētie jautājumi par enerģētisko neatkarību ir labs piemērs, ka ne vienmēr Latvijas intereses tiek optimāli pārstāvas plašākā kontekstā, skaidro jurists.
“Latvijas politiķiem trūkst argumentācijas spēju vidē, kas tiem ir pasveša, kaut gan domāju, ka Valdis Dombrovskis labi strādā, arī Andrim Piebalgam bija autoritāte komisāru vidū,” vērtē Levits.
Kā vēl vienu Latvijas politiķu trūkumu Levits minēja politiskās gribas trūkumu konfrontācijai ar valsts pagātni, kas skar neatkarības atgūšanu un tā saukto “čekas maisu” atvēršanu. Levits tajā saredz jaunajai tiesiskajai sistēmai nepieciešamo prasmju trūkumu. “Demokrātiju ieviest ir daudz vienkāršāk nekā ieviest tiesisku valsti – vispirms ir jāizglīto jauna ierēdņu un juristu paaudze,” sacīja jurists.
Izklāstot savu valsts politikas virzības vīziju, Levits apgalvoja, ka ir jāmaina valsts politikas orientācija no bagātniekiem uz vidusslāni un trūcīgajiem cilvēkiem. Kā instrumentus, kas ļautu ieņemt šādu politisko virzienu, Levits nosauca progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu, kā arī aktīvāku valsts līdzdalību ekonomiskajā attīstībā.
“Latvijā valsts atbalsts ekonomikas ietekmēšanai ir minimāli izmantots, piemēram, kāpēc mums jāceļ dzīvokļi miljonāriem no trešajām valstīm? Kādēļ valsts neatbalsta lētu dzīvokļu celtniecību, jo tāda veida politika, kāda tā ir tagad, veicina nekustamā īpašuma cenu celšanos, un vidusslānis to nevar atļauties,” skaidroja Levits, piebilstot, ka tas gan nav jautājums, kas jārisina prezidentam.
Valsts atbalsts, pēc Levita domām, nepieciešams reģionālajai politikai un informatīvās telpas veidošanai. Plaši apspriestā televīzijas kanālu krievu valodā izveide varētu būt īslaicīgs un pozitīvs risinājums, taču, lai apvienotu kultūras telpu, valstij vajadzīga integrācijas programma, ko var balstīt tikai uz vēsturiskās latviešu valodas bāzes, skaidroja Levits.
Līdz šim vēstīts, ka koalīcija sliecas noraidīt Egila Levita kandidatūru valsts prezidenta amatam. Kā potenciālie prezidenta amata kandidātu minēti Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, diplomāts un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kā arī oficiāli izvirzītie kandidāti – Latvijas Reģionu apvienības politiķis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars un Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, kuru izvirzījusi opozīcijas partija “No sirds Latvijai”.
Neoficiāli zināms, ka “Vienotības” kandidāts varētu būtu Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks. Partijas valdes sēdē izskanējuši vēl četru iespējamo prezidenta amata pretendentu vārdi – Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Solvita Āboltiņa un Ojārs Kalniņš. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sola savu Valsts prezidenta amata kandidātu atklāt 11.maijā, turklāt pieļauj iespēju sabiedrotos atrast ne tikai starp pozīcijā, bet arī opozīcijā esošajām partijām.
Komentāri (63)
Rasma Kârkliòa 29.04.2015. 08.39
Egīla Levita pienesums Latvijas tiesiskumam un demokrātijai jau ir milzīgs, un var būt vēl lielāks. Turpinam viņu atbalstīt, notikumi var brīnumaini pavērsties sabiedrības spiediena ietekmē!
18
Optiskais Tēmeklis > Rasma Kârkliòa 29.04.2015. 08.44
Levits ir nopietns kandidāts, bet šaubas par viņa iekšLatvijiskajām izpratnēm. Negribētos, ka Levits kļūtu par VVF biksēs, — VVF izcēlās ar īpaši spilgtu iekšpolitisko vājredzību.
0
Optiskais Tēmeklis > Rasma Kârkliòa 29.04.2015. 08.52
Dzeri, aizmirsi, kā VVF ar amerikānismu sabojāja valsts valodas likumu un Šleseru izsludināja par baltu lapu — tieši tā arī bija iekšpolitiskā vājredzība, paralēli lieliskam sniegumam ārpolitikā. Arī Levits maz bijis Latvijā, tiešii tādēļ objektīvāks būtu vismaz 2 kandidātu nopietns publisks programmduelis.
Diemžēl Levits jau pats cer, ka prezidenta amats viņam secen, — tātad misijas apziņas un tādas pašgribas (kā Solvitai Āboltiņai) Levitam nav. Vajadzīgs kandidāts, kurš negribētu pieļaut sliktāka kandidāta ievēlēšanu.
http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/557890-levits_cer_ka_prezidenta_amats_vinam_ies_secen/comments
0
Normunds > Rasma Kârkliòa 29.04.2015. 09.16
VVF ārpolitikā bija viens liels feileris – skriešana ratiem pa priekšu Irākas kara jautājumā. Kopš tā brīža VVF manās acīs zaudēja cieņu.
0
dzeris49 > Rasma Kârkliòa 29.04.2015. 12.59
zanE – nedomāju gan, ka toreiz varēja rīkotie savādāk, un ka tā, principā, ir kļūda, Freiberga rīkojas kontekstā ar pasaulē pieņemtām normām, toreiz par tādām Maksimām neviens pat iedomāties nevarēja, un tāds likums būtu izpelnījies nosodījumu no EDSO u.c. organizācijām.
Otrkārt, ja tas bija tik svarīgi, kas liedza Saeimai pārkāpt to VVF veto?
Treškārt, kas liedz tagad izlabot to likumu, VVF sen nav, bet, likums pastāv?
Jādomā, VVF rīkojas ne jau aiz mīlestības pret krievu valodu, bet, saprazdama, ka dem. pasaulē tā tas ir pieņemts, no vienas puses, un, ka stingrāka likuma ievērošanu panākt būtu grūti, no otras puses, var jau pieņemt likumu, ka arī mājās jālieto tikai latviešu valoda, un tālāk, un, taisni tāpēc, šis likums arī vairs netiek aiztikts un labots.
0
v_rostins > Rasma Kârkliòa 29.04.2015. 11.47
Normunds
skriešana ratiem pa priekšu Irākas kara jautājumā.
————–
Tas, ka viņa izrādīja pareizu nostāju Irākas jautājumā, nebūt to neattaisno nelietībās pret latviešu valsti un tautu.
0
Edgars Avotiņš > Rasma Kârkliòa 29.04.2015. 16.47
Džeri – es gan neteiktu, ka mums vienmēr ir jāatbalsta ASV. ASV ir pilnīgi cita veida dienaskārtība – viņiem patīk rīkot karus, kas nu nekādīgi nav leģitīmi un ari rezultāti ir briesmīgāki par itka novērto ļaunumu (Irāka, Lībija).
Latvijai būtu izdevīgi aizstāvēt līdzšinējo Pasaules kārtibu, ar robežu nogrozāmības principu un ANO nesankcionētu karu nepielaušanu un ārvalstu neiejaukšanos valstu iekšējās lietās … jo tieši šīs ir lietas, ko mēs negribam, lai Krievija dara mums. Tāpēc Irākas un Libijas karš (neizprovocēts uzbrukums), Kosova (valsts daļas atšķelšana bez valsts piekrišanas) utml rada precedentus, ko pēc tam Krievija izmantos pret mums.
Lai nu amerikāņi dara kā grib (ko mēs viņiem varam padarīt?) – bet Latvijai vajadzētu atturēties atbalstīt tādus precedentus, kas pēc tam var atspēlēties.
0
dzeris49 > Rasma Kârkliòa 29.04.2015. 20.08
Protams, Lembergs jau arī saka, ka ASV, NATO, “eiroliberasti” ir ļaunuma iemiesojums, neko tādu par Krieviju viņš gan nav teicis.
Derēja gan saprast, ka pasaule nav ideāla, ieskaitot ASV, un, ja ASV neatbalstīs mūs, dzīvosim Krievijā, viss ir vairāk, kā vienkārši.
Un vēl derēja saprast, ka pasaule bez ASV būtu daudzreiz sliktāka, neprognozējamāka, un ļaunāka, neskatoties uz visām ASV kļūdām.
Ja mums vispār ir smadzenes, mums visiem, no rīta līdz vakaram, jālūdz Dievs par to, lai ASV būtu spēcīga un ietekmīga, nevis jāpriecājas par tās kļūdām, citi draugi mums, īstenībā, nav.
Vajag, tomēr, atšķirt būtisko no nebūtiskā, un spēt aiz atsevišķiem kokiem saskatīt mežu kopumā.
0
v_rostins > Rasma Kârkliòa 29.04.2015. 11.44
dzeris49
Manuprāt, tas, ka cilvēks uzturējies Rietumu demokrātijā
————
Kā rāda VVF traģiskais piemērs, dzīvošana Rietumos vēl nenodrošina godaprātu. Piemēru mums ar atliegtiem galiem: Džuljeto Kjezu, Johans Bekmans un citi čekas izdzimteņi. Par Levita kungu esmu vislabākās domās.
0
Edgars Avotiņš > Rasma Kârkliòa 29.04.2015. 21.48
Džeri – par to visu nestrīdos.
