Kad Krievijas pilsonis šeit pakāpeniski iesakņojas, apziņa, ka te ir mana teritorija,  kļūst tikai spēcīgāka

Sabiedrībā cirkulē un tiek izplatīti vairāki mīti par to, ka termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) un Austrumvalstu iebraucēju ierašanās uz dzīvi Latvijā ir ekonomiski izdevīga un spēj novērst Latvijas ekonomiku no panīkuma. Tomēr šie priekšstati ir maldīgi, jo TUA izsniegšana pret īpašuma iegādi ir apdraudējums ar ilgtermiņa negatīvu ietekmi uz ekonomiku un sociālo situāciju, kas padziļinās sabiedrības šķelšanos un emigrāciju, nepamatotās dzīves dārdzības dēļ.

Viena no karstākajām diskusiju tēmām jau vairākas nedēļas ir TUA turpmāki izsniegšanas ierobežojumi tieši Krievijas pilsoņiem, kā arī dažu deputātu iesniegtais priekšlikums par esošā sliekšņa samazinājumu.

Pirms domāt par jauna sliekšņa noteikšanu, pareizāk gan no ekonomiskā, gan drošības viedokļa būtu noregulēt esošo kārtību, kurā iezīmējas vairāki robi, kas vērsti uz likuma pārkāpumiem. Piemēram, īpašumu iegāde ar nelikumīgi iegūtiem naudas līdzekļiem. Tomēr ir skaidrs, ka diskusija nenorims, jo Saeimā atsevišķi politiķi strādā spēcīga lobija interesēm, tādējādi paceļot TUA izsniegšanas kārtības maiņu no jauna diskusiju epicentrā.

Kopš pagājušā gada septembra, kad tika ieviesta pašreizējā TUA izsniegšanas kārtība, kurā viens no noteikumiem paredz, ka ārzemnieki Latvijā var iegūt uzturēšanās atļauju, ja viņi iegādājas tikai vienu nekustamo īpašumu, kura vērtība ir ne mazāka par 250 000 eiro, aktivitāte ir krietni kritusies. Pieteikumu skaits pret investīcijām nekustamajos īpašumos no vairākiem simtiem pieteikumu ik mēnesi ir sarucis līdz pāris desmitiem pieteikumu mēnesī. Piemēram, šā gada februārī saņemti tikai 39 pieteikumi. Pēc nekustamo īpašumu pārdevēja „Latio” datiem, darījumi ir sarukuši par aptuveni 70%.

Taču jāatzīmē, ka aktivitāte, ar kādu Krievijas pilsoņi pērk īpašumus, gadu laikā ir krietni augusi – 2013.gadā tika saņemti 1922 pieteikumi, bet 2014.gadā jau 2532 pieteikumi.

Patlaban kopējais iebraucēju skaits, kuri saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas ar iespēju dzīvot Latvijā, sasniedz 51 tūkstoti, kas ir teju divas Valmieras iedzīvotāju skaita ziņā.

Jāpiezīmē, ka Valmiera kā piemērs nav nejaušs, jo tieši Valmieras agrākais pilsētas mērs Inesis Boķis patlaban ir aktīvākais TUA noteikumu lobētājs.

Uzskatu, ka TUA ir kā plāns ledus, pa kuru staigājam, jo ilgtermiņa sekas, kas iestāsies, ja turpināsim bezatbildīgi „dalīt” uzturēšanās atļaujas, degradēs nekustamā īpašuma tirgu un būvniecības nozari, jo cenas būs nepamatoti augstas, un pieprasījums būs fragmentārs un nepastāvīgs. No nekustamā īpašuma tirgus tiks izstumti arī mūsu pašu pircēji, jo tie nespēs konkurēt ar iebraucēju piedāvātajām cenām. Tas nozīmē, ka īpašumus nevarēs iegādāties tie, kuriem tas patiesi nepieciešams – jaunās ģimenes, kuras galējā variantā varētu pamest valsti, sākot vēl vienu emigrācijas vilni.

Vēl viens sabiedrībā eksistējošs mīts ir, ka iebraucēji no Krievijas tērē daudz naudas, iepērkoties šeit uz vietas, tādējādi radot ekonomisko ieguvumu valsts budžetam ar samaksāto PVN. Tomēr šis priekšstats ir maldīgs, jo patiesībā liela daļa šo viesu legāli izmanto iespēju atgriezt valstī samaksāto PVN, kamēr Latvijas pilsoņi par saviem pirkumiem maksā pilnu PVN likmi – 21%.

Diemžēl Valsts ieņēmumu dienestā neapkopo datus par iebraucējiem atmaksāto PVN, ko būtu vērts sākt darīt. Taču fakts, ka kopš pagājušā gada šo firmu skaits, kas palīdz iebraucējiem atgūt nodokļus, ir audzis, liecina par lielu atgūto nodokļu apjomu.

TUA saņēmēji bieži vien savos īpašumos nedzīvo, bet gan tos izīrē vietējiem iedzīvotājiem, kuri tādā veidā neizbēgami piedalās termiņuzturēšanās atļauju apmaksāšanā. Te aktuāls jautājums par vienotu īres reģistru, ar kura palīdzību būtu iespējams sekot līdzi izīrētāja un īrnieku pienākumu izpildei, kas attiecas uz nodokļu nomaksu.

Ņemot vērā, ka valstī šāda reģistra un kārtība kādā tiek regulēts īres tirgus nav, ne vienmēr īres tiesību nodošana notiek oficiālā ceļā, kas bieži vien nozīmē Latvijas iedzīvotāju līdzdalību pelēkajā ekonomikā, atbalstot arī ne vienmēr caurspīdīgos iebraucēju finanšu darījumus, sākot jau ar pašu īpašuma iegādi. Būtiski arī atzīmēt, ka patlaban pieklibo arī TUA izsniegšana apmaiņā pret nerezidentu veiktajiem noguldījumiem, nepārbaudot šo finanšu līdzekļu legalitāti.

Izskan arī arguments, ka TUA saņēmējiem no Krievijas, faktiski nedzīvojot Latvijā, nav nekādu iespēju radīt apdraudējumu Latvijas drošībai. Nevar ignorēt Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” teikto, ka daudzi Krievijas pilsoņi tieši ar TUA atļaujām būvē aizbēgšanas ceļu no Krievijas uz Rietumiem, un būtu ļoti iluzori uzskatīt, ka, pārvācoties uz dzīvi šeit, Krievijas lielvaras gars un uzskati par to, kas ir mana vai “viņu” (latviešu) zeme, mainītos.

Draudus vairākkārt ir uzsvēruši arī daudzi valsts aizsardzības jomas eksperti – Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, arī LR Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns.

Vēl jo vairāk – tieši tad, kad Krievijas pilsonis šeit pakāpeniski iesakņojas, apziņa, ka te ir mana teritorija, kur diktēt savus noteikumus, kļūst tikai spēcīgāka. Arī aizsardzības ministrs norāda, ka tā ir bijusi viena no Ukrainas rūgtajām mācībām, jo Krievijas pilsoņi savulaik aktīvi iegādājās zemi un īpašumus Krimā un Austrumukrainā. Līdz ar Krievijas īstenoto agresiju un konflikta saasināšanos, Krievija izvērsa propagandu par saviem it kā patiesajiem nodomiem sākt svešumā dzīvojošo Krievijas tautiešu glābšanas operāciju. Tās aizsegā ir notikusi Krimas okupācija. Satraucoši ir secināt, ka Latvijā ir politiķi, kas brīvprātīgi piepalīdz Krievijas „maigajai varai” un tās īstenošanai ar TUA starpniecību.

Autors ir Ministru prezidentes parlamentārais sekretārs, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs, Nacionālā apvienība