Debates: Kā izveidot Latvijas BBC? • IR.lv

Debates: Kā izveidot Latvijas BBC?

36
2012.gada februārī notika tautas nobalsošana par latviešu valodas statusu. Attēlā - balsošanas zīme tautas nobalsošanā par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu, kas paredz krievu valodai otras valsts valodas statusu. Foto: Ieva Čīka, LETA
Māra Miķelsone

Vai nacionālajai sarunai Latvijā jānotiek ne tikai latviski? Iesaistieties debatēs!

Jaunā LTV kanāla krievu valodā veidotāju uzdevums ir paplašināt Latvijas demokrātisko informācijas telpu, piedāvājot informāciju krievu valodā, bet saglabājot tās vienotību vērtību, ētikas un profesionālajā ziņā, Irir.lv debatēs par LTV 3.kanāla izveidi saka Sarmīte Ēlerte (Vienotība).

Ka šāds medija modelis ir iespējams, pēc politiķes domām, pierāda tas, ka, piemēram, „CNN neraida tikai angļu valodā, BBC vai Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība raida vairākos desmitos valodu, taču, ja arī satura akcenti vai izklāsts dažādās valodās atšķiras, nemainās redakcionālās vērtības un principi”. Tātad tas būtu paveicams arī Latvijā.

Viņai oponē Nacionālās apvienības Saeimas deputāts Edvīns Šnore, kurš uzskata, ka “nacionālajai sarunai” Latvijā nav jānotiek krieviski. „Ja sāksim iet pa šo ceļu, ir pilnīgi skaidrs, ka ar pāriešanu uz krievu valodu nepietiks. Vai tad nu mēs nepazīstam mūsu mūžam “diskriminēto un aizvainoto” krievu iebraucēju mentalitāti,” viņš norāda.

Ēlerte viņam vaicā, vai tad, ja galu galā tiks nolemts neveidot TV kanālu krievu valodā, Latvija tādēļ kļūs latviskāka? „Nē, liela daļa mūsu līdzpilsoņu turpinātu krievu valodā patērēt Kremļa pasaulskatu,” atbild Ēlerte.

Viņa uzskata, ka ir iespējams sabiedriskās TV kanāls krievu valodā, kura žurnālisti pārstāv demokrātiskās Rietumu žurnālistikas tradīciju, žurnālistikas, kuras mērķis ir noskaidrot patiesību.

Viņa piekrīt Šnorem, ka ir jāstiprina latviešu valodas pozīcijas valstī, tai skaitā darba tirgū. Tāpēc jaunajam sabiedriskās TV krievu kanālam „ir jābūt bilingvālam, titri un tulkojums ir līdzekļi, kā vēstījumu aiznest līdz skatītājam”.

Ēlerte arī kritizē joprojām pastāvošos noteikumus, kas ierobežo latviešu valodas lietojumu bērnudārzos – „Ministru kabineta noteikumos vēl joprojām ir nožēlojamā prasība mazākumtautību bērnudārzos divreiz nedēļā noturēt rotaļnodarbības pa 15 minūtēm latviešu valodā”, un „no koloniālisma mantoto paražu” – amatpersonu lauzīšanās krievu valodā, atbildot uz Latvijas mediju jautājumiem. „Nē, tas nav jādara nedz Ministru prezidentei, nedz kādam citam politiķim,” saka politiķe.

Savukārt Šnore stingri stāv pozīcijā, ka Latvijā jau ir pietiekami daudz informācijas krievu valodā, tāpēc vēl viens, turklāt valsts apmaksāts TV kanāls nav vajadzīgs. „Ja tiek veidots Latvijas krievu kanāls, tad ir jābūt gataviem, ka tajā skanēs Latvijas krievu viedoklis. Un mēs lieliski zinām, kāds tas ir. Referendumi un vēlēšanas to uzrāda nekļūdīgi. Šo viedokli jau pārstāv divi vietējie televīzijas kanāli – PBK un TV5. Nedomāju, ka ir nepieciešams vēl trešais,” saka Šnore.

Ko jūs domājat par Ēlertes un Šnores pozīcijām? Kur ir tas zelta vidusceļš Latvijas informatīvajā telpā? Piedalieties diskusijā šeit! Komentējiet un balsojiet!

 

Komentāri (36)

Absints 22.04.2015. 11.03

Atkārtoju divdesmito reizi- Latvijai jauns krievu kanāls nav vajadzīgs, Baltijai ir vajadzīgs jauns kopīgs kanāls, kas tiek TULKOTS Baltijas tautu, angļu un krievu valodā. Pie kam subtitri pat būtu labāki par orģoinļās skanas nomākšanu ur runāšanu par virsu..

Neviena diaspora Latvijā nav pelnījusi, lai tai taisītu ekskluzīvu saturu. Saturam jābūt vienmēr un tikai adresētam VISIEM Latvijas iedzīvotājiem arī krieviem, arī ukraiņiem , arī žīdiem arī lietuviešiem, poļiem.. Saturu jātaisa Latvijas, Baltijas autoram neatkarīgi no tautības. Ir pienācis laiks izbeigt informatīvās telpas segregāciju.

Baltijas kanāls būtu labāko ESOŠO raidījumu, ziņu apkopojums ar tulkojumu attiecīgā valodā.

Valodu pārslēgšana ir jau TAGAD iespējama visiem tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas digitalizācijas rezultātā savulaik kaut ko iegādājās, Šīs tehnikās iespējas JAU IR katra mājā.

Tas ir tad, ja skataties Virszemes televīziju, iteraktīvo, interaktīvo, Viasat, Baltkom vai kādu citu kabeļtelevīziju utt. Šāda iespēja ir VISIEM, kuriem ir “kastīte”, vai ir nopirkts jauns televizors, kuram dekodēšanas iespēja ir iekšā. Apraides problēmas pierobežā ir atsevišķa problēma, kura ir jārisina (un NEPLP to nedara), bet nav saistāma ar šo diskusiju. 75% Latvijas krievu diasporai veltītu kanālu NEGRIB. Tātad to vienkārši neskatīsies. Tātad tāds būs pa tukšo. Zemē izmesta nauda. Sak gribējam, bet..

Šāda kanāla auditorija nav sabiedrības apdalītie, – piemēram, tantuki pierobežā – šāda kanāla auditorija ir vidējais Baltijas iedzīvotās, neatkarīgi no tautības. Vidējais visāda ziņā – ienākumu, ģimenes stāvokļa, sociāla statusa, izglītības…

Šādam kanālam NAV jānodarbojas ar kontrpropagandu, jo propaganda ir vajadzīga tad, kad nevar stāstīt patiesību, Mums ir jāstāsta patiesība, IKDIENA, arī sliktais, bet nav jālēkā uz katru Kremļa izlēcienu. Tas nav vajadzīgs. Kanāla izmaksas ir dalāmas uz trīs, kanāla raidlaiks katrai valstij – 8 stundas. Kā teicu bez oriģinālraidījumiem, bet ar esošo labāko raidījumu tulkojumiem. Tādējādi galvenā darbinieku kategorija būtu – tulki. Līdz ar to izmaksas relatīvi zemas. Katrā ziņā zemākas par speciāla satura pilna laika kanālu krieviem, kuri to tāpat neskatīsies. Šis kanāls būtu interesants Eiropai, iespējams, Briseles naudas dalītāji būs ieinteresēti līdzdarboties. Šis kanāls būtu kaut kas jauns, progreswīvs, interesants Eiropas mēroga, būtu labs Baltijas valstu akcents.

Ar šo kanālu panāksim arī lielāku informētību par notikumiem kaimiņvalstīs, kas patreiz ir ļoti švaka. Ar šo kanālu panāksim Latvijas un Baltijas atpazīstamības palielināšanu Pasaulē… Ar šo kanālu veicināsim Integrāciju, nevis to attalināsim

Tad ko? Atkal būvēsim jaunas, nekam nevajadzīgas gaisa pilis, kurām , kā vienmēr, būs labs iemesls apakšā, bet kuras nedarbosies? Vai izvēlēsimies pragmatisku, lētāku, efektīvāku, VISIEM derīgu pieeju? Šī ir reāla vajadzība, ar ko būtu jānodarbojas NEPLP, tas būtu reāls Baltijas mērogā vienots sabiedriskais medijs, taču NEPLP ir aizmiglotas acis, uz kurām rakstīts “LSM”. Citu tie neko neredz. NEPLP neefektivitāte rada domu, ka virsvadība būtu jānodod kādam citam. Un rodas perversas idejas – politiķiem, Baznīcai.. Neturpināšu..

+17
-4
Atbildēt

0

aivarsk 22.04.2015. 14.33

Kamēr Latvijas valsts neprasīs konkrētu naudu par fašistisko krievu pirdeļu kanālu retranslēšanu, vai arī šo propagandu neaizliegs pilnībā, tikmēr runāt par naudas ieguldīšanu krievu anālā ir amorāli!

+7
-2
Atbildēt

1

Aldis-2 22.04.2015. 22.18

bē…

Mums ir Kombuļu Inese.

Nu grib ierīkot arī “Kombuļu BBC”.

Ēlerte to varētu darīt privātā kārtā.

Kāpēc šīm muļķībām tērēt valsts naudu? Kaut kâ sleserveidīgi sanāk…

+6
-1
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu