Vispirms mājas darbs, pēc tam e-pakalpojums 25

Suitu sievas reklamē ne tikai e-pakalpojumus. Foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Parakstīts papīrs vēl arvien daudziem šķiet ar “lielāku svaru”

Pirms mēneša Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (UR) paziņoja, ka palīdzēs iedzīvotājiem apgūt e-paraksta lietošanu un priekšrocības. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji kopā ar suitu sievām nesen sāka e-pakalpojumu popularizēšanas kampaņu “Valsts ir internetā“. Lai cik iniciatīva būtu lieliska, vispirms jāizdara mājas darbi, lai darbs nebūtu lieks un mērķis tiktu sasniegts.

Ministrijas speciālisti pauž, ka tikai 25% iedzīvotāju izmanto e-pakalpojumus, kas mūsdienu interneta un informācijas laikmetā ir gandrīz nožēlojami. Jo īpaši ņemot vērā sasniegtos 75% internetbanku statistikā. Kas tad īsti ir par iemesliem, kāpēc privātajās attiecībās ar uzņēmumiem esam gatavi iet līdzi laikmetam, bet valsts un pašvaldību sadarbību turpinām veidot klātienē nevis e-vidē?

Viens no iemesliem varētu būt samērā sliktā informētība par to, kādi tad īsti pakalpojumi ir pieejami internetā. Domājams, ka kampaņa, ko veido VARAM, bet izpilda reklāmas un komunikācijas guru, sasniegs savu mērķi, palielinot bēdīgos skaitļus, kas, protams, ar pozitīvu tendenci atspoguļosies arī naudas izteiksmē – ietaupījums beigu beigās būs lielāks nekā izdevumi.

Vēl viens iemesls varētu būt birokrātiskais process, kas bieži vien saistās ar valsts un pašvaldības iestādēm. Jau vēsturiski esam pieraduši staigāt no kabineta uz kabinetu, aizpildot dažādas anketas, iesniegumus utt. Iespējams, ka cilvēkam, kurš nejūtas interneta plašumos pārlieku ērti, bažas rada tas, ka līdzīgas darbības būs jāveic arī iestāžu mājas lapās, kur, lai nokļūtu līdz rezultātam, būs jāaizpilda dokumentu gūzma, bet veiksmīga iesniegšana tā arī neizdosies, tādējādi tiks patērēts gan laiks “sēžot pie datora”, gan beigās arī dodoties uz iestādi klātienē.

Parakstīts papīrs vēl arvien daudziem šķiet ar “lielāku svaru” nekā tas, kas saņēmis autentifikāciju caur internetbankām vai kā līdzīgi, nezinot, kā tas viss tieši ir noticis, tāpēc radot papildu aizdomas, ka varbūt pakalpojums nemaz līdz tā sniedzējam nav nonācis, tādēļ nāksies zaudēt atkal laiku, lai dotos uz iestādi klātienē.

Un visu beidzot, jāņem vērā arī smagnējais portāla “latvija.lv” (mājas lapa, kurā esot apkopoti visi valsts un pašvaldības sniegtie e-pakalpojumi, vai vismaz informācija par tiem) izkārtojums un sarežģītā meklēšana, var būt vēl viens šķērslis. VARAM pārstāvji, sākot kampaņu, gan skaidro, ka šis tas jau ir uzlabots, kā arī nākotnē plānots identificēt biežāk lietotās sadaļas, lai tās papildu izceltu. Varbūt šādas darbības vajadzēja veikt pirms kampaņas uzsākšanas? Izpildīts mājas darbs varētu daudziem radīt pozitīvu pieredzi ar mājas lapu, nevis vilšanos un neizpratni.

Līdz šim portālā “latvija.lv” visbiežāk cilvēki esot veikuši deklarēšanos, par ko droši vien paldies jāsaka pašvaldībām, kuras ieinteresētas par katru deklarēto personu savā teritorijā. Savukārt otra populārākā darbība bija pieteikšanās studijām, kas ir tikai pašsaprotami, jo parasti jaunieši ir tie, kuri naskāk izmanto interneta vidi (jo labāk tajā orientējas), kā arī pēc iespējas mazāk laika velta birokrātiskām dokumentu kārtošanām, papildu apmeklējot izglītības iestādes.

Redzot šo informāciju, mēs varam pieņemt, ka lielākā daļa “latvija.lv” lietotāju ir samērā jauni cilvēki (cerams, ka VARAM ir izpētījis, kas tieši ir viņu klienti), tādēļ diez vai suitu sievas būtu tas, kuras visefektīvāk varēs uzrunāt šo grupu, drīzāk turpinās radīt sajūtu – lai arī valsts ir internetā, tā tomēr ir samērā “vecišķa”.

Mans ierosinājums būtu ar e-pakalpojumiem būt tieši tik uzmanīgiem, lai potenciālie klienti nevarētu tajos vilties. Vispirms veikt savu mājas darbu, uzlabojot “latvija.lv” mājas lapu. Citādi tiem, kuri vienu reizi vilsies šajā rīkā, diez vai pietiks intereses un motivācijas atgriezties, lai turpinātu meklēt un veikt nepieciešamās darbības. Un tikai tad būtu īstais laiks, lai organizētu informēšanas kampaņas un pēc tam sasniegtu virsmērķi jeb valsts naudas ietaupījumu, atsakoties no garām rindām, noslogotiem darbiniekiem, papīru kalniem utt.