Bet, ja mums pašiem ir smadzenes, tad mēs varētu neatbalstīt “demokrātijas eksporta” karus feodālās sabiedrībās, jo skaidrs, ka tur nekāda demokrātija nevar sanākt – tikai kārtējais nebeidzamais karš ar kārtējo bēgļu vilni Eiropas virzienā.
Vienlaikus – protams, ka jāsadarbojas ar ASV visās leģitīmās lietās (kā ANO sankcionētas miera uzturēšanas misijas, NATO dalibvalstu drošības nodrošināšanas operācijas utt)
ASV ir mūsu draugi – un mēs saviem draugiem varam aizrādīt par iespējamu kļūdu, pirms vēl tā kļūda veikta – nevis atbalstīt draugu acīmredzami nepareizas darbības uzsākšanā.
p.s Tās ASV kļūdas nav nejaušas. Lasīju Semjuela Hantingtona grāmatu Civilizācijas sadursme (ja nemaldos, tad pirmizdevum 1996. gadā) – tad viņš jau tur prognozēja, ka ASV tīri dabiski gribēs destabilizēt Islama valstis.
0
Edgars Avotiņš > Rasma Kârkliòa 29.04.2015. 10.09
Džeri – ASV izlukošanas dienesti bija nodevuši ASV Prezidenta administrācijai informāciju, ka to MII tur nav. Un cilvēki pašā Prezidenta administrācijā to informāciju noklusēja un sagrozīja.
Tā ka – kurš to varēja zināt ???
Tie kuri to nezināja, varēja izmantot iespēju paklusēt – jo tagad pēc būtības sanāca Kriminālnoziegums – aicinājums uz Karu (ANO nesankcionētu)
(Es neko sliktu nesaku, par vēlāko Latvijas dalību ANO sankcionētajā miera uzturēšanas misijā)
0
dzeris49 > Rasma Kârkliòa 29.04.2015. 09.25
Normunds – ASV ir mūsu tuvākais sabiedrotais, un, faktiski, vienīgais drošības garants, tāpēc Freibergas atbalsts ASV bija racionāls un pilnīgi attaisnojams, bez tam, Sadams jau nebija tas, kuram varēja uzticēties, kurš tad zināja, ka nekādi MI ieroči tur nav, un viss tas karš, īstenībā, būs kļūda, un, rezultātā, novedīs pie šī reģiona totālas destabilizācijas.
O.T. – to likumu pieņēma Saeima, nevis VVF, ja kas, bez tam, nedomāju, ka tas ir tik slikts, likumus var jau pieņemt kādus tik stingrus grib, bet, jāreķinas ar realitāti.
0
v_rostins > Rasma Kârkliòa 29.04.2015. 11.55
Edgars Avotiņš
ASV izlukošanas dienesti bija nodevuši ASV Prezidenta administrācijai informāciju, ka to MII tur nav.
————–
Par ko tad Huseins palika parādā krievam 80 miljardus un ar ko viņš indēja kurdus, ja ne ar MII un no kurienes Asadam uzradās MII savu oponentu indēšanai? Huseina režīms bija jālikvidē vēl 1991. gadā, Līča karā, tad, visticamākais, arī MII būtu atrasti.
Uz pareizu vai nepareizu rīcību parasti norāda Krievijas reakcija uz to, kas tāpat kā ar izpratni par “labo un ļauno” vienmēr ir apgriezti proporcionāla homo sapiens.
0
Optiskais Tēmeklis > Rasma Kârkliòa 29.04.2015. 09.19
Dzeri, nevelc savas bikses nost pats. Valodas likumu sabo-Jāja Vaira, ar savu amerikāniskumu, bet visās leišu maxximbodēs utml. krieviskums rullē neapturams. Tā IR VVF atbildība/bezatbildība. Un Šlesera baltā lapa politvidi LV čakarēja ilgi.
0
dzeris49 > Rasma Kârkliòa 29.04.2015. 08.47
Ar ko tās “iekšlatviskās” izpratnes atšķiras no “iekšeiropeiskām” izpratnēm, un kā tas izpaužas, konkrēti, Levitam?
0
dzeris49 > Rasma Kârkliòa 29.04.2015. 10.41
Mums, jebkurā gadījumā, ASV ir jāatbalsta, kas tur pie viņiem notiek, gan jau viņi paši tiks galā.
0
dzeris49 > Rasma Kârkliòa 29.04.2015. 09.05
Manuprāt, tas, ka cilvēks uzturējies Rietumu demokrātijā, un viņam ir Rietumu izglītība un mentalitāte, drīzāk, ir pluss, nevis mīnuss, sovokijas produkti Ulmanis, Bērziņš un pat Zatlers, no vienas puses, un un VVF, no otras puses, ir nesalīdzinami lielumi, un tās kļūdas VVF nebūt nebija tik briesmīgas, galvenais, bija intelekts, izglītība, skaidrs virziena vektors, prioritātes, un nebija tās sovoku mentalitātes, kuras simbols ir Bērziņš.
Skaidrs, ka tas viss tīri teorētiski, ne Levits, ne kas līdzīgs, pie šīs Saeimas nav iespējams, būs tas, kas vajadzīgs Lembergam, kāds Daudzes tipa, kas būs pietiekami aprobežots, bet, ne tik liels muļķis, kā Bērziņš, no sovokveidīgo sugas postkomunistu dzimtas.
0
zanE. > Rasma Kârkliòa 29.04.2015. 11.40
…Dzeri…atļaušos precizēt:
….Valsts valodas likumu Saeima pieņēma 1999.gada 8.jūlijā 73 deputātiem balsojot “PAR”, diemžēl, Saeimā pieņemto likumu Valsts prezidente neizsludināja, iebilstot pret dažām likuma normām un neprecīziem vai neskaidriem formulējumiem…un…valsts prezidente VVF iesniedza Saeimai savus likuma labojumus, protams, pie likuma labojumiem tiek strādāts visu rudeni…
…”izlabotais” Valsts valodas likums tiek pieņemts 1999.gada 9.decembrī…ar iestrādāto problēmu, par kuru raksta Optiskais Tēmeklis – latviešu valodas lietojumu privātajā uzņēmējdarbībā…
…tā bija VVF kļūda un šī kļūda turpinās un ietekmē mūsu dzīvi…valodas lietojums privātajā uzņēmējdarbībā ir tik ļoti saistīts ar visas sabiedrības oficiālo dzīvi un sadzīvi, ka tas nav tikai atsevišķa indivīda jautājums – tas attiecas uz darba devēja un darba ņēmēja attiecībām, uz klienta, respektīvi, patērētāja tiesībām utt.
…VVF neizprata(?) situāciju, nespēja Latvijas pozīciju aizstāvēt EDSO un citās starptautiskajās institūcijās un…tā bija un ir viņas kļūda….
0
Awaken > Rasma Kârkliòa 29.04.2015. 09.28
Manuprāt, Levitam ir ļoti spēcīgs racionālas domāšanas un izpratnes līmenis, kas ļauj orientēties un apjēgt pilnvērtīgi un precīzi iekšpolitisko procesus no vissarežģītākajām šķautnēm!
0
DD1 29.04.2015. 08.33
Vakardienas “1:1” parādīja, ka Levita k-gs būtu nevainojams Latvijas prezidents,- nekādu ē…vē, atbildes precīzas, pēc būtības, bez izvairīšanās, ar pašcieņu, nemēģinot kādam izpatikt. Ja deputāti patiesi jūtas atbildīgi, tad lai pierāda to ar balsojumu par viņu un aizmirst par visādiem “dūkaiņiem”. Lai pat nemēģina atkal mums “iesmērēt” kādu ambiciozu viduvējību, kas kārtējo (trešo) reizi aizpildītu prezidenta vietu, kad ir tāds stiprs, visnotaļ cienījams kandidāts kā Levita k-gs.
2
Edgars Avotiņš > DD1 29.04.2015. 09.55
“bez izvairīšanās” gan nebūtu pareizi teikts.
Levits māk gudrāk apiet uzdoto jautājumu (par ievēlēšanu ar opozīcijas balsīm utml) – bet piekritīšu, ka Levits māk ļoti pārliecinoši izteikties.
0
Awaken > DD1 29.04.2015. 09.26
Pilnībā piekrītu!
0
Awaken 29.04.2015. 09.24
“Pienākuma vadīts nopietna piedāvājuma gadījumā Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis un jurists Egils Levits piekristu kļūt par valsts prezidentu, taču klusībā cer, ka tas viņam aizies secen.” Tomēr inteliģence nespēj pārkāpt politiskā darba un varas pozīciju sniegto iespēju izaicinājumu cien. Levita k-gam. Es viņu cilvēcīgi saprotu. Bet viņš noteikti būtu izcilākais 21.gs. neatkarīgās Latvijas Republikas prezidents ar visām no tā izrietošajām sekām. Skumji. Tomēr aicinātu sabiedrību, pašu Levita k-gu un cienījamos politiķus pacīnīties par jurista ievēlēšanu prezidenta amatā, jo tas nestu vispārēju labumu – iegūtu visa sabiedrībā kopumā!
1
0
-12
Atbildēt
@Andris Doveiks > Awaken 29.04.2015. 10.26
Ar tādu pārliecību, ka būs “izcilākais”, var teikt tikai tad, ja zina, ka būs pēdējais. Ja būs, tad ļoti iespējams arī būs pēdējais…
0