Autors ir SIA “FiveConsult.lv” vecākais partneris

 

Komentāri (25)

imula17 31.03.2015. 20.52

Viens no cēloņiem, kas kavē e-paraksta lietošanas plašāku izplatību, ir nojauta, ka e-paraksts nav iecerēts kā pasākums, kas atvieglotu dzīvi Latvijas iedzīvotājiem saskarsmē ar valsts iestādēm, bet gan kā naudas slaukšanas projekts. Informācija no šajā rakstā nolinkotās lapas
https://www.eparaksts.lv/lv/eid/cenas/

eParaksta 30 dienu abonements eID kartē 4.13 EUR

Tātad, tiek piedāvāts maksāt 4€ mēnesī par iespēju parakstīties kādā valsts iestādē, kas daudziem nemaz katru mēnesi nav vajadzīga. Turklāt vēl jānopērk viedkartes lasītāju, jāuzmana dažādi kartes, laika zīmogu utt. derīguma termiņi. Kāda velna pēc? Vai tiešām kāds iedomājas, ka tas cilvēkiem šķiet pievilcīgs variants?

Ievērojami ērtāka šķiet autentificēšanās, izmantojot savus internetbankas pieejas datus. To, ka tas funkcionē pietiekami droši, rāda aizvadītās desmitgades internetbanku pieredze. Taču postulēt to kā vienīgo iespēju parakstīties nav pieņemami, jo tas nozīmētu pacelt privātas iestādes – bankas – valsts iestāžu līmenī. To lobijs jau tāpat ir pārmēru spēcīgs.

Un šeit šķiet vietā jautājums: kāpēc Latvijas valsts izliekas, ka nav spējīga ieviest visiem iedzīvotājiem pieejamu internetbankām līdzīgu autentificēšanās protokolu un tīmekļa vietnes, kam pietiktu ar paroli un kodu virkni (pastāvīgu, kā, piem., Swedbankā,vai vienreiz lietojamo TAN kodu lapu)? Bez visādām eID kartēm, karšu lasītājiem un datora piesārņošanas ar šaubīgi funkcionējošām aplikācijām. Rēķinot uz visu iedzīvotāju skaitu, šīs sistēmas uzturēšanas izmaksas būtu visai nelielas, un Latvijas valsts varētu būt tik augstsirdīga, ka šo pamatpakalpojumu -iespēju parakstīties – saviem pavalstniekiem sniegt bez maksas.
Tas arī atrisinātu šo elektroniskā paraksta lietu, pat bez Suitu sievu sirsnīgām pūlēm.

+4
0
Atbildēt

1

    jurrri > imula17 01.04.2015. 00.41

    imula17, tas, ko Tu vēlies saņemt (autentificēšanās caur internetbanku, lētāka cena), ir virtuālais eparaksts.

    Tas jau šobrīd darbojas, vienīgi Swedbanka kādu laiku atpakaļ diemžēl izstājās no šīs shēmas.

    Cenas arī draudzīgas https://www.eparaksts.lv/lv/virtualais-eparaksts/cenas/

    €4.13 par 20 parakstiem – pietiks ilgākam laikam. Nav vajadzīgs kartes lasītājs.

    Bet ja par Latvija.lv, tad tiešām mājasdarbs nav paveikts un ir daudz vietas portāla uzlabošanai.

    Vēl viens piemērs – saistībā ar deklarēšanos dzīvesvietā, kas esot populārākais portāla pakalpojums. Portāls ļauj deklarēties, bet “nespēj” izsniegt izziņu par manu deklarēto dzīvesvietu, tā vietā parāda šo informāciju uz ekrāna, norādot, ka “Iegūtajām ziņām ir informatīvs raksturs un tās nevar izmantot kā dokumentu (izziņu)”. Pēc izziņas jāiet uz pašvaldību, dažas prasa €30 par šādu izziņu. Šis arī ir viens no iemesliem tiem 75%.

    0
    0
    Atbildēt

    0

kārlisr 31.03.2015. 17.16

Mana visplašākā pieredze sakaros ar valsti ir ar VID, un tā galvenokārt notiek elektroniski, jo neesmu Latvijā. Ik reiz, kad to daru, nožēloju, ka neesmu normāli uz vietas un nevaru aprunāties ar cilvēku aiz letes, jo kārtojāmās lietas ir daudz sarežģītākas kā vienkārša ielūkošanās tīmekļbankā. Var jau būt, ka 25% valsts pakalpojumu izmantošana tīmeklī ir zems rādītājs, bet diez vai ir iespējams nonākt līdz banku rādītājiem, jo valsts lietas daudz mazākā mērogā ir monotonas un atkārtojas tāpat kā ikmēneša maksājumi.

+1
0
Atbildēt

0

HP DV7-3173NR manuals 21.01.2021. 13.53

… [Trackback]

[…] Information on that Topic: ir.lv/2015/03/31/vispirms-majas-darbs-pec-tam-e-pakalpojums/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